Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 25.maijā

Krāslavas novadā, Dridža ezerā sestdienas rītā ap pulksten 8 iekritis drons. Tas saskarē ar ūdeni detonējis. Cietušo nav. Par lidrobota nokrišanu policijai ziņoja makšķernieks, kurš sprādziena brīdī bija vien aptuveni kilometra attālumā, turpat ezerā. Tur ir atrastas izskalotas bezpilota gaisa kuģa atlūzas. Apsekojamā teritorija ir plaša, tādēļ notikuma vietas apskatei piesaistīti papildspēki. Dienesti sestdien pēc pulksten 19 pabeidza darbu notikuma vietā, bet policijas ekipāžas turpina notikuma vietas uzraudzību. Svētdien darbu notikuma vietā drona atlūzu meklēšanai turpināja Nacionālie bruņotie spēki. Par notikušo sākts kriminālprocess par noziegumu pret valsti. Nacionālie bruņotie spēki atklāj, ka sensori nav fiksējuši dronu ielidojam Latvijas teritorijā. Tāpēc arī nav izsūtīts šūnapraides paziņojums. Ņemot vērā, ka Dridža ezers ir dziļākais Latvijā, atlūzu meklēšana, neskaitot tās, kas izpeldējušas, var sagādāt grūtības. 

Visvairāk iedzīvotāji Latvijā tērē pārtikai – tā ir viena no lielākajām pozīcijām, par ko ik mēnesi nākas izdot naudu. Vienā mēnesī mazumtirdzniecības veikalos iedzīvotāji kopumā atstāj vairāk nekā 300 miljonus eiro, liecina maksājuma karšu dati. Un tas, ka pārtikas izdevumu īpatsvars ir lielāks, nozīmē, ka mazāk līdzekļu atliek citām vajadzībām -  sadzīves precēm, automašīnu uzturēšanai, naudas pārskaitījumiem, transporta pakalpojumiem. Vismazāk – izklaidei, ceļojumiem un komunālajiem pakalpojumiem. 

Pašreizējā kompensējamo zāļu izsniegšanas kārtība, kas balstās lētāko zāļu principā, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā var palielināt veselības riskus, uzskata kardioloģe Iveta Mintāle. Viņa norāda, ka, mainoties zāļu cenām, pacientiem aptiekā ierasto medikamentu vietā var tikt izsniegts cits - attiecīgajā brīdī lētākais pieejamais analogs. Speciāliste uzsver, ka pacientiem, kuri gadiem lietojuši konkrētus medikamentus un sasnieguši stabilus ārstēšanas rezultātus, zāļu nomaiņa var radīt asinsspiediena svārstības, holesterīna rādītāju pasliktināšanos un trauksmi par terapijas efektivitāti. 

Čehijas prezidents Petrs Pavels aicinājis NATO valstis pāriet uz izlēmīgāku reaģēšanu uz Krievijas provokatīvajām darbībām, sakot, ka aliansei ir jādemonstrē gatavība stingri reaģēt uz tās gaisa telpas pārkāpumiem un citām darbībām, kas pārbauda tās atturēšanas iespēju robežas, vēsta laikraksts "The Guardian". Starp iespējamiem pasākumiem viņš minēja, arī  interneta atslēgšanu, piekļuves ierobežošanu satelītu sistēmām, Krievijas banku atslēgšanu no globālās finanšu sistēmas un lidaparātu notriekšanu, kas pārkāpj alianses gaisa telpu. Pavels norādīja, ka Krievija, viņaprāt, rīkojas zem sliekšņa, kas aktivizē Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu, un tādējādi pārbauda NATO reaģēšanas robežas. 

Ķīnas ziemeļos piektdien notika gāzes eksplozija ogļraktuvē, kurā gāja bojā vismaz 90 ogļrači, sestdien vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Sjiņhua". Sprādziens notika Šaņsji provinces Liušeņju ogļraktuvē, kad pazemē atradās pavisam 247 ogļrači. Apstiprināta vismaz 90 ogļraču nāve, bet vēl deviņi cilvēki ir pazuduši un turpinās mēģinājumi viņus atrast. Vēl vairāk nekā 120 cilvēki hospitalizēti. Prezidents Sji Dzjiņpins aicināja pielikt visas pūles, lai sniegtu palīdzību cietušajiem, un aicināja veikt rūpīgu incidenta izmeklēšanu.

Turpinām ziņas

Aizkraukles novada Staburaga pagastā sestdien no Daugavas izcelts bojāgājis cilvēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bojā gājušo nodeva valsts policijas darbiniekiem identitātes noskaidrošanai.

Sestdien Augšdaugavas novada Višķu pagastā ugunsdzēsēji steidzās uz trīsstāvu dzīvojamo māju, kur bija nostrādājis dūmu detektors un redzams sadūmojums. Notikuma vietā konstatēts, ka dzīvoklī uz ieslēgtas plīts bija piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens, bet mājoklī esošais cilvēks bija iemidzis. Ugunsdzēsēji izvēdināja telpas, un pēc nepilnas stundas darbs notikuma vietā noslēdzās.

VUGD bieži saņem izsaukumus par sadūmojumu dzīvojamās mājās, kur vēlāk konstatēts uz plīts piededzis bez uzraudzības atstāts ēdiens. Nereti mājinieki ir aizgājuši prom vai iemiguši. Glābēji atgādina neatstāt ieslēgtu plīti bez uzraudzības pat uz īsu brīdi, gatavojot ēdienu, jo piededzis ēdiens rada spēcīgu sadūmojumu un var izraisīt ugunsgrēku.

Un vēl

Ņemot vērā incidentus ar bezpilota lidaparātu apdraudējumu austrumu pierobežas teritorijā, ir izstrādātas rīcības vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, pamatpakalpojumu sniedzējiem, juridiskajām personām, citām institūcijām un sabiedrībai. Rīcības vadlīnijaspieejamas  ministru kabineta mājaslapā.

Valsts prezidenta aicinātais premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta" šodien dosies uz Rīgas pili, lai prezentētu jaunās valdības sastāvu.  Kā liecina Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija sarežģītākais jautājums ir ministru portfeļu sadale, kas izraisījusi domstarpības ne tikai starp potenciālajiem koalīcijas partneriem, bet arī pašu partiju vidū. Vissarežģītāk panākt vienošanos bijis ar līdzšinējās premjeres Siliņas pārstāvēto Jauno Vienotību. 

Pēc garām konsultācijām nolemts, ka Jaunajai Vienotībai būs ārlietu ministra amats līdzšinējai ministrei Baibai Bražei, aizsardzības ministra amats pulkvedim Raivim Melnim, satiksmes ministra amats Arvilam Ašeradenam vai Rihardam Kozlovskim un veselības ministra amats Hosamam Abu Meri. Apvienotajam Sarakstam bez premjera amata Kulbergam būs finanšu ministra amats Mārim Kučinskim, tieslietu ministra un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru amati. Nacionālajai apvienībai būs izglītības ministra amats Ilzei Indriksonei, kultūras ministra amats Naurim Puntulim, iekšlietu ministra amats Jānim Dombravam un klimata un enerģētikas ministra amats.  Savukārt ZZS saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu Daigai Mieriņai. Amatu saglabās arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, bet zemkopības ministra amatu varētu ieņemt Uldis Augulis vai Kaspars Melnis. 

Nacionālie bruņotie spēki noslēguši meklēšanas darbus Drīdža ezerā Krāslavas novadā, Kombuļu pagastā, kur sestdienas rītā iegāzies un denotējis drons. NBS norāda, ka drons bija sadalījies vairākās nelielās daļās, un pieņemts lēmums meklēšanas darbus noslēgt, jo viss iespējamais esot atrasts. Pagaidām gan vēl nav zināms, kas par dronu tas bijis. Visas atrastās detaļas vēl tiks pētītas un analizētas. Piekļuve ezeram vairs nav ierobežota.

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien pasaules čempionāta sestajā mačā ar rezultātu 6:0 uzveica Lielbritāniju, nostiprinoties pozīcijās cīņā par vietu ceturtdaļfinālā. Grupu turnīru Latvija noslēgs otrdien ar maču pret Ungāriju. A grupā Šveicei ir 18 punkti sešās spēlēs, Somija guvusi 15 punktus piecos mačos, bet Austrijai un Latvijai ir pa deviņiem punktiem attiecīgi piecās un sešās cīņās. Tālāk ar septiņiem punktiem sešās spēlēs ir Vācija, piecus punktus piecos mačos guvusi ASV, trīs punkti piecos dueļos ir Ungārijai, bet Lielbritānija sešās cīņās ir bez punktiem.

ASV Valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka miera sarunas, kas norisinājās starp Ukrainu un Krieviju ar ASV starpniecību, nav bijušas rezultatīvas. Par to viņš paziņoja pēc piektdien Zviedrijas pilsētā Helsigborjā aizvadītās NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes.  Vienlaikus viņš noraidīja izskanējušās baumas par ASV spiedienu uz Ukrainu un pauda Vašingtonas gatavību turpināt starpniecības centienus.

ASV un Irāna ir tuvu tam, lai noslēgtu vienošanos, kas ļautu pilnībā atjaunot kuģu satiksmi stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Runa gan varētu būt par pagaidu vienošanos, taču uz to cer tūkstošiem jūrnieku, kuri Hormuza blokādes dēļ mēnešiem ir iestrēguši jūrā.

Turpinām ziņas

Preiļu slimnīcai plānoto aprūpes līmeni pašvaldībā vērtē kā "konstruktīvu un reālistisku", komentējot Veselības ministrijas sabiedriskajai apspriešanai nodotos grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas kārtībā. Novada domē uzsver, ka pašvaldības galvenā prioritāte ir nodrošināt, lai iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejama kvalitatīva un savlaicīga medicīniskā palīdzība. Pašvaldībā skaidro, ka slimnīcā plānota Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas darbība. Tas nozīmē, ka akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, kas neapdraud dzīvību, sertificēts ārsts sniegs nepieciešamo palīdzību. Tāpat paredzēts, ka ārsts - internists vai ķirurgs - Steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļā būs pieejams noteiktās darba stundās diennaktī. Atlikušo laiku ārsts būs pieejams slimnīcā. Savukārt radiologa asistents vai radiogrāfers, māsa vai ārsta palīgi un māsas palīgi nodaļā būs pieejami visu diennakti septiņas dienas nedēļā.

Aizkraukles novada dome nolēmusi uz 20 gadiem Valsts kasē aizņemties aptuveni miljonu eiro, lai izremontētu ēku, kur vēl nesen bija Aizkraukles pagasta sākumskola, un pielāgotu to pirmsskolas izglītības iestādes «Saulīte» vajadzībām. Aizkraukles novada dome jau pirms ilgāka laika lēma uz bijušo Aizkraukles pagasta sākumskolu no Aizkraukles pilsētas pārcelt specializēto pirmsskolas izglītības iestādi “Saulīte”.   Projektā paredzēts veikt ēkas jumta pārsegumu un pamatu siltināšanu, atjaunot apkures un ventilācijas sistēmas, nodrošināt vides pieejamību ēkas ieejai, kā arī izbūvēt zibensaizsardzības sistēmu. Papildus plānota vienkāršota iekštelpu atjaunošana, četrās grupās pielāgojot sanitāros mezglus un virtuves telpas pirmsskolas izglītības iestādes vajadzībām, kā arī pārbūvējot un pielāgojot trīs telpas personāla vajadzībām. 

Un vēl

SIA “Jēkabpils ūdens” informē, ka no pirmdienas, 25.maija līdz piektdienai, 29. maijam veiks ūdensapgādes sistēmas hlorēšana Jēkabpilī un Brodu ciemā. Šādi pasākumi, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem notiek regulāri. SIA "Jēkabpils ūdens" lūdz visus Jēkabpils pilsētas un Ābeļu pagasta Brodu ciema patērētājus ūdens dezinfekcijas periodā uzturā lietot tikai vārītu ūdeni. Tālrunis uzziņām: 29992138.

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 834,4 miljoni eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1. maijā veidoja 60,9% no kopējās parādu summas jeb 508,2 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. maijā bija atzīti parādi 2,32 miljoni eiro.

Latvijas fiziskās un juridiskās personas pārskaitījumos uz trešajām valstīm pērn absolūti lielākās summas pārskaitījušas uz Lielbritāniju, Norvēģiju un Šveici. Maksājumu apjoms uz Lielbritāniju 2025. gadā sasniedza 5,15 miljardus eiro, kas ir par 20,9% jeb teju 890 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Uz Norvēģiju 2025. gadā pārskaitīti 998,6 miljoni eiro, un tas ir pieaugums par 1,5% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Maksājumu apjoms uz Šveici 2025. gadā palielinājās par 10,9%, sasniedzot 909,9 miljonus eiro. Ceturtajā vietā veikto maksājumu ziņā ierindojas ASV, seko Ķīna, Ukraina, Krievija, Honkonga, Turcija un Singapūra. 
 
Latgales tūrisma asociācija atklātā vēstulē vērsusies pie augstākajām valsts amatpersonām, ministrijām un Saeimas, norādot uz kritisku situāciju nozarē saistībā ar dronu ielidošanu un biežiem šūnapraides paziņojumiem. Tūrisma pakalpojumu sniedzēji norāda, ka pēdējo nedēļu notikumi Latvijas austrumu pierobežā - atkārtoti bezpilota lidaparātu incidenti, regulāri gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi, šūnapraides trauksmes paziņojumi, NATO iznīcinātāju aktivizēšana un publiskajā telpā dominējošā krīzes komunikācija - ir radījuši smagas sekas Latgales tūrisma nozarei, jo ārvalstu tūristi un tūroperatori masveidā atsaka rezervācijas, jau šobrīd atteikto rezervāciju skaits sasniedz 60%. Latgales tūrisma asociācija norāda, ka tūrisma uzņēmēji ir bankrota situācijā un lūdz valsts atbalstu.

Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķējušas NATO ģenerālsekretāra Marka Rites iniciatīvu dalībvalstīm piešķirt 0,25% no sava IKP militārai palīdzībai Ukrainai, vēsta laikraksts "The Telegraph". Rite atzina, ka viņa iniciatīva netiks īstenota, jo trūkst vienprātīga sabiedroto atbalsta. Viņš bija cerējis, ka plāns tiks apstiprināts gaidāmajā alianses samitā Ankarā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons brīdinājis Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko neiesaistīties Krievijas karā pret Ukrainu.  Tā bija pirmā abu līderu saruna kopš 2022. gada, un tā notikusi pēc Parīzes iniciatīvas. Īsajā paziņojumā, kas publicēts Baltkrievijas prezidentūras tīmekļvietnē, teikts, ka telefonsarunā apspriesti reģionālie jautājumi, kā arī Minskas attiecības ar Eiropas Savienību un Franciju.

Turpinām ziņas

Sestdien, 30. maijā pie Jēkabpils Sporta centra norisināsies ielu sporta minifestivāls “Ghetto Games Jēkabpilī 2026”, kur visas dienas garumā vienuviet pulcēsies sportisti, līdzjutēji un aktīva dzīvesveida entuziasti. Pasākuma laikā norisināsies sacensības četros sporta veidos – Ghetto Basket, Ghetto Football, Ghetto floorball un Ghetto fight sportos. Dalībnieki sacentīsies dažādās vecuma grupās, demonstrējot savu meistarību, azartu un komandas garu. Papildus sporta sacensībām visas dienas garumā apmeklētājiem būs pieejamas dažādas atrakcijas, priekšnesumi, futbola aktivitātes, Ghetto Shop un Ēdināšanas zona, radot īstu vasaras festivāla atmosfēru gan sportistiem, gan skatītājiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas. 

Preiļu novada pašvaldība līdz 8. jūnijam izsludinājusi pretendentu pieteikšanos, lai atrastu lielāko svētku tirgu rīkotāju. Ar mērķi veicināt un dažādot uzņēmējdarbības vidi Preiļu novadā, kā arī atbalstīt uzņēmēju iniciatīvu, tīklošanos un pieredzes apmaiņu izsludināta Jāņu zāļu tirgus, Preiļu pilsētas svētku tirgus, Lielā rudens tirgus organizētāja atlase. Atlases mērķis ir nodrošināt iespēju pasākumu laikā veicināt Latvijas amatnieku un mājražotāju produkcijas tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojuma pieejamību, kā arī dot iespēju nevalstiskajām organizācijām, biedrībām un komersantiem īstenot savu iniciatīvu, organizējot un īstenojot kvalitatīvu, un pievilcīgu ielu tirdzniecību.

Un vēl

Šīs nedēļas vidū Latvijā pūtīs stiprs ziemeļrietumu vējš, daudzviet gaidāmas lietusgāzes un gaisa temperatūra būs maija beigām neraksturīgi zema, prognozē sinoptiķi. Otrdienas naktī daudzviet līs, nokrišņi gaidāmi galvenokārt Ziemeļkurzemē, Zemgalē un Rīgā. Dienā vietām īslaicīgi līs un rietumu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu līdz 10-15 metriem sekundē. Naktī dažviet valsts ziemeļaustrumu daļā gaiss atdzisīs līdz +6 grādiem; maksimālā temperatūra būs +15..+20 grādi. 

Trešdien un ceturtdien ziemeļrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 15-20 metriem sekundē, tas lauzīs atsevišķus kokus un radīs citus nelielus postījumus. Dažbrīd līs, daudzviet gaidāmas lietusgāzes, vietām arī krusa un pērkona negaiss. Vairāk nokrišņu būs valsts austrumu daļā, bet sausākais laiks gaidāms Kurzemes rietumos. Maksimālā gaisa temperatūra būs vien +11..+15 grādi.

Piektdien laikapstākļi sāks nedaudz uzlaboties, joprojām pūtīs brāzmains ziemeļrietumu vējš. Nedēļas nogalē, vējam kļūstot lēnākam, palielināsies salnas risks, bet svētdiena varētu būt nedēļas siltākā diena. Atbilstoši pašreizējām prognozēm jūnija pirmajā nedēļā laikapstākļus noteiks ciklons - gaidāms lietains laiks un mērena temperatūra.

Četras partijas, kuras Andra Kulberga vadībā mēģina veidot jauno valdību, ir sadalījušas atbildības jomas, bet konkrētus ministru kandidātu vārdus nosauks rīt, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču paziņoja Ministru prezidenta amata kandidāts Kulbergs. Plānots, ka "Apvienotā saraksta" politiķi Kulberga vadītajā valdībā vadīs Finanšu, Tieslietu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas. Visas šīs ministrijas pašlaik vada "Jaunās vienotības" politiķi. Nacionālā apvienība vadīs Izglītības un zinātnes, Kultūras, Iekšlietu un Klimata un enerģētikas ministrijas. Zaļo un zemnieku savienība faktiski saglabās esošās pozīcijas, zaudējot vadību tikai pār Klimata miistriju - šis politiskais spēks saglabās Saeimas priekšsēdētāja amatu, kā arī vadīs Ekonomikas, Labklājības un Zemkopības ministrijas. Savukārt "Jaunā vienotība" savā pārziņā saglabās tikai ārlietu un veselības jomu pārraudzību, kā arī tai nāksies uzņemsies vadīt Aizsardzības un Satiksmes ministrijas.

Saeima šonedēļ varētu lemt par uzticības izteikšanu politiķa Andra Kulberga vadītajam Ministru kabinetam, pieļauj Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc tikšanās ar Kulbergu Rīgas pilī. Valsts prezidents akcentēja, ka Kulbergs viņu iepazīstināja ar topošā Ministru kabineta deklarācijas projektu par darāmajiem darbiem un uzdevumiem. Tāpat Ministru prezidenta amata kandidāts iepazīstināja ar atbildības sadali starp partijām un koalīcijas aprisēm. Valsts prezidents vērtē, ka ir panākts būtisks progress, lai Kulbergs varētu virzīties tālāk ar valdības veidošanu. 

Latvijā jāpaātrina jaunu reto slimību diagnožu iekļaušana valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, lai pacienti savlaicīgi saņemtu nepieciešamo ārstēšanu un nezaudētu dzīves kvalitāti, uzskata kardiologs, reto slimību speciālists, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas un "Profesora Skrides sirds klīnikas" vadītājs Andris Skride. Viņš norāda, ka savlaicīga diagnostika un pieejama ārstēšana ir būtiski priekšnoteikumi pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanai, tomēr cilvēkiem ar retajām slimībām šādas iespējas bieži vien ir ierobežotas. Eiropā ar retajām slimībām var saskarties 6-8% iedzīvotāju. Balstoties uz šiem rādītājiem, Latvijā varētu būt līdz pat 149 tūkstoši reto slimību pacientu, tomēr oficiālajos reģistros patlaban uzskaitīta vien aptuveni piektā daļa no aplēstā pacientu skaita.

Francija izdevusi Lietuvai likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušo līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, šodien paziņoja Lietuvas Ģenerālprokuratūra. Tā norādīja, ka Antonovs Viļņā nogādāts ar lidmašīnu piektdienas vakarā un aizvests uz izolatoru. 

Tūkstošiem cilvēku Spānijas galvaspilsētas Madrides ielās piedalījās protesta akcijā pret pieaugošajām mājokļu cenām. Viens no tā iemesliem ir tūristu īres mājokļu skaita pieaugums pilsētu centros. Demonstranti izgāja Madrides ielās, skandēja saukļus un turēja plakātus, kuros aizstāvēja savas tiesības uz dzīvesvietu. Situācija Spānijā ir sarežģīta, un Eiropas Savienības statistikas aģentūra "Eurostat" informē, ka izmaksas par mājokli gada laikā pieaugušas gandrīz par 13 %. Savukārt Spānijas Banka lēsa, ka valstī ar 50 miljoniem iedzīvotāju trūkst apmēram 700 tūkstošimājokļu. 

Turpinām ziņas

Pagājušās nedēļas nogalē, piektdien, kāds aculiecinieks palīdzēja policijai notvert gandrīz četru promiļu reibumā esošu autovadītāju. Ap četriem pēcpusdienā policijā saņemta informācija no aculiecinieka, ka vīrietis Jēkabpilī, būdams stiprā alkohola reibumā, pārvietojas ar automašīnu Draudzības alejā. Policijas amatpersonas automašīnu apturēja, konstatējot, ka vīrietis atrodaa 3,89 promiļu reibumā. Policijā pret vīrieti sākts kriminālprocess. Likumsargi izsaka pateicību aculieciniekam un citiem iedzīvotājiem, kuri informē policiju par šāda veida likumpārkāpumiem, un aicina to darīt arī turpmāk.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Preiļu siers" pagājušajā gadā strādāja ar 59,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 8,3 reizes un bija 59 tūkstoši 331 eiro, liecina informācija "Firmas.lv". Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2025. gada būtiski samazinājās piena produktu pārdošanas cenas eksporta tirgos, savukārt pagājušā gada beigās cenu samazinājums bija kritisks. "Preiļu siera" vadība min, ka, nododot ekspluatācijā sūkalu pulvera ražotni, kompānija ir atrisinājusi svarīgāko vides aizsardzības prasību - nepiesārņot vidi ar ražošanas atkritumiem. "Preiļu siera" vissvarīgākais uzdevums ir kāpināt izejvielu iepirkumu apmēru, saglabāt piena pārstrādes līdera un vadošā industriālo piena produktu ražotāja pozīcijas Latvijā, veicinot uzņēmuma attīstību. 

Un vēl

Katrs trešais jeb 32% autovadītāju atzīst, ka, braucot pie stūres, mēdz runāt pa telefonu bez brīvroku sistēmas, vēl 31% autovadītāju norāda, ka mēdz dzert kafiju, bet 24% mēdz arī ieturēties, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Vēl 10% autovadītāju raksta ziņas telefonā, bet 3% lasa ziņas un pēta sociālo mediju saturu. Analizējot dažādas vecuma grupas, pētījumā secināts, ka apzinīgākie ir gados vecākie autovadītāji - 61% šoferu vecumā no 60 līdz 74 gadiem norāda, ka pie stūres nekad nenodarbojas ar blakus lietām. Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, 2025. gadā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 118 cilvēki, 326 guva smagus ievainojumus, bet vēl 3 tūkstoši 518 ievainoti.