Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 19.februārī

Valsts policija pēdējo divu gadu laikā saistībā ar tā dēvētajām telefonkrāpšanām aizturējusi vairāk nekā 200 personas. Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2024. un 2025. gadā apturēta piecu krāpniecisko "zvanu centru" darbība, kratīšanas īstenotas Latvijā un Ukrainā, fokusējoties uz investīciju krāpšanām, viltus policistiem un banku darbiniekiem. Izmeklētāju darba rezultātā arestēta manta vairāk nekā 3,5 miljonu eiro vērtībā, Latvijā apcietinātas piecas personas, izdoti seši Eiropas apcietinājuma orderi, veiktas 102 kratīšanas, identificēti 89 cietušie, pie kriminālatbildības sauktas 12 personas, kopējie nodarītie zaudējumi aplēsti 3,1 miljons eiro.

Ģenerālprokuratūra ir sākusi pārbaudi par biedrības "Tiesiskums.lv" darbību. Pēc iepazīšanās ar Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka sniegto informāciju ģenerālprokurors Armīns Meisters ierosinājis pārbaudes lietu, lai izvērtētu biedrības darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām. Pārbaudē prokuratūra pieprasīs nepieciešamo informāciju.

Jau ziņots, ka Patmalnieks vērsās Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Ētikas komisijā un Ģenerālprokuratūrā, aicinot izvērtēt biedrībā "Tiesiskums.lv" iesaistīto advokātu rīcību. Patmalnieks šo personu rīcībā saskata sistemātiskus Advokatūras likuma un Ētikas kodeksa pārkāpumus, kas saistīti ar obligātā iepirkuma komponentes atgūšanas kampaņu. Deputāts lūdz izvērtēt biedrības darbību un tās darbībā iesaistīto zvērināto advokātu rīcību.

Sešu gadu laikā Latvijā plānots izveidot ap tūkstoš 500 augsnes monitoringa punktu, informē Zemkopības ministrijas pārstāvji. Ministrijā norāda, ka rīcības plāna mērķis ir panākt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu, lai mazinātu to lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un sekmētu integrētās augu audzēšanas un alternatīvo paņēmienu pilnveidošanu un ieviešanu. Eiropā 62% no augsnēm ir degradētas un to izmaksas vērtējamas no 16,5 līdz 68,8 miljardiem eiro gadā. Latvijā monitoringa cikls ir tikai sācies. Ministrija paredz, ka tiks monitorēti pesticīdi un to atliekvielas, dažāda veida organiskie piesārņotāji un citi augsnes kvalitāti ietekmējošie faktori.

Francijas varas iestādes atbrīvojušas aizturēto naftas tankkuģi "Grinch", ko pieskaitīja tā dēvētai  Krievijas "ēnu flotei". Tas kļuva iespējams pēc kuģa īpašnieku samaksātās soda naudas. Francijas prokuratūra un reģionālās varas iestādes paziņoja, ka uzņēmums, kam pieder kuģis, atzinis vainu un tiesa tam piespriedusi naudas sodu. Kompānija arī paudusi gatavību pārreģistrēt kuģi. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro uzsvēra, ka Eiropas sankciju apiešanai esot sava cena.  Krievija vairs nevarēs nesodīti finansēt karu Ukrainā, izmantojot ēnu floti pie Francijas krastiem. 

Polijas otras lielākās pilsētas Krakovas pašvaldība paziņojusi par plāniem īstenot kontracepcijas programmu, kuras mērķis ir samazināt baložu skaitu. Programmā  vietās, kur pulcējas visvairāk baložu, izvietos īpašas barotavas, kurās ievietos ar kontracepcijas līdzekļiem apstrādātu putnu barību.  Krakova ir tūristu iecienītākā Polijas pilsēta, kuras vēsturiskajā centrā gandrīz vienmēr ir sastopami lieli baložu bari. Baložus uzskata par vienu no Krakovas simboliem, taču pēdējos gados pienāk arvien vairāk iedzīvotāju sūdzību par to, ka putni apķēza ietves un ēkas, kā arī rada bojājumus infrastruktūrai. Tāpēc Krakovas pašvaldība uzsāks pilotprogrammu, lai mēģinātu samazināt baložu populāciju pilsētā. 

Turpinām ziņas

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos pašvaldībām būtu rūpīgi jāizvērtē speciālo pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo amatpersonu turpmākais ieņemamais amats vietvarā. Valsts drošības dienestā vērš uzmanību, ka personas, kuras nav saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, nav tiesīgas iepazīties ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. 

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija konceptuāli atbalstīja piedāvājumu izklaides radītā trokšņa ierobežošanai, kas dos pašvaldībām lielāku iespēju to ierobežot,  izdodot saistošos noteikumus, kuros paredzēta pašvaldības atļauju izsniegšana gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā ir radīts troksnis. Likumu "Par piesārņojumu" plānots papildināt, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbības rezultātā.

Un vēl

Svētdien, 22. februārī, gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies nedaudz virs nulles, atkusnis palaikam iespējams arī nākamnedēļ, prognozē sinoptiķi. Tuvākajās diennaktīs mākoņi daļēji klās debesis un palaikam nedaudz snigs, gaidāms neliels līdz mērens sals, piektdien vietām Kurzemē termometra stabiņš pakāpsies grādu virs nulles. Sestdien daudzviet gaidāms sniegputenis, svētdien - arī neliels lietus. Maksimālā gaisa temperatūra nedēļas beigās būs 0..+3 grādi.

Nākamnedēļ, ja saglabāsies ciklonu aktivitāte, laiks būs salīdzinoši silts, palaikam gaidāms sniegs un lietus. Pastāv arī iespēja, ka atgriezīsies anticiklona ietekme, kas nozīmētu sausāku un vēsāku laiku. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem tuvākajās nedēļās gan gaisa temperatūra, gan nokrišņu daudzums būs tuvu normai.

Latvijas delegācijas karognesēji Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs būs jaukto pāru ratiņkērlinga komandas spēlētāji Poļina Rožkova un Agris Lasmans.  Rožkova ir vienīgā Latvijas paralimpiete, kura līdz šim piedalījusies gan ziemas, gan vasaras paralimpiskajās spēlēs - Riodežaneiro vasaras paralimpiskajās spēlēs Rožkova startēja parapaukošanā, savukārt Pekinas ziemas paralimpiskajās spēlēs bija ratiņkērlinga izlases spēlētāja. Šīs būs trešās paralimpiskās spēles sportistes karjerā un otrā reize, kad viņa nesīs Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā. Lasmanam šīs būs otrās ziemas paralimpiskās spēles, debitējot pirms četriem gadiem Pekinā. 2023. gadā kopā ar savu komandas partneri Rožkovu viņš izcīnīja vēsturē pirmo zelta medaļu ratiņkērlinga jaukto pāru konkurences pasaules čempionātā.

Valdība vakar ārkārtas sēdē pēc ilgām debatēm atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz šī gada ziemas periodā no 1. janvāra līdz 30. aprīlim paaugstināt mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamos koeficientus. Likumprojekts paredz atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti koeficientu paaugstināt no 2,1 uz 2,5, mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī šādām mājsaimniecībām ar bērniem - no 1,7 uz 2, savukārt pārējām mājsaimniecībām - no 1,3 uz 1,7. Prognozēts, ka janvāra-aprīļa periodā mājokļa pabalsta saņēmēju skaits pieaugs par 7 tūkstoši 571 personu, bet vidējais pabalsta apmērs palielināsies par 46,15 eiro - no 158,62 eiro līdz 204,77 eiro mēnesī.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli - 300 eiro mēnesī, ar esošo koeficientu iepriekšējo pabalstu apmērs būtu 192 eiro, bet tagad pie esošiem koeficientiem viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī. Ministrija aicina ņemt vērā, ka mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķins veiks automātiski, savukārt pārējām mājsaimniecībām, jārīkojas pašām - tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta iespējamo piešķiršanu.

Saglabājoties augstai gripas izplatībai, aizvadītajā nedēļā lielākā saslimstība novērota Jelgavā un Rēzeknē. Gripa klīniski noteikta 193 pacientiem, vidēji veidojot 291,9 gadījumus uz 100 tūkstoš iedzīvotāju, kas ir par 6,2% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Gripas gadījumi aizvadītajā nedēļā konstatēti visās monitoringa teritorijās, arī Jēkabpils novadā. Aizvadītajā nedēļā saņemti astoņi paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju. Kopš sezonas sākuma kopā saņemti jau 22 paziņojumi par nāves gadījumiem pacientiem ar apstiprinātu gripas infekciju, no tiem 18 nebija vakcinējušies.

Tikmēr Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā nedēļā samazinājās līdz 5,1%. Slimnīcās uzņemti 35 Covid-19 pacienti, bet kopumā stacionāros ārstējušies 77 pacienti. Aizvadītajā nedēļā reģistrēti arī trīs nāves gadījumi pacientiem ar apstiprinātu Covid-19 infekciju.

Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda varētu atstāt savu amatu pirms oficiālā pilnvaru termiņa beigām. Par to, atsaucoties uz informētu avotu, vēsta laikraksts "Financial Times". Pēc avota teiktā, atkāpšanās no amata varētu notikt pirms nākamā gada aprīlī gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām. Lagardas pilnvaras ECB prezidentes amatā oficiāli beidzas 2027. gada oktobrī. Kā vēsta "Financial Times", Kristīna Lagarda plāno priekšlaicīgi atstāt savu amatu, lai dotu iespēju Francijas prezidentam Emanuelam Makronam iesaistīties jaunā ECB prezidenta iecelšanas procesā līdzās Vācijas kancleram Fridriham Mercam.

Polijā sašūpojies valdošās centriski liberālās koalīcijas vairākums parlamentā. Klimata ministre Paulīna Henniga–Kloska vakar paziņoja par aiziešanu no valdībā pārstāvētās partijas "Polija 2050" un jaunas parlamenta frakcijas izveidi. Kopā ar Hennigu–Klosku "Poliju 2050" atstāja vēl 14 Sejma deputāti. Henniga–Kloska un viņas domubiedri apgalvo, ka izstājās no "Polija 2050", jo tās vadība esot sašķēlusi politisko spēku. Abas politiķes Polijas premjerministram Donaldam Tuskam ir apliecinājušas, ka viņu vadītās frakcijas parlamentā turpinās atbalstīt valdību  neatkarīgi no savstarpējām nesaskaņām. Abas ministres arī solījušas, ka viņas centīsies saglabāt valdošās koalīcijas stabilitāti līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām 2027. gadā.

Turpinām ziņas

Naktī uz pagājušo sestdienu Pļaviņu bibliotēkas vienā no kāpņu telpām nogāzās daļa iekarināmo griestu seguma. Iestādē darbs turpinās, informē staburags.lv. Pļaviņu bibliotēka uz jauno mājvietu Raiņa ielā 45 pārcēlās 2022. gada septembrī. Pirms tam ēka pārbūvēta, to veica SIA “Ošukalns celtniecība”. Bibliotēkā norāda ka vietu, kur nokritusi griestu apšuvuma daļa, neizmanto apmeklētāji, pa šīm kāpnēm staigā tikai darbinieki. Par laimi tas viss noticis naktī, kad bibliotēkā neviena nebija. SIA “Ošukalns celtniecība” pēc negadījuma apsekoja notikuma vietu un izvērtēja griestu stāvokli. Sakārtot bojāto vietu paredzēts šonedēļ.

Jau vēstīts, ka situācijas, kad nokrīt griestu apšuvuma daļas, Latvijā nav retums. Pērn ar šo problēmu saskārās arī Jēkabpils 2. vidusskola, ko remontēja pirms pieciem gadiem. 


SIA “Jēkabpils pakalpojumi” vēlas paplašināt šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu. Lai saprastu, kādi jauni pakalpojumi ir visvairāk nepieciešami, uzņēmums aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā. "Jēkabpils pakalpojumi" vēlas noskaidrot, cik aktuāla būtu iespēja nodot: reģipša jeb ģipškartona atkritumus; un automašīnu logu stiklus. Links balsošanai pieejams portālā Radio1.lv vai  uzņēmuma profilā sociālajā vietnē Facebook.

Un vēl

Iedzīvotāji Latvijā internetu visbiežāk izmanto sociālajai saziņai, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pasūtītajā pētījumā. Atbildot uz jautājumu, cik bieži izmanto internetu konkrētiem mērķiem, 66% respondentu atzina, ka sociālo mediju lietošanai to dara katru vai gandrīz katru dienu. Izklaides nolūkiem internetu katru dienu vai gandrīz katru dienu izmanto 57% aptaujāto, bet ziņu un aktualitāšu gūšanai - 55% respondentu. Pētījuma autori noskaidrojuši, ka izklaides nolūkiem internetu visbiežāk izmanto jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Savukārt ziņu un aktualitāšu noskaidrošanai internetu visbiežāk izmanto vidējās paaudzes cilvēki vecumā no 26 līdz 54 gadiem.

Latvijai nav pieņemams tas, ka paralimpiskajās spēlēs ar Krievijas un Baltkrievijas karogiem varēs startēt šo agresorvalstu sportisti. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pauda, ka tāpat nav pieņemami lēmumi, kas skar kvotu sistēmu, kas liek mūsu sportistiem palikt ārpus sacensībām. Vienlaikus Rinkēvičs uzsvēra, ka lēmums - piedalīties vai nepiedalīties - ir arī pašu sportistu ziņā. 

5. martā notiks Notāru dienas, kuru laikā iedzīvotāji varēs saņemt bezmaksas zvērinātu notāru konsultācijas par dažādiem juridiskiem jautājumiem. Šogad īpaša uzmanība būs pievērsta grozījumiem laulības šķiršanās procesā, kuri stāsies spēkā 1. martā. Turpmāk vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un uzturlīdzekļiem būs obligāti noformējama notariāla akta formā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja kāda no pusēm panākto vienošanos vēlāk nepildīs, būs iespējams sākt piespiedu izpildi bez tiesvedības procesa.

Demonstrējot savu nostāju un vienotību Ukrainas atbalstam cīņā pret Krievijas agresiju, 24. februārī pulksten 12 vairākos desmitos Baltijas mediju skanēs Ukrainas himna. To vidū arī Jēkabpils Radio1 ēterā. Ceturto gadu šī akcija tiek īstenota Latvijas mediju telpā, un šogad tajā piedalās teju 60 Latvijas reģionāli un nacionālas nozīmes mediji. Tāpat otro reizi akcijā piedalās mediji Lietuvā un Igaunijā, tādējādi apliecinot Baltijas mediju solidaritāti un vienotību atbalstā Ukrainai.

Vakar Šveicē, Ženēvā, noslēdzās otrā Ukrainas miera sarunu diena. Un, kā jau gaidīts, ASV, Ukrainas un Krievijas tikšanās nav devusi būtiskus rezultātus. Komentējot sarunas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka rezultāts ir nepietiekams. Zelenskis uzsvēra, ka ir nepieciešamas tālākas tikšanās – vēlams, februārī – ar Eiropas valstu piedalīšanos. 

Slovākijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli saistībā ar naftas deficītu valstī, kas radies Ukrainā notiekošā kara dēļ, vēsta ziņu aģentūra TASR. Ārkārtas stāvoklis, kas stājas spēkā no šodienas, ļauj izmantot naftas ārkārtas rezerves, lai nodrošinātu piegādes "Slovnaft" naftas pārstrādes rūpnīcai un novērstu degvielas piegāžu traucējumus degvielas uzpildes stacijām valstī. 

Jau vēstīts, ka janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju. "Slovnaft" daļu no nepieciešamās naftas tagad var iegūt no Horvātijas, izmantojot cauruļvadu, kas iet caur Ungāriju. Taču uzņēmums skaidro, ka pilnīga piegāžu jauda pa šo cauruļvadu tiks nodrošināta vien pēc 20-30 dienām. "Slovnaft" arī paziņojis, ka pagaidām apturēs naftas piegādes Ukrainai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt degvielas piegādes iekšzemes tirgum.

Turpinām ziņas

Vakar pēc piecieem pēcpusdienā saņemts izsaukums uz Preiļu novada Upmalas pagastu, kur dega vienstāva dzīvojamā māja 140 m2 platībā. Pirms VUGD ierašanās no mājas evakuējās divi cilvēki. Notikuma vietā strādāja 13 ugunsdzēsēji glābēji ar četrām autocisternām. Ap pusdiviem naktī šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks likvidēts. 

Preiļu novadā kādā īpašumā policija atradusi nelegālo alkoholu un munīciju.  Likumsargu rīcībā bija operatīvā informācija, ka 1977. gadā dzimis vīrietis, iespējams, nodarbojas ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu un glabāšanu ievērojamā apmērā. Veicot sankcionētu kratīšanu Preiļu novada Rušonas pagastā, policija vīrieša dzīvesvietā konstatēja un izņēma četrpadsmit 16. kalibra patronas, trīs pneimatiskās šautenes, 124 cigaretes bez akcīzes nodokļa marķējuma, kā arī ievērojamu daudzumu nelikumīgi izgatavotu alkoholisko dzērienu un ar to ražošanu saistītu priekšmetu. Tajā skaitā izņemti 17 litri kandžas, 60 litri brāgas un 20 litri pašizgatavota vīna, kā arī alkoholisko dzērienu ražošanai paredzētās izejvielas un ražošanas iekārta. Saistībā ar notikušo turpinās pirmstiesas izmeklēšana, kuras laikā noskaidros visus notikušā apstākļus un izvērtēs personas atbildību.

Un vēl

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests rīko video konkursu skolēniem “Uzzini. Sagatavojies. Rīkojies.”. 1. martā atzīmē Starptautisko civilās aizsardzības dienu, tāpēc skolēni tiek aicināti pievērst uzmanību un gūt plašākas zināšanas civilās aizsardzības jomā. VUGD gaidīs no jauniešiem līdz 90 sekundēm garu video, kuros tiek aktualizēti pareizi rīcības algoritmi dažādos apdraudējumos, skaidrota ikviena indivīda loma civilās aizsardzības sistēmā, kas palīdzēs veidot skolēnu, ģimeņu un arī skolas noturību krīzes situācijās. Pieteikumus video konkursam var iesniegt elektroniski līdz 15. martam. Konkurss tiek īstenots divās klašu grupās:  7.-9. klašu skolēniem un 10.-12. klašu skolēniem. Konkursa nolikums un iespēja pieteikties atrodama VUGD mājaslapā.