Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 2.septembrī

Elastīgākai pārejai uz jauno finansēšanas modeli valsts šajā mācību gadā turpinās finansēt pedagogu darba samaksu skolās, kur 10.-12. klašu grupā mācās vismaz 15 skolēnu, kas ir uz pusi mazāk, nekā paredzēts līdz šim. Finansējuma apmēru aprēķinās proporcionāli skolēnu skaitam attiecībā pret noteikto kvantitatīvo rādītāju. Valdība vakar pieņēma vairākas izmaiņas noteikumos par pedagogu darba samaksas un izglītības iestāžu finansēšanas kārtību. Viens no būtiskākajiem precizējumiem attiecās uz skolēnu skaitu. Ja skolā ir vairākas vienas pakāpes paralēlklases, klašu lielumu finansējuma aprēķinam turpmāk noteiks pēc vidējā skolēnu skaita paralēlklasēs. Atsevišķi precizēta arī tālmācības programmu finansēšana. Izmaiņas skar arī atbalsta personāla finansēšanu. Precizēti arī noteikumi par pedagogu darba samaksas likmēm un izglītības iestāžu un valsts ģimnāziju vadības atalgojumam. 

No šodienas, 2. septembra līdz 8. oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2026”.  Mācību laikā pilnveidos sadarbību starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, sabiedroto bruņotajiem spēkiem un civilajām institūcijām. Mācībās piedalīsies aptuveni 12 tūkstoši Latvijas un sabiedroto valstu karavīru un zemessargu. Mācību laikā pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem pārvietosies Latvijas un sabiedroto valstu karavīri un militārā tehnika, notiks militāro lidaparātu lidojumi, arī zemā augstumā, kā arī kaujas šaušana poligonos. Plašāk lasiet portālā radio1.lv
 
Septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavības lietā stājies spēkā Latgales apgabaltiesas notiesājošais spriedums, ar kuru meitenes tēvam un pamātei piespriests cietumsods uz 23 un 20 gadiem. Izvērtējot zemāku instanču tiesu secinājumus par apsūdzēto darbībām un noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, Augstākā tiesa atzina tos par pamatotiem.
Ministru kabinets vakar atbalstīja vēl 21 dzērājšoferiem un citiem likumpārkāpējiem konfiscēta transportlīdzekļa nodošanu Ukrainai. Spēkrati paredzēti Ukrainas Aizsardzības ministrijas armijas daļām, Ukrainas Nacionālās gvardes vienībām un Ukrainas Valsts policijai. Transportlīdzekļu piegādi nodrošinās biedrība "Agendum", fonds "Entrepreneurs for Peace" un biedrība "Tavi draugi", kas sedz visus ar nogādāšanu saistītos izdevumus un nodrošinās to nodošanu Ukrainas valdības institūcijām.

Jaunais Norvēģijas karalis Hokons astotais nodevis zvērestu Norvēģijas parlamentā Stortingā. Šādi viņš apstiprina, ka monarha pilnvaras ir ierobežotas. Sagaidāms, ka vēlāk zvērestu rakstiski nodos arī Hokona astotā meita, kroņprincese Ingrīda Aleksandra. Lai arī Hokons astotais Norvēģijas tronī kāpa uzreiz pēc sava tēva, karaļa Haralda piektā, nāves 28. augustā, zvēresta nodošana parlamentam ir viena no neiztrūkstošajām formalitātēm. Tā kā Norvēģija ir konstitucionāla monarhija, jaunajam karalim ir jāapņemas vadīt valsti saskaņā ar konstitūciju un Norvēģijas likumiem. Šī zvēresta un likumu pārkāpšana paredz arī nopietnas sekas. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka par spīti dažādiem skandāliem, kuros šī gada laikā nonākuši karaliskās ģimenes locekļi, iedzīvotāji arī turpmāk vēlas saglabāt monarhiju. 

Austrijas policija meklē divus vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par 200 karātu platīna kaklarotas, kas inkrustēta ar 673 dimantiem, zādzību. Šī kaklarota bija aizdota muzejam Vīnē un savulaik piederēja Ēģiptes karaliskajai ģimenei. Galvaspilsētas varas iestādes publicēja aizdomās turēto attēlus, kas uzņemti ar drošības kamerām Lietišķās mākslas muzeja laupīšanas laikā. Neatmaskotie vīrieši iegādājās biļetes uz izstādi, pirms ceturtdienas pēcpusdienā darba laikā ar āmuru sasita stikla vitrīnu un aizbēga ar dimantu kaklarotu. Jau ziņots, ka Eiropas muzejus ir skārusi virkne zādzību, kopš zagļi pagājušā gada oktobrī dienas laikā ielauzās Luvras muzejā Parīzē un dažu minūšu laikā aizbēga ar kroņa dārglietām 88 miljonu eiro vērtībā.

Turpinām ziņas

Likteņdārza Saieta namā vairāk nekā gadu būs apskatāma fonda "Sibīrijas bērni" ceļojošā izstāde, kas vēsta par Latvijas iedzīvotāju deportācijām uz Sibīriju. Izstādē apkopoti materiāli par Latvijas ģimeņu deportācijās piedzīvoto, arī izsūtīto cilvēku personiskie dzīvesstāsti. Ekspozīcijas mērķis ir saglabāt deportācijās cietušo cilvēku atmiņas un nodot šīs vēstures liecības nākamajām paaudzēm. 

Neretā, teritorijā iepretim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Neretas postenim, jau drīzumā sāksies pārmaiņas – tur taps jauna daudzfunkcionāla atpūtas vieta, ko iedzīvotāji turpmāk pazīs ar nosaukumu “Pūces ligzda”.   Projektā paredzēts izbūvēt asfaltētu velotrasi “pump-track”, ierīkot apgaismojumu, labiekārtot un apzaļumot teritoriju, kā arī ieviest ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus. Īpaši interesanti, ka trase nebūs tikai vieta aktīvai atpūtai – tā vienlaikus kalpos arī kā virszemes lietusūdens akumulācijas tvertne. Šāds risinājums palīdzēs savākt un apsaimniekot lietusūdeņus no piegulošajām ielām un parka teritorijas, mazinot zemāk esošo teritoriju applūšanas risku. Faktiskos būvdarbus plānots sākt 2027. gada pavasarī, savukārt parka izveidi paredzēts pabeigt 2027. gada rudenī. Kopējā projekta līgumsumma – 477 tūkstoši 708 eiro.  

Un vēl

Aizsardzības ministrija sāk pieņemt Latvijas pilsoņu vecumā no 18 līdz 27 gadiem brīvprātīgo pieteikumus valsts aizsardzības dienesta 11 mēnešu janvāra iesaukumam. Vienlaikus turpinās brīvprātīgo pieteikšanās 11 mēnešu dienestam 2027. gada jūlija iesaukumā. Jauniešiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko dienesta veidu - Gaisa spēkos un Štāba bataljonā, piecu gadu dienestu Zemessardzē vai piecu gadu rezerves virsnieka programmu, kas paredzēta augstskolu un koledžu studentiem. Savukārt jūlija iesaukumā jauniešiem ir  iespēja izvēlēties 11 mēnešu militāro dienestu NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībās vai piecu gadu dienestu Zemessardzē. Brīvprātīgi pieteikušies 11 mēnešu dienesta karavīri saņems ikmēneša kompensāciju 600 eiro apmērā, kā arī visi valsts aizsardzības dienesta karavīri saņem atvaļināšanās kompensāciju – tūkstoš 100 eiro.

Latvija Eiropas Komisijai atgriezīs avansu 25,7 miljoni eiro apvienotajam tiltam pār Daugavu, paredz valdības vakar apstiprinātais Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums. Vēl valdība sprieda par tilta risinājumiem – varētu aizstāt divu līmeņu tilta risinājumu ar diviem atsevišķiem, paralēli izvietotiem tiltiem, kas būtu lētāk. Valdība otrdien arī atbalstīja jauna Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu risinājuma izstrādi, lai nodrošinātu finansiāli izpildāmu, tehniski pamatotu un ar "Rail Baltica" projekta prioritātēm saskaņotu risinājumu. 

Operācija nelegālās migrācijas samazināšanai "Vilkatis" pagarināta līdz 3. oktobrim. Valdība lēmumu par operācijas pagarināšanu pieņēma vakar valdības sēdē. Kulbergs skaidroja, ka operāciju nolemts pagarināt, jo augusta vētra radīja nopietnus bojājumus robežas infrastruktūrā, tai skaitā žogā uz robežas. Šobrīd žogā uz robežas ir 61 bojāta vieta, caur kuru nelegālie robežpārkāpēji var viegli iekļūt valstī. Attiecīgi tādēļ šīs vietas pastiprināti jāuzrauga. Pagaidām nav zināms, kādas ir šīs operācijas izmaksas.

Jau ziņots, ka Latvijā līdz gada beigām Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības režīms, kas noteikts saistībā ar Baltkrievijas radīto paaugstināto nelegālās migrācijas spiedienu.

Valdība atbalstījusi grozījumus Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā, no tā izslēdzot punktus par atlīdzības maksāšanu padomes locekļiem no nevalstiskajām organizācijām. Vienlaikus līdz ar grozījumiem noteikts, ka tad, ja ir pieejami finanšu līdzekļi un tas ir lietderīgi, padomes locekļiem un citiem NVO pārstāvjiem, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ārpus Rīgas, kompensē ceļa izdevumus līdz 30 eiro apmērā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem.

Otrdien Ukrainā dažādos formātos jauno mācību gadu sāka 25 tūkstoši mācību iestāžu. Nemitīgo Krievijas uzbrukumu dēļ daudzviet svētku pulcēšanās uz pirmo zvanu nenotika vai tika organizēta tikai atsevišķām klasēm drošās vietās. Vienu no skolām Kijivas apgabalā apmeklēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Arī tur gaisa trauksmes dēļ skolotājiem un bērniem mācības nācās turpināt patvertnē.  Kopumā 1.septembrī Ukrainā jaunais mācību gads sākas aptuveni 3 miljoniem skolēnu, tajā skaitā 240 tūkstošiem pirmklasnieku. Šobrīd Ukrainas vispārējās izglītības iestāde un bērnudārzi ir aprīkoti ar patvertnēm, kas spēj nodrošināt patvērumu vairāk nekā 80 % bērnu, bet līdz nākamā gada beigām šo rādītāju plānots palielināt līdz 92 %. Vēl 131 patvertnes izbūve turpinās, tajā skaitā top vēl 18 pazemes bērnudārzi.

Krievijas graudu eksportētāji ir sākuši novirzīt graudu piegādes no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru, ņemot vērā Ukrainas uzbrukumus kuģiem un ostu infrastruktūrai. Pagājušajā eksporta sezonā Krievija caur Melnās un Azovas jūras ostām eksportēja 46,3 miljonus tonnu graudu jeb 90% no savas eksporta apjoma. Caur Krievijas ostām Baltijas jūrā tika nosūtīts tikai viens miljons tonnu. Tomēr, kā ziņo "Reuters" avoti, kopš jaunās sezonas sākuma līdz 2026. gada augusta vidum pieprasījumu apjoms par graudu pārvadājumiem uz Krievijas ostām Baltijas jūrā jau sasniedza piecus miljonus tonnu. Turklāt Krievijas eksportētāji arvien biežāk pievērš uzmanību Baltijas valstu ostām – galvenokārt Latvijas, un paredzams, ka septembrī pārvadājumu apjoms strauji pieaugs. 

Turpinām ziņas

Lai veicinātu informācijas apriti, pieredzes apmaiņu un ciešāku sadarbību starp Jēkabpils novada pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām, 10. septembrī trijos dienā Kopienas centrā, Rīgas ielā 192, norisināsies NVO pēcpusdiena. Īpašu uzmanību pievērsīs aktuālajiem grozījumiem nevalstisko organizāciju nolikumos. 27. augusta Jēkabpils novada domes sēdē apstiprināti grozījumi trijos ar NVO darbību un pašvaldības atbalstu saistītos nolikumos. NVO pēcpusdienā biedrību pārstāvjiem būs iespēja uzzināt vairāk par veiktajām izmaiņām, to nozīmi un to, kas turpmāk jāņem vērā, piesakoties pašvaldības atbalsta iespējām. NVO pēcpusdienā paredzētas arī sarunas un pieredzes apmaiņa. Noslēgumā paredzēts laiks savstarpējai iepazīšanai un tīklošanai – neformālām sarunām, jaunu kontaktu veidošanai un ideju apmaiņai starp novada biedrībām. Dalība pasākumā ar iepriekšēju pieteikšanos līdz 7. septembrim.

11. septembrī četros pēcpusdienā Rotko muzejs atklās rudens izstāžu sezonu, kurā satiksies dažādu paaudžu mākslinieki no Francijas, Itālijas un Latvijas. Tēlniecības, glezniecības, keramikas, grafikas, tekstilmākslas un instalācijas valodā jaunā sezona vēstīs par sastapšanos, saprašanos un gaismas meklējumiem laikā, kad ēnas kļūst arvien garākas. Rudens sezonā varēs vērot izstādes - “Gaismas un ēnas. Īvs Brajērs un mūsdienu Francijas māksla”, Umberto Mastrojāni “Krāsu abstrakcija. 1934–1992”,  Laima Eglīte “Pirms vārdiem”, Iveta Laure “Mīlestība un zīds”, Ingūna Liepa “Meklēt neredzamo”, Imants Klīdzējs “Cieši pie vēja” un Pēteris Martinsons “Kečkemētas piezīmes”. Sezonas atklāšanas dienā, noslēdzoties atklāšanas pasākumam, ieeja jaunatklātajās izstādēs būs bez maksas.

Un vēl

Valsts policija ir saņēmusi informāciju, ka ir fiksētas situācijas, kad krāpnieki mēģinājuši no Nepālā bezvēsts pazudušo latviešu tuviniekiem izkrāpt naudas līdzekļus, aicinot tikties klātienē un solot sniegt palīdzību, dažāda satura “jaunāko” informāciju par pazudušo personu atpazīšanu un atrašanu, tostarp arī piedāvājot gaišreģu pakalpojumus. Valsts policija brīdina, ka tā ir krāpniecība! Valsts un pašvaldības iestāžu komunikācija un praktiskā palīdzība tuviniekiem šajā situācijā ir tieša un nepastarpināta, un par to pavisam noteikti netiek prasīta atlīdzība! Lai iegūtu precīzu un uzticamu aktuālo informāciju,likumsargi aicina sekot Ārlietu ministrijas paziņojumiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ārlietu ministre Baiba Braže pauduši Latvijas solidaritāti ar Vāciju pēc tam, kad tā atzina Krieviju par atbildīgu par uzbrukuma mēģinājumu Leipcigas lidostai ar sprāgstvielām aprīkotiem droniem. Rinkēvičs ierakstā "Facebook" norāda, ka Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar savu draugu un sabiedroto Vāciju. Viņš norāda, ka Krievijas hibrīdkarš pret Eiropu rit pilnā sparā. Latvija atbalsta Vācijas īstenotos pasākumus gatavībā koordinēt turpmāko reakciju, pauž Valsts prezidents. Arī Braže apliecina pilnīgu un nepārprotamu solidaritāti ar Vācijas sabiedrotajiem. Viņa raksta, ka Krievijas agresīvā rīcība apdraud visu Eiropu un Krievijas darbības ir jāsauc par valsts sponsorētu terorismu.

Kā ziņots, Vācijas valdība otrdien apsūdzējusi Krieviju par mēģinājumu sarīkot diversiju Leipcigas lidostā, kur pagājušajā mēnesī tika atrasti droni ar sprāgstvielām.

No septembra Latvijā aizliegts vairāku rūpniecības preču imports no Krievijas un Baltkrievijas, paredz Ārlietu ministrijas sagatavotie noteikumi. Aizliegums aptver iespiestas grāmatas, laikrakstus un citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, citus gatavos tekstilizstrādājumus, apavus, galvassegas, kā arī rotaļlietas, spēles un sporta piederumus. Aizlieguma mērķis ir aizsargāt Latvijas drošības intereses, mazināt Krievijas un Baltkrievijas iespējas gūt ieņēmumus no preču eksporta, kā arī ierobežot Krievijas propagandas materiālu nonākšanu Latvijā. 

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" visu nākamo vasaras sezonu no Rīgas piedāvās 57 tiešos maršrutus, kas ir par gandrīz 20% mazāk nekā šā gada vasaras sezonā, bet vienlaikus 12 pieprasītākajos maršrutos palielinās lidojumu biežumu, liecina aģentūras LETA aprēķini, balstoties uz "airBaltic" sniegto informāciju. Statistika liecina, ka 2026. gada vasaras sezonā lidsabiedrība piedāvāja gandrīz 70 tiešos maršrutus no Rīgas. Jau ziņots, ka "airBaltic" padome ir apstiprinājusi biznesa plānu, kas likviditātes uzlabošanai paredz piesaistīt 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu, izmantojot 2029. gada prioritārajām obligācijām esošo nodrošinājuma kopumu.

Nīderlandes varasiestādes vakar aizturējušas 34 personas, to vidū Francijas, Beļģijas un Alžīrijas pilsoņus, pēc naktī notikušās apšaudes, kas, domājams, bija saistīta ar narkotiku kontrabandu.  Policija konfiscēja vairākus ieročus, datu nesējus un transportlīdzekļus. Saskaņā ar vietējo mediju ziņām apšaude, visticamāk, bija saistīta ar narkobaronu Džosu Lejdekeru, kurš kriminālajās aprindās pazīstams arī kā "Bolle Jos". Laikraksts "Het Parool" ziņoja, ka apšaudes iemesls bija konflikts par vairākiem simtiem kilogramu kokaīna, ko, domājams, transportēja Lejdekera banda.

Nogruvumu un nāvējošo dubļu straumi uz Ķīnas un Nepālas robežas izraisīja augstkalnu ledāja sairšana, ko veicina klimata pārmaiņas. Šādas, ar ledājiem saistītas katastrofas, globālās sasilšanas apstākļos kļūs arvien biežākas un postošākas. Ledāji visā pasaulē kūst arvien straujāk, brīdina klimata pētnieki. Tibetas kalniene, saukta par arī "Pasaules jumtu", ir lielākais un augstākais plato uz Zemes. Te savu ceļu sāk vairākas Āzijas lielās upes. Pēdējos 60 gados Ķīna trīs reizes veikusi savu ledāju mērījumus. Tie liecina, ka sākotnēji reģistrētā ledāju platība – 61 tūkstotis kvadrātkilometru sarukuši līdz 39 tūkstošiem kvadrātkilometru. Pētnieki brīdina – Himalajos šobrīd identificēti vairāk nekā 100 ledāju ezeri, kuriem ir augsts pārplūšanas un apkārtējo iežu sagrūšanas risks. 

Turpinām ziņas

SIA JK Namu pārvalde mājai Jēkabpilī, Rīgas ielā 231,  veic ventilācijas izvadu remontu. Ventilācijas izvadi nodrošina gaisa apmaiņu ēkā, izvadot uz āru lieko mitrumu, smakas un oglekļa dioksīdu. SIA “Erbauer group” ēkas pirmajā kāpņutelpā maina kanalizācijas un aukstā ūdens stāvvadus. Vēl mājā Viestura ielā 41 SIA “Moins” maina karstā ūdens tīklus. Savukārt Zasā, mājā Sila ielā 1 reizē ar siltummezgla uzstādīšanu ēkas pagrabstāvā maina un siltina apkures cauruļvadus. Darbus veic SIA “Hektors”. Savukārt SIA “MB TEAM” atjauno kanalizācijas tīklus ēkā Jēkabpilī, Madonas ielā 28A. Kanalizācijas tīkli nomainīti mājā Dārzu ielā 8, aukstā ūdens tīkli – ēkā Dārzu ielā 10. 

Madonā, Saules ielā sākusies brauktuves seguma atjaunošana. Darbi notiek posmā no ielas sākuma līdz rotācijas aplim pie Rūpniecības ielas - kopumā atjaunos 1,33 kilometrus garu posmu. Ielas segums ir nolietojies – tajā izveidojušās plaisas, iesēdumi, deformācijas un rises, kā arī vietām vērojami neatbilstoši šķērskritumi, kas ietekmē satiksmes drošību un braukšanas komfortu. Tiek remontētas bojātās seguma vietas, izbūvēta jauna 4,5 cm bieza asfaltbetona kārta un uzlabota lietusūdens novadīšana no brauktuves. Būvdarbu zonā noteikti ierobežojumi transporta kustībai.

Un vēl

Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā bieži līs, daudzviet gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi. Nokrišņi gaidāmi katru dienu. Debesis būs mākoņainas, vien brīžiem tās skaidrosies. Vējš lēni līdz mēreni stipri pūtīs no rietumu puses. Gaisa temperatūra ceturtdien pakāpsies līdz +17..+21 grādam, turpmākās dienas būs nedaudz vēsākas. Sagaidāms, ka trešdienas - svētdienas kopējais nokrišņu daudzums valsts lielākajā daļā sasniegs 20-60 milimetru, bet vietām - ar lielāko varbūtību Dienvidkurzemes piekrastē - tas var sasniegt 100 milimetru. Mēneša norma valstī vidēji ir 61 milimetrs. Arī nākamnedēļ palaikam gaidāms lietus, mazāk nokrišņu būs nedēļas sākumā. Salnas pagaidām netiek prognozētas.