Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 27.aprīlī

Sestdien Lielās talkas laikā ne tikai vākti atkritumi, turklāt atrastas tādas lietas kā veci matrači, mēbeles un riepas, bet arī labiekārtoti skvēri un dabas takas. Talkošana notika tūkstoš 195 oficiāli pieteiktajās vietās, taču zināms, ka pasākumā piedalījās tā sauktie solo talkotāji. Viņu skaits nav zināms, taču pasākuma rīkotāji lēš, ka viņu varētu būt vairāki simti. Talkotāji pulcējās visās Latvijas pašvaldībās.

Jēkabpils novadā šogad bija pieteiktas 65 talkošanas vietas, aptverot visu novada teritoriju un pulcējot gan lielus, gan mazus talkotājus. Apmēram 100 Jēkabpils novada pašvaldības darbinieku devās uz Jēkabpils Mežaparku, kur: savāca sakritušos zarus; attīrīja teritoriju no sazāģētajiem kokiem; sakārtoja vidi, padarot to drošāku un pieejamāku apmeklētājiem. Talkas norisinājās arī citviet novadā – gan pie Krustpils Evaņģēliski luteriskās baznīcas, gan Dignājā pie baznīcas, kā arī Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” rehabilitācijas centra teritorijā Dignājā un vēl daudzās citās vietās.

Starptautiskā aģentūra "Fitch Ratings" apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu. Saskaņā ar "Fitch" viedokli, Latvijas esošo kredītreitinga līmeni pamato īstenotās politikas uzticamība, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, vispārējās valdības parāda un tā apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Lai labāk aizsargātu Latvijas dabu un cilvēku veselību, Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, kurus šonedēļ apstiprināja valdība. Grozījumi paredz pārņemt Eiropas Savienības jauno Direktīvu par vides krimināltiesisko aizsardzību. Direktīva ievieš jaunas pazīmes, pēc kurām noteikt, vai nodarījums ir būtisks, radījis neatgriezenisku kaitējumu vai smagas sekas. Lai novērstu nepamatotas bažas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, likumā arī skaidri noteikts, kad persona nav saucama pie kriminālatbildības. 

Baltā nama korespondentu apvienības ikgadējo vakariņu laikā sestdienas vakarā noticis iespējams atentāta mēģinājums pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Viņš nav cietis, un saskaņā ar sākotnējām ziņām arī citu cietušo starp vakariņu dalībniekiem nav.  Varasiestādes ziņo, ka pie svinību zāles Vašingtonas viesnīcā "Hilton", kur atradās prezidents un viņa viesi, kāds vīrietis centies izlauzties caur apsargiem un atklājis uguni. Viena no lodēm trāpījusi Drošības dienesta virsniekam, taču to paglābusi bruņuveste. Līdzko atskanējis troksnis, Tramps, viņa dzīvesbiedre Melānija un citas augstākās Baltā nama amatpersonas izvestas no zāles. Citi viesi meklējuši patvērumu zem galdiem. Varasiestādes uzskata, ka šāvējs darbojies viens. Pēc medicīniskās apskates viņš jau nopratināts, un pirmdien aizdomās turētajam izvirzīs apsūdzību.

Pēc ukraiņu lidrobotu uzlidojuma Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā Jaroslavļā naktī uz svētdienu izcēlies ugunsgrēks. Jaroslavļas rūpnīca ir stratēģiski svarīgs uzņēmums un viens no svarīgākajiem Krievijas naftas pārstrādes nozares objektiem. Tās jauda sasniedz 15 miljonus tonnu naftas gadā.

Turpinām ziņas

Piektdienas vakarā VUGD dienestā saņemts izsaukums uz Rīgas ielu Jēkabpilī, kur divstāvu dzīvojamās mājas dzīvoklī nepareizi ekspluatētas apkures ierīces dēļ bija izveidojies sadūmojums. No piedūmotā dzīvokļa glābēji evakuēja cilvēku, bet vēl četri cilvēki no ēkas evakuējās pirms VUGD ierašanās. Glābēji izvēdināja telpas un veica pārrunas ar mājokļa iemītnieku par pareizu apkures ierīču ekspluatāciju. Ugunsdzēsēji atgādina, ka visbiežāk sadūmojums mājokļos rodas tieši nepieskatītas gatavošanas dēļ, tādēļ iedzīvotāji aicināti neatstāt ieslēgtu plīti bez uzraudzības.

Savukārt naktī uz sestdienu pirms pusnakts saņemts izsaukums uz Madonas novada Sarkaņu pagastu, kur šķūnī dega siena ruļļi 400 kvadrātmetru platībā, kā arī kūla 300 kvadrātmetru platībā. Ap vieniem naktī šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks lokalizēts un no rīta ugunsdzēsēji turpināja darbu notikuma vietā.

Sestdien no rīta Aizkraukles novadā no ūdenstilpes izcelts bojāgājis cilvēks. Izmeklēšanu par notikušo negadījumu veic  Valsts policija. Sestdien vakarā saņemts izsaukums uz Aizkraukles novada Zalves pagastu, kur dega meža zemsedze teju 1,7 hektāru platībā. Mēģinot liesmas dzēst saviem spēkiem, cieta viens cilvēks. VUGD trīs stundu laikā ugunsgrēku likvidēja.

Un vēl

Jaunās nedēļas sākumā laiks būs mākoņains, turpinās pūst brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē debesis biežāk skaidrosies un kļūs siltāks. Nākamajās dienās Latvijā gaidāmi mainīgi, vietām arī nepastāvīgi laikapstākļi. Nedēļas sākumā vēl gaidāmi nokrišņi, vēsāks laiks un brāzmains vējš, taču no nedēļas vidus laikapstākļi pakāpeniski uzlabosies. Anticiklona ietekmē debesis biežāk skaidrosies, nokrišņu daudzums samazināsies, un vējš pakāpeniski pierims. Savukārt nedēļas nogalē Latvijā ieplūdīs siltākas gaisa masas, un laiks kļūs patīkami pavasarīgs.
 
Sākoties maijam, gaiss Latvijā kļūs ievērojami siltāks. Sākot ar 2. maiju, daudzviet valstī iespējama temperatūras paaugstināšanās mazliet virs +20 grādiem. Prognozes par siltuma noturību ir dažādas. Šondēļ nokrišņu būs maz, pastiprināsies sausums.

Tuvāko četru gadu laikā Latvijas skolēniem, skolotājiem un izglītības iestāžu vadītājiem vajadzētu kļūt par prasmīgiem un atbildīgiem mākslīgā intelekta lietotājiem, kas izmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas mācībās, bet vienlaikus apzinās ar tām saistītos riskus. Vismaz tā cer izglītības politikas veidotāji, kuri īpašai programmai aicina pieteikties skolas, kas vēlas kļūt par mākslīgā intelekta līderēm. Pirmajā programmas gadā tajā aicinās iesaistīties 20 skolas: 15 vispārējās izglītības un piecas profesionālās izglītības iestādes. Skolām, kas vēlas iesaistīties programmā un kļūt par mākslīgā intelekta līderēm jau nākamajā mācību gadā, aicinātas pieteikties līdz 19. jūnijam.

Iecere par Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas apvienošanu ir ilgtermiņa risinājums novecojošas sabiedrības un komplicētu pacientu aprūpes vajadzībām, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri. Pēc ministra teiktā, patlaban bieži rodas situācijas, kad cilvēkam nepieciešams gan veselības aprūpes, gan sociālais atbalsts, taču neviena no sistēmām pilnībā neuzņemas atbildību. Latvijas sabiedrība noveco, pieaug vientuļu cilvēku skaits un arvien biežāk veidojas situācijas, kad pēc insulta vai citām smagām saslimšanām cilvēks vairs neatbilst slimnīcas pacientam, bet vienlaikus nav skaidrs, kurš uzņemas viņa tālāku aprūpi. Vienā pusē tiek norādīts, ka ārstēšana ir beigusies, otrā - ka tas jau ir pašvaldības vai sociālās aprūpes jautājums, lai gan cilvēkam joprojām vajadzīga veselības aprūpe.

Sporta stundas Latvijā piedzīvos pārmaiņas – arī ar ārsta zīmi skolēnam būs jāiesaistās nodarbībās. Tapušas vienotas vadlīnijas, kas noteic, kā sporta skolotājs var iesaistīt bērnu nodarbībā arī atbrīvojuma gadījumā. Līdz šim ārsta zīme bieži nozīmēja vienu – sporta stundas uz laiku var neapmeklēt. Tagad pieeju grib mainīt, lai bērni nezaudētu kustību ieradumu un saglabātu saikni ar mācību procesu. Ārstiem izstrādāta kārtība, kā skaidrāk norādīt atļauto fizisko slodzi. Šīs izmaiņas ir daļa no plašākas diskusijas par bērnu un jauniešu fizisko sagatavotību. Sporta pedagogi un speciālisti jau ilgstoši norādījuši, ka pārāk bieži bērni tiek atbrīvoti no fiziskās slodzes, kas ilgtermiņā ietekmē viņu veselību.

Ungārijas līdzšinējais premjerministrs Viktors Orbāns sestdien paziņoja, ka atkāpsies no parlamenta pēc tam, kad viņa koalīcija cieta smagu sakāvi vēlēšanās, kas pielika punktu viņa 16 gadu ilgajai valdīšanai. 62 gadus vecais Orbāns, kurš kopš 1990. gada nepārtraukti bijis Ungārijas parlamentā, pagājušajā nedēļā aicināja uz savas nacionālkonservatīvās partijas "Fidesz" pilnīgu atjaunošanu. Viņš paziņoja, ka ir gatavs palikt "Fidesz" priekšsēdētāja amatā, ja partija tā nolems jūnija kongresā.

Romas pāvests Leons 14.tais sestdien aicināja visā pasaulē atteikties no nāvessoda. Pāvests, videovēstījumā, atzīmējot 15 gadus, kopš nāvessoda atcelšanas savā dzimtajā ASV Ilinoisas štatā norāda, ka cilvēka cieņa neizzūd pat pēc ļoti smagu noziegumu izdarīšanas. Nāvessods ir atļauts vairāk nekā divdesmit no 50 ASV štatiem, lai gan vairākos štatos to praksē vairs nepiemēro. Leona14.tā  videovēstījums publiskots neilgi pēc tam, kad ASV izskanēja aicinājumi paplašināt nāvessoda izmantošanu.

Turpinām ziņas

Atzīmējot Latvijas neatkarības atjaunošanas 36. gadadienu, 4. maijā Aizkrauklē norisināsies Nacionālo bruņoto spēku diena - Brīvības svētki. Pasākums sāksies ar dievkalpojumu Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcā, pēc tam notiks ziedu nolikšana pie stēlas "Lāčplēša cīņa ar bruņinieku". Pulksten 11 iedzīvotāji un viesi varēs vērot militāro parādi, kas notiks Gaismas ielā no Aizkraukles kultūras centra līdz Spīdolas ielai. Šogad parādi komandēs Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvežleitnants Pēteris Suveizda. 

Parādes laikā paredzēts arī gaisa kuģu pārlidojums, kurā būs redzami gan Valsts robežsardzes helikopteri "Augusta 109" un "Augusta 119", kā arī Kanādas bruņoto spēku "Griffon" helikopteri, kas bāzēti militārajā bāzē "Lielvārde" un sniedz atbalstu NBS vienībām. Pārlidojumā būs redzami arī trīs ASV armijas "Black Hawk" helikopteri, kas Latvijā atrodas operācijas "Atlantic Resolve" laikā, bet noslēgumā debesīs būs redzami NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji, apliecinot sabiedroto klātbūtni un gatavību aizsargāt reģiona drošību.

Daugavas krastā aiz Aizkraukles kultūras centra un Aizkraukles kultūras centra stāvlaukumā darbosies NBS un Iekšlietu ministrijas dienestu tehnikas displeji un informatīvie stendi. Aizkraukles kultūras centra stadionā varēs aplūkot NBS un Iekšlietu ministrijas dienestu tehniku, tostarp gaisa kuģus. No pulksten 12 notiks kinologu un Speciālo operāciju spēku paraugdemonstrējumi, savukārt no vieniem dienā Daugavā būs skatāma amfībijas sistēmas demonstrācija. 

Visas dienas garumā norisināsies arī hipologu jeb zirgu audzēšanas speciālistu paraugdemonstrējumi. Aizkraukles novada vidusskolas stadionā norisināsies sadraudzības futbola spēle starp karavīriem un Aizkraukles novada pārstāvjiem. Divos dienā Aizkraukles kultūras centrā notiks NBS Zemessardzes un ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā orķestru svētku koncerts. Ieeja koncertā ir bez maksas.

Un vēl

Sestdien aptuveni simts talcinieku pulcējās pie Sunākstes luterāņu baznīcas, lai atklātu plāksni, kas liecina, ka nu dievnamam dots cits vārds – Stendera baznīca, un Lielajā talkā sakoptu arī baznīcas un bijušās mācītājmuižas apkārtni. Pirms doties darbos, talciniekus uzrunāja un svētbrīdi baznīcā vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhibīskaps Rinalds Grants. Pateicībā par baznīcai un talciniekiem doto svētību, Stendera biedrības vadītājs Pēteris Stradiņš arhibīskapam pasniedza piemiņas akmeni, kas veidots no skulptūras “Gaismas vārti” materiāla un labi sasaucās ar arhibīskapa sacīto par gaismu cilvēkos. Šogad Stendera baznīcā paredzēti trīs koncerti.

Ministru prezidente Evika Siliņa valdības vadītājas amatā pērn nopelnījusi 133 tūkstoši 615 eiro, kas bija par 5,3% vairāk nekā 2024. gadā, kad Valsts kanceleja algā viņai izmaksāja 126 tūkstoši 943 eiro. Premjere pērn ievērojami palielinājusi arī kopējos bezskaidras naudas uzkrājumus. Ja 2024. gada beigās viņa bija deklarējusi 16 tūkstoši eiro bezskaidras naudas uzkrājumus, tad līdz 2025. gada izskaņai to kopējais apmērs palielinājies līdz 44 tūkstoši 405 eiro. Deklarācijā Siliņa norādījusi, ka viņas īpašumā ir viens dzīvoklis un kopīpašumā - zeme Rīgā. Tāpat Ministru prezidentes īpašumā ir automašīna "Mercedes Benz GL 420".

Latvijā turpina palielināties trūcīgo un maznodrošināto personu skaits. Marta beigās Latvijā bija 42 tūkstoši 363 cilvēku, kuriem spēkā bija trūcīgās personas statuss, kas ir par 1,3% vairāk nekā februāra beigās un par 2,9% vairāk nekā janvāra beigās, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni nosaka 50% apmērā no ienākumu mediānas. 2026. gadā trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 425 eiro, pārējām personām mājsaimniecībā - 298 eiro.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par dzīvokļu ūdens skaitītāju nodošanu pakalpojumu sniedzēju atbildībā. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Maksims Revunovs. Viņa ieskatā, pašreizējā kārtība, kurā katrs dzīvokļa īpašnieks ir atbildīgs par savu ūdens skaitītāju uzstādīšanu, pārbaudīšanu un rādījumu nodošanu, ir neefektīva un rada netaisnīgu finansiālu slogu. Kā norāda Revunovs, esošais regulējums pieļauj situāciju, kurā iedzīvotājiem pašiem jāseko līdzi sarežģītiem verificēšanas termiņiem, kas rada birokrātisku haosu un manipulācijas iespējas ar rādījumiem. Atšķirībā no elektroenerģijas un gāzes uzskaites, kur par mērierīcēm atbild profesionāls pakalpojuma sniedzējs, ūdenssaimniecībā visa atbildība ir uzvelta patērētājam.

Eiropas Savienība 2025. gada atlasē Eiropas mantojuma zīmi piešķīrusi 13 jauniem objektiem, palielinot kopējo apzīmēto vietu skaitu līdz 80. Starp jaunajiem objektiem pirmo reizi pārstāvēta Malta ar Svētā Pāvila katakombām, kas ir viens no plašākajiem un sarežģītākajiem agrīnās kristietības kapsētu kompleksiem Vidusjūras reģionā. Pārējie jaunie objekti atrodas citās 11 Eiropas valstīs. Latvijā patlaban ir divas Eiropas mantojuma zīmes vietas - ēku komplekss "Trīs brāļi", kas šo statusu ieguva 2019. gadā, un Turaidas vēsturiskais centrs, kas šo statusu ieguva 2021. gadā.

Dižā britu dramaturga Viljama Šekspīra dzīve joprojām ir īstas angļu miglas apvīta, jo vēsturniekiem nav izdevies uzzināt neko daudz par viņa personību. Taču vismaz viņa dzīvesvieta esot atrasta. Pētnieki Londonas arhīvā uzgājuši informāciju par dižgara vienīgo īpašumu galvaspilsētā. Tā atrodas klusā Blekfraiersas rajonā pie Temzas upes. Rakstnieks esot dzīvojis mājoklī netālu no teātra, kurā strādājis. Šekspīra eksperte profesore Lūsija Munro no arhīva ieguvusi ne vien mājokļa atrašanās vietu, bet arī tā plānojumu un platību. Zināms arī tas, ka dramaturgs šo īpašumu iegādājās 1613. gadā. Tas bija salīdzinoši labs mājoklis un pietiekami liels, lai vēlāk to sadalītu divās mājās, ziņo laikraksts Daily Mail.

Turpinām ziņas

Šovakar no pulksten pieciem līdz septiņiem Pļaviņu kultūras centrā notiks atkārtotas Pļaviņu iedzīvotāju padomes vēlēšanas. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma ievēlēt padomi pašvaldībā saņemts atkārtots iesniegums ar lūgumu organizēt Pļaviņu iedzīvotāju padomes vēlēšanas, tādēļ atbilstoši nolikumam tiek rīkota atkārtota balsošana. Uz deviņām vietām padomē pretendē 11 iedzīvotāji. Balsošana Aizkraukles novada pašvaldības mobilajā lietotnē jau ir noslēgusies, bet klātienes balsošana norisināsies šovakar. Atbilstoši nolikumam padomē tiks ievēlēti deviņi iedzīvotāji, kuri saņems lielāko balsu skaitu.

Līvānu pašvaldība izvērtē iespēju apvienot abus komunālos uzņēmumus - SIA "Līvānu dzīvokļu un komunālā saimniecība" un SIA "Līvānu siltums". No ceturtdienas "Līvānu dzīvokļu un komunālās saimniecības" pagaidu valdes locekļa amatā darbu atsācis Guntis Stiprais. Savukārt "Līvānu siltuma" vadību pagaidu valdes locekļa statusā turpina nodrošināt Raimonds Šubņikovs. Pašvaldībā apgalvo, ka izvēlētais pārvaldības modelis ir vērsts uz kapitālsabiedrību darbības stabilitātes nodrošināšanu, stiprinot vadības kapacitāti un sekmējot caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu. Šāds risinājums noteikts pārejas periodam līdz lēmuma pieņemšanai par uzņēmumu turpmāko attīstības modeli. Ilgtermiņā, pēc padziļinātas izvērtēšanas, analizēs iespējas abas kapitālsabiedrības apvienot vienā centralizētā uzņēmumā.

Un vēl

Svētdien Latvijā diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3,2 grādiem, noslīdot sešus grādus zem normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvā informācija. Norma jeb 1991.-2020. gada vidējā gaisa temperatūra 26. aprīlī ir +9,1 grāds. Zem normas diennakts vidējā gaisa temperatūra valstī saglabājusies kopš 19. aprīļa, savukārt mēneša vidū gaisa temperatūra brīžiem pakāpās aptuveni trīs grādus virs normas. Aprīlis kopumā gaidāms nedaudz vēsāks nekā ierasts, bet šā gada pavasaris varētu kļūt par vienu no siltākajiem novērojumu vēsturē. Martā bija rekordaugsta gaisa temperatūra, un pašreizējās prognozes liecina, ka arī maijs varētu būt siltāks nekā parasti. Ja piepildīsies prognoze par siltu maiju, pavasara vidējā gaisa temperatūra pārsniegs +7 grādus. Līdz šim siltākais pavasaris Latvijā bijis 2024. gadā, kad trīs mēnešu vidējā temperatūra sasniedza +8,3 grādus; otrajā vietā ierindojas 2014. gada pavasaris ar +7,5 grādiem.

Starp Baltijas valstu galvaspilsētām Rīgā dzīvojošajām ģimenēm pēc pārtikas, mājokļa un transporta izdevumu segšanas paliek vismazāk līdzekļu, kamēr Tallinā, pat pie augstākas dzīves dārdzības, atlikušo vajadzību segšanai saglabājas būtiski vairāk līdzekļu, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktā analīze. Salīdzinot ar 2024. gada pētījuma datiem, visstraujākais ienākumu kāpums pēc nodokļu nomaksas bijis Tallinā - par 22%, seko Rīga - 21% un Viļņa - 16%. Svarīgs ienākumu papildinājums ģimenēm ir arī pabalsti saistībā ar bērniem, un tie Baltijas valstīs būtiski atšķiras. Par diviem bērniem Latvijā ģimenes saņem 100 eiro mēnesī, kamēr Igaunijā - 160 eiro, bet Lietuvā - 259 eiro. Apvienojot darba ienākumus un valsts atbalstu, četru cilvēku ģimenes - kurā ir divi bērni un divi vecāki, kuri pelna vidējo algu galvaspilsētā - kopējie rīcībā esošie ienākumi Rīgā sasniedz 3 tūkstoši 190 eiro mēnesī, Viļņā – 3 tūkstoši 418 eiro, bet Tallinā – 4 tūkstoši 154 eiro. Tas nozīmē, ka Tallinā ģimenes rīcībā esošais budžets ir gandrīz par trešdaļu lielāks nekā Rīgā.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā iespējamā nelaimes gadījumā bojā gājusi darbiniece.  Notikuma vietā strādā Valsts policijas darbinieki, kuri skaidro notikušā apstākļus. Valsts policijā norāda, ka policija pirmdien saņēma izsaukumu uz slimnīcu saistībā ar iespējamu nelaimes gadījumu, kurā gājusi bojā slimnīcas darbiniece. Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja tas izraisījis cilvēka nāvi. Ievērojot Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības, kā arī nodrošinot iesaistīto personu un viņu ģimenes locekļu tiesības uz privātumu, slimnīca nesniedz papildu informāciju par notikušo.

Parakstīts līgums starp Latviju un Ukrainu par autovadītāju apliecību atzīšanu un apmaiņu. Līgums paredz, ka abu valstu valstspiederīgie varēs apmainīt savā valstī izdotu transportlīdzekļa vadītāja apliecību pret otras valsts vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas, tādējādi būtiski vienkāršojot administratīvās procedūras personām, kuras pārceļas uz pastāvīgu dzīvi vai ilgstoši uzturas otrā valstī. Latvijas regulējums paredz, ka vadītāja apliecības, kas izdotas valstīs ārpus Eiropas Savienības, ir iespējams apmainīt tikai pēc transportlīdzekļa vadīšanas eksāmena nokārtošanas, ja nav noslēgts starptautisks līgums. Līguma noslēgšana ar Ukrainu šo jautājumu atrisina, nodrošinot līdzvērtīgu un savstarpēji atzītu pieeju abās valstīs.

Baltijas valstis izraudzītas par galveno partneri starptautiskam džeza gadatirgum un festivālam "jazzhead!" 2027. gadā. "jazzhead!" ik gadu pulcē nozares profesionāļus no visas pasaules, apvienojot koncertus, gadatirgu un nozares forumu. Katru gadu pasākums izceļ vienu partnervalsti vai reģionu. Šī gada partnervalsts ir Zviedrija. Lēmums par Baltijas valstu izvēli saistīts ar reģiona aktīvo sadarbību džeza jomā pēdējos gados, kā arī ar nozares izaugsmi un starptautisko potenciālu. Kā norādīja Line, partnerreģionus izvēlas, ņemot vērā to radošo dzīvotspēju un iespējas paplašināt starptautisko atzinību. Trīs Baltijas valstis kopīgi prezentēs savus džeza māksliniekus, jaunākos ierakstus un nozares aktualitātes, kā arī stiprinās starptautisko sadarbību. 

Globālie militārie izdevumi pērn sasniedza teju 2,9 triljonus dolāru, iezīmējot 11. izdevumu pieauguma gadu pēc kārtas, teikts Stokholmas Starptautiskā miera pētījumu institūta pētījumā. Trīs valstis ar lielākajiem tēriņiem - ASV, Ķīna un Krievija - kopā iztērēja 1,48 triljonus dolāru, kas ir nedaudz vairāk par pusi no pasaules kopējiem izdevumiem. Galvenais globālā pieauguma virzītājspēks bija Eiropa, ieskaitot Krieviju un Ukrainu, kur izdevumi pieauga par 14%, sasniedzot 864 miljardus dolāru. 

Turpinām ziņas

Trešdien, 29. aprīlī Jēkabpils novada Sūpes purva apkārtnē atkal atbalsosies vēstures soļi. “Sēlijas mežabrāļu” projektā trešā dalībnieku grupa – Aknīstes vidusskolas jaunieši, meklēšanas vienības “Zvaigzne” speciālisti un mūsu kaimiņvalsts Lietuvas pārstāvji dosies kopīgā pārgājienā-ekspedīcijā, lai godinātu nacionālo partizānu piemiņu. Sēlijas purvi un meži savulaik kļuva par kopīgu patvērumu gan latviešu nacionālajiem partizāniem, gan lietuviešu brīvības cīnītājiem. Pasākumā ne tikai pētīs kauju vietas un bunkuru paliekas, bet arī stiprinās abu valstu sadraudzības saites.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Ķilupe" maijā rīkos bezmaksas atkritumu savākšanas akciju "Eko dienas 2026", kuru laikā Aizkraukles iedzīvotāji varēs atbrīvoties no nolietotas elektrotehnikas, makulatūras, stikla iepakojuma, baterijām, akumulatoriem, kā arī nodot tīru, atkārtotai lietošanai derīgu apģērbu un apavus. Akcijā aicināti piedalīties privātmāju un dzīvokļu īpašnieki, uzņēmumi un pašvaldību iestādes. Pakalpojumu var pieteikt, zvanot uz tālruni 2910 4053 vai sūtot e-pastu ar pieteikumu "Eko dienas" uz "info@kilupe.lv". 

Un vēl

No 5. līdz 15. maijam Sēlijā un Vidzemes reģionā norisināsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes organizētās militārās mācības “Kristāla bulta 2026”, lai sekmētu brigādes vienību apmācību un aizsardzības operāciju izpildi. Šogad mācības notiks gan Ādažu militārajā poligonā, gan Sēlijas poligonā, aptverot vairākas Latvijas teritorijas, arī Aizkraukles, Jēkabpils un Siguldas novadus, kā arī Skrīveru, Zalves, Staburaga, Odzienas, Sēlpils, Seces, Sunākstes, Daudzevas, Jaunjelgavas, Viesītes un Neretas apkārtni. Mācību laikā Sēlijas reģionā un citviet norises teritorijās būs novērojama militārās tehnikas, bezpilota lidaparātu pārlidojumi un karavīru pārvietošanās.