Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 10.aprīlī

Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt pieaugusi līdz 3,5-3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, prognozē banku analītiķi. "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2026. gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt palielinājušās par 2,1%, tādējādi inflācijai gada laikā sasniedzot 3,7%. "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmē, ka martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 2%, gada inflācijai sasniedzot 3,5%. Savukārt "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka atbilstoši "Eurostat" provizoriskajiem harmonizētā patēriņa cenu indeksa datiem martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 2,1%, bet gada inflācija palielinājās līdz 3,6%, un nav pamata gaidīt, ka Centrālās statistikas pārvaldes izziņotie skaitļi nozīmīgi atšķirsies. Viņš minēja, ka marts tradicionāli ir laiks ar lielu cenu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tajā visstraujāk no visiem gada mēnešiem aug apģērbu cenas, sezonalitāte sadārdzina arī pārtiku, bet akcīzes nodokļa izmaiņas - alkoholu un tabaku, un tā visdrīzāk bija arī šoreiz. Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām martā paziņos šodien..

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Eiropas Patērētāju informēšanas centrs aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neveikt pirkumus interneta vietnēs "maijasdargumi.com", "martalinde.com" un "madonastils.com". Izvērtējot saņemtās sūdzības un informāciju, konstatēts, ka šajās vietnēs patērētājiem tiek piedāvātas Ķīnā ražotas preces, radot maldinošu iespaidu, ka tie ir Latvijas izcelsmes produkti. Konstatētie riski: patērētāji tiek maldināti par preču izcelsmi, kvalitāti un vērtību; preču atgriešana jāveic uz Ķīnu; piegādes termiņi var būt ilgāki, nekā solīts, un sūtījumi var tikt piegādāti pa daļām; strīdu risināšana var būt apgrūtināta, jo pārdevējs faktiski darbojas ārpus Latvijas/Eiropas Savienības. 

Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā vakar nolēma grozīt uz Baltkrieviju izceļojušā Rīgas domes deputāta, partijas "Stabilitātei!" bijušā līdera Alekseja Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu. Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu. Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai. Bijušais Saeimas deputāts, kurš tikko paziņoja par atkāpšanos no "Stabilitātei!" valdes, tiesas sēdei bija pieslēdzies attālināti no Baltkrievijas, kur viņš patlaban atrodoties. Sociālajos tīklos ievietotie videomateriāli ļauj secināt, ka Rosļikovs uz Baltkrieviju devās jau pirms vairākām dienām. Portāls "Tvnet" vēstīja, ka "preses konferencē" Baltkrievijā politiķis pieļāvis iespēju neatgriezties Latvijā, ja šeit izveidosies viņam nelabvēlīga situācija. Tiesa prokurora pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa maiņu skatīja aiz slēgtām durvīm.

Šodien Pakistānā uzņems ASV un Irānas delegācijas, lai turpinātu sarunas par galīgo vienošanos visu domstarpību atrisināšanai. Jau ziņots, ka trešdien gan Teherāna, gan Vašingtona paziņoja, ka ir vienojušās par divu nedēļu pamieru tikai stundu pirms ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktā termiņa beigām. Tāpat  vēstīts, ka Izraēla un ASV 28. februārī sāka karu pret Irānu, veicot raķešu triecienus un uzlidojumus daudziem Irānas reģioniem, arī galvaspilsētai Teherānai, kur kara pirmajā dienā tika nogalināts Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei. Irāna veikusi prettriecienus Izraēlai un Persijas līča valstīm, kur atrodas ASV militārie objekti, kā arī lielā mērā apturējusi satiksmi stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā. Konfliktā a iesaistīta arī Libāna.

Ungārijas valdība parakstījusi ar Krieviju līgumu par sadarbības paplašināšanu ekonomikā, tirdzniecībā, enerģētikā un kultūrā, atsaucoties uz tā rīcībā esošajām krievu dokumentu kopijām,  vēsta tīmekļa izdevums "Politico". Pēc sarunām Maskavā pagājušā gada decembrī 12 punktu sadarbības plānu, kas līdz šim nav nodots atklātībai, parakstījis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto un Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško. Dokumentā minēta kodoldegviela, izglītība, sports un citas sadarbības jomas.  Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija uz "Politico" jautājumiem nav atbildējusi. 

Eiropas Savienība vakar kā ārkārtīgi satraucošas raksturoja mediju ziņas, ka Ungārija nodevusi ES dokumentus Krievijai, un aicināja Budapeštu steidzami sniegt paskaidrojumus. Brisele norādīja, ka ziņas, kas balstītas uz noplūdinātām telefonsarunām starp Ungārijas ārlietu ministru Pēteri Sījārto un Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, liecina par satraucošu iespējamību, ka ES dalībvalsts aktīvi darbojas pret ES un visu tās pilsoņu drošību un interesēm. Eiropas Komisijas preses pārstāve Paula Pinho paziņoja, ka no Ungārijas valdības steidzami tiek gaidīti paskaidrojumi. 

Turpinām ziņas

Šodien no pulksten desmitiem līdz diviem dienā Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma konferenču zālē notiks Nodarbinātības valsts aģentūras sadarbībā ar darba devējiem rīkotais reģionālais vakanču gadatirgus. Tajā Jēkabpilī darbiniekus meklēs tādi darba devēji kā Buts, Gaujas koks, Jēkabpils novada pašvaldība, Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums, Krauss, Lightguide, Nacionālie bruņotie spēki, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, VTU Valmiera, Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljons. Darba meklētājiem tiks piedāvāts darbs tādās profesijās kā, piemēram, autobusa vadītājs, finansists, māsa/ vispārējās aprūpes māsa anestēzijā un intensīvajā aprūpē, māsas palīgs, pamatdarbības struktūrvienības vadītājs/ direktors (kultūras jomā), pašvaldības izpilddirektors, profesionālās izglītības skolotājs, projekta vadītājs, skolotājs logopēds, sociālais darbinieks darbam ar ģimeni un bērniem, sporta organizators, vispārējās pamatizglītības skolotājs. Lai tikšanās ar darba devējiem un darba intervijas būtu produktīvākas, aicinām darba meklētājiem līdzi ņemt savu CV.
 
Šodien Preiļu novada pašvaldība aicina ikvienu Preiļu pilsētas iedzīvotāju, iestāžu un uzņēmumu kolektīvus piedalīties Lielajā Talkā, lai kopīgi sakoptu skaisto pilsētas parku. Latvijā Lielā Talka šogad norisināsies 25. aprīlī, tomēr, cienot dabas ritmu un rūpējoties par putnu mieru ligzdošanas periodā, Preiļos pašvaldība nolēmusi talku rīkot agrāk – 10. aprīlī. Tikšanās vieta: Preiļu parka estrāde, trijos dienā. Talkas laikā plānots savākt nogrieztos krūmus un zarus, attīrīt parka teritoriju no vecajām lapām. Īpaši aicinātas piedalīties ģimenes ar bērniem – notiks radoša putnu būrīšu gatavošanas darbnīca, kurā kopīgi veidos jaunas mājvietas parka dziedātājputniem. Pēc labi padarīta darba  visus  cienās ar gardu zupu!

Un vēl

Godinot gada putna lomā mazāko no Latvijas pūcēm - apodziņu -, Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus meklēt dabā dobumainus kokus un iesaistīties akcijā "#redzudobumu”. Rūpējoties par putniem piemērotām ligzdošanas vietām, biedrība aicina sabiedrību - mazus un lielus dabas vērotājus - šogad būt asredzīgiem un paraudzīties uz kokiem putna acīm, cenšoties ieraudzīt to stumbros dobumus. Dobumi kokos rodas divos veidos. Ir dabiski dobumi, kas veidojas ilgākā laika posmā pēc mehāniska bojājuma, piemēram, nolūzuša zara, mitruma un dažādu sēņu iedarbības rezultātā. Otrs dobumu rašanās veids ir dzeņu un dzilnu kaltie dobumi, ko putni izkaļ dažās nedēļās, visbiežāk aprīlī, turklāt dara to katru pavasari dažādos kokos, tā palielinot dobumu skaitu. Dobumus putni mēdz kalt arī rudenī, lai tajos varētu nakšņot.

Latvijas eksporta izaugsmes atjaunošanās perspektīvas nākamajos mēnešos ir ievērojami pasliktinājušās. Ekonomikas ministrijā norāda, ka februārī eksporta apjomi uz Eiropas Savienības valstīm pieauga par 1,8%, savukārt samazinājums vērojams eksportā uz trešajām valstīm. Ministrijā atzīmē, ka Latvijas eksporta izaugsmes atjaunošanās perspektīvas nākamajos mēnešos ir ievērojami pasliktinājušās. Lai gan pieprasījuma pakāpeniska atgūšanās ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstība joprojām ir eksporta izaugsmi veicinoši faktori, kopš 2026. gada februāra beigām lejupvērstie riski ir būtiski pieauguši. Eksporta pieaugumu februārī uz ES valstīm veicināja straujš graudaugu eksporta pieaugums uz Spāniju, minerālo produktu eksporta kāpums uz Poliju un Slovākiju, kā arī transportlīdzekļu un farmācijas produktu eksporta palielināšanās uz Lietuvu.

Zemkopības ministrija sākusi strādāt pie restrukturizācijas programmas, lai palīdzētu finanšu grūtībās nonākušām zemnieku saimniecībām atkal nostāties uz kājām. Zemkopības ministrs Armands krauze skaidro, ka pēdējie trīs gadi Latvijas lauksaimniecībā saistībā arī ar nelabvēlīgajiem laika apstākļiem bijuši grūti. Atsevišķās zemnieku saimniecībās bijis ieņēmumu kritums pat 40 % apmērā. Finanšu grūtības piedzīvo kā lielas, tā arī vidējas un mazas saimniecības. Atbalsta programmu plānots finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, un to plānots iedarbināt nākošajā ES fondu plānošanas periodā no 2027. gada. 

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta aplēsēm patlaban gaisa transports būtu lietderīgs vismaz reizi dienā vai pat biežāk. Dienesta Ārējās komunikācijas vadītājs Miks Dūcis skaidro, ka gadu gaitā dienests ir pārrunājis gaisa transportēšanas iespējas gan ar Veselības ministriju, gan citu resoru institūcijām, gan privātiem uzņēmējiem. Tomēr dienesta rīcībā nav detalizētas informācijas par konkrētu piedāvājumu, un dienests tieši šādu iniciatīvu nav rosinājis. Pēc Dūča paustā, lielākais izaicinājums patlaban ir finansiālais aspekts, kas saistīts ar gaisa kuģu un ar tiem saistītās infrastruktūras ikdienas uzturēšanu. Dienestā atzīst, ka gaisa transports ir drošākais un ātrākais kritisku pacientu transportēšanas veids.

Lietuvā no jauna sākušies protesti pret valdības plāniem veikt likuma izmaiņas, kas regulē sabiedrisko mediju. Debates izvērtušās karstas arī parlamentā, opozīcijai norādot, ka tas palielinās politisko ietekmi uz saturu un vājinās nacionālā medija redakcionālo brīvību. Taču valdība uzsver, ka reformas nepieciešamas medija darbības efektivizācijai.  Vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku Viļņā izgājuši ielās, protestējot pret plānotajām izmaiņām Lietuvas sabiedriskā medija likumā. Likumprojekts šobrīd vēl tiek skatīts parlamenta komitejā, bet jau tuvākajā laikā tas varētu nonākt balsojumā Seimā.

Lielbritānija un Norvēģija vadījušas militāru operāciju, lai atturētu Krievijas zemūdenes, kas tiek turētas aizdomās par ļaunprātīgām aktivitātēm Atlantijas okeāna ziemeļos. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs atklāj, ka fregate, lidmašīnas un simtiem karavīru uzraudzīja Krievijas uzbrukuma zemūdeni un divas izlūkošanas zemūdenes netālu no zemūdens  infrastruktūras uz ziemeļiem no Lielbritānijas. Viņš paziņoja, ka pēc vairāk nekā mēnesi ilgās operācijas Krievijas zemūdenes beigu beigās pameta teritoriju. Lielbritānija paziņojusi, ka tās bruņotie spēki ir gatavi konfiscēt Krievijas "ēnu flotes" kuģus, kas pārvadā naftu, pārkāpjot starptautiskās sankcijas, kas piemērotas Krievijai. Iepriekš Lielbritānija tikai palīdzēja Francijai un ASV uzraudzīt šādus kuģus.

Turpinām ziņas

No pirmdienas, 13. aprīļa atsāksies Līvānu pussalas labiekārtošanas pirmās kārtas būvdarbi. To laikā teritorija būs norobežota un pieeja objektam būs liegta, tādēļ aicina iedzīvotājus ar izpratni izturēties pret noteiktajiem ierobežojumiem, nepārvietoties pa būvdarbu zonu un tās tuvumā, kā arī ievērot izvietotās drošības zīmes, brīdinājumus un būvnieku norādījumus. Pastaigām un atpūtai šajā laikā aicina izmantot Dubnas krasta teritoriju. Šajā posmā turpināsies krasta zonas sakārtošana — apauguma noņemšana, krūmu izciršana un teritorijas sagatavošana turpmākajiem darbiem. Turpmāk paredzēts izbūvēt pastaigu celiņus, izveidot atpūtas zonu un apstādījumu teritorijas, kā arī uzstādīt dažādus labiekārtojuma elementus. Plānotie uzlabojumi ilgtermiņā uzlabos apkārtējās vides kvalitāti, padarīs teritoriju sakoptāku un pieejamāku, kā arī sniegs jaunas iespējas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem atpūtai pie ūdens. Darbus veic SIA “VIDZEMES BŪVNIEKS”.                                                                                                                                                                                                                                              

Ir uzsākts darbs pie Lielvārdes pilsdrupu konservācijas un visa Lielvārdes parka teritorijas attīstības, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. .2025. gada nogalē apstiprināta Lielvārdes pilsdrupu attīstības stratēģija 2025.–2029. gadam, un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir atbalstījusi Ogres novada pašvaldības projektu "Lielvārdes pilsdrupu konservācija un jaunu pakalpojumu attīstība". Projektu īsteno teritorijā, kas ietver valsts nozīmes arheoloģisko pieminekli – Lielvārdes pilskalnu un viduslaiku pili, kā arī valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Lielvārdes pilsdrupas. Projektā paredzēta Lielvārdes pilsdrupu konservācija, izmantojot mūsdienīgus risinājumus. 

Un vēl

No 13. aprīļa līdz 19. aprīlim visās Eiropas Savienības dalībvalstīs organizēs Eiropas ceļu policijas tīkla "Roadpol" akciju, kuras laikā, 15. aprīlī, visās akcijas dalībvalstīs policija pastiprināti kontrolēs ātruma ievērošanu. Šogad jau 13. reizi Eiropas ceļu policijas tīkla dalībvalstīs norisinājās akcija, kuras mērķis ir pievērst uzmanību sekām un bīstamībai, kādas rada atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana gan pašam autovadītājam, gan apkārtējiem satiksmes dalībniekiem. Akcijas laikā, 15. aprīlī, visās akcijas dalībvalstīs norisināsies "24 stundu ātruma kontroles maratons", kurā vēl pastiprinātāk kontrolēs ātruma ievērošanu.