Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 30.septembrī

Valdība vakar nolēma līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar šī gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām. Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojums paredz noteikt ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā. Rīkojuma mērķis ir mazināt 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošināt tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus.

Valdība pieņēmusi Tieslietu ministrijas un Patentu valdes sagatavotās noteikumu izmaiņas, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra mainīt Patentu valdes nosaukumu un saukt to par Latvijas Intelektuālā īpašuma biroju. Izmaiņu anotācijā Patentu valde skaidro, ka pašreizējais nosaukums vairs pilnībā neatspoguļo iestādes kompetenci, jo tās darbība neaprobežojas tikai ar patentiem. Vvalde patlaban nodrošina arī preču zīmju, dizainparaugu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju un kompetentās iestādes funkcijas amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūrās.

Samazinātas pievienotās vērtības nodokļa jeb PVN likmes rezultātā četrās pārtikas pamatproduktu grupās cenas vidēji samazinājušās par 10,18%, pārsniedzot sākotnēji noteikto 7,4% mērķi. Ekonomikas ministrijā norāda, ka, salīdzinot preču pamatcenas 1. jūnijā un 1. septembrī, maizes pamatcena samazinājusies par 9,01%, mājputnu gaļas - par 8,89%, piena - par 10,8%, bet olu - par 12,03%. Aprēķini veikti pēc Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem tirgotāju elektronisko darījumu transakciju datiem, ko iesniedz trīs lielākie mazumtirdzniecības tīkli - SIA "Rimi Latvia", SIA "Maxima Latvija" un SIA "Lidl Latvija".

Ukraina ir vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu novirzīt 1,1 miljardu eiro, lai kompensētu transportēšanas izmaksas, kas saistītas ar 22 miljonu tonnu lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanu caur Eiropas Savienības teritoriju. Kijiva ierosina paplašināt tā dēvētos "solidaritātes maršrutus" –  alternatīvus maršrutus Ukrainas produkcijas transportēšanai caur ES teritoriju –,  neaprobežojoties tikai ar kaimiņvalstīm, bet nogādājot produkciju arī tālāk, piemēram, uz Vācijas un Nīderlandes ostām. Ukraina ierosina, ka Eiropas Savienības līdzekļus varētu novirzīt nevis Ukrainas lauksaimniekiem, bet gan ES transporta uzņēmumiem, kompensējot tiem papildu izmaksas par Ukrainas lauksaimniecības produkcijas pārvadāšanu.

Ikonisko "Lego" klucīšu likšana no bērnu rotaļas pārvērtusies par dažādu paaudžu cilvēku hobiju un radošās izpausmes veidu. To kārtējo reizi pierādīja pasākums spēļmantiņu dzimtenē Dānijā. Nedēļas nogalē Skerbekā bija pulcējušies vairāk nekā tūkstoš pieaugušo "Lego" fanu no 36 valstīm, tai skaitā Austrālijas, Ķīnas un Brazīlijas. Viņi parādīja savus darinājumus, dalījās pārdomās un sacentās meistarībā. 

Turpinām ziņas

Oktobrī un novembrī Pļaviņās norisināsies Pļaviņu Mūzikas skolas organizētās 14. rudens Kamermūzikas dienas. 9. oktobrī sešos vakarā interesenti aicināti uz Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestra kamermūzikas koncertprogrammu “Latvian Brass. Gints Pabērzs un Džeimss Bonds”.  Metāla pūšaminstrumentu ansamblis “Latvian Brass” kopā ar džeza saksofonistu Gintu Pabērzu sagatavojuši koncertprogrammu ar spožākajām slavenās filmu franšīzes melodijām, kas aranžētas īpaši šai koncertprogrammai.  Koncertprogrammu vadīs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio 3 “Klasika” žurnāliste Anete Ašmane – Vilsone. 

12. oktobrī Pļaviņu mūzikas skolā norisināsies vijolnieka, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docenta Sanda Šteinberga meistarklase, kurā piedalīsies Spānijas Leonas konservatorijas studenti, Aizkraukles novada un Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas audzēkņi un pedagogi. Pēc meistarklases 12. oktobrī sešos vakarā  Krustpils pilī izskanēs Leonas konservatorijas studentu koncertprogramma “Spāņu stīgas Latvijā”.

15. oktobrī pulksten 19. visi aicināti uz baroka laikmeta mūzikas koncertu “Hendelis un Vivaldi”. Antonio Vivaldi un Georgs Frīdrihs Hendelis ir vieni no pazīstamākajiem baroka laikmeta komponistiem. Šajā koncertprogrammā klausītājiem būs iespēja  baudīt izcilu mūziķu sniegumu un arī iepazīt mūzikas instrumenta, ko ikdienā izdodas dzirdēt reti, ērģeļpozitīva skanējumu. 

Kamermūzikas dienas noslēgsies 13. novembrī sešos vakarā ar koncertprogrammu “Zila debess zelta mākoņos”. Programmas iedvesmas avots ir Aspazijas bērnības atmiņu diloģija “Zila debess zelta mākoņos”. Kamermūzikas dienu mērķis – nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību reģionā, to norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Vidzemes plānošanas reģions.  Kamermūzikas dienu koncerti – bez maksas.

Un vēl

Vakar sākta Brīvības pieminekļa mazgāšana, kuru pēc Rīgas pieminekļu aģentūras pasūtījuma veic SIA "Wenda Wash". Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas dienu 18. novembrī piemineklis sagaidīs atjaunotā spožumā. Precīzu darbu pabeigšanas datumu šobrīd neesot iespējams noteikt, jo pieminekļa attīrīšana ir tehniski sarežģīts process, ko ietekmē gan laikapstākļi, gan nepieciešamība dažādiem materiāliem piemērot atšķirīgas tīrīšanas metodes. Plānots, ka darbi varētu ilgt pat vairākas nedēļas. Brīvības piemineklis veidots no vairākiem atšķirīgiem materiāliem. Ansamblī izmantots pelēkais un sarkanais Somijas granīts, kā arī Itālijas travertīns. Katram no šiem materiāliem ir savas īpašības un jutība pret ārējās vides ietekmi, tādēļ tīrīšana jāveic saudzīgi un pakāpeniski.  Darbu līgumcena ir 17 tūkstoši 762 eiro, ieskaitot PVN.

Kopš priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma politiskās organizācijas deklarējušas 2,6 miljonus eiro lielus aģitācijas izdevumus, un visvairāk iztērējis "Apvienotais saraksts", Zaļo un zemnieku savienība un "Latvija pirmajā vietā".
KNAB publiskotā informācija liecina, ka Apvienotais saraksts aģitācijai ir noslēdzis līgumus par 547 tūkstoši 841 eiro, ZZS - par 424 tūkstošiem 468 eiro, bet Latvija pirmajā vietā - par 384 tūkstoši 464 eiro. Tikmēr "Jaunā vienotība" noslēgusi līgumus par 371 tūkstoti 938 eiro, "Nacionālā apvienība" - par 233 tūkstošiem  892 eiro, "Latvijas attīstībai" - par 222 tūkstošiem 674 eiro, "Progresīvie" - par 159 tūkstošiem  552 eiro, "Suverēnā vara"/"Apvienība Jaunlatvieši" - par 137 tūkstiši 680 eiro. Pārējiem politiskajiem spēkiem līgumi noslēgti par mazākām summām.

Latvija patlaban strādā pie vēl viena raķešu artilērijas projekta, un kopumā tuvākajos gados dažādu artilērijas sistēmu iegādei nepieciešami 422, 25 miljoni eiro. Šāda summa nepieciešama Čehijā ražoto pašgājējhaubiču "Morana" iegādei un vēl vienam raķešu artilērijas projektam, kurš paralēli tiek attīstīts artilērijas raķešu sistēmu "Himars" projektam. Paredzēts, ka artilērijas spēju attīstību finansēs no Eiropas Savienības finanšu instrumenta - Eiropas Drošības rīcības fonda - aizņēmuma un nacionālā budžeta līdzekļiem.

Pašvaldību ēku energoefektivitātes projektos nebūs obligāti jāsasniedz bezemisiju ēkas līmenis. Valdības pieņemtajos noteikumu grozījumos precizēts, ka turpmāk energoefektivitāte un siltumnoturība būs jāuzlabo līdz gandrīz nulles enerģijas atjaunotas ēkas līmenim jeb C klasei. Savukārt sasniegt bezemisiju ēkas līmeni būs brīvprātīga izvēle. Grozījumi noteikumos paredz arī trešajai projektu kārtai novirzīt papildu 304 tūkstoši  175 eiro lielu ietaupījumu no pirmajām divām projektu kārtām. Līdz ar to pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanai pieejamais kopējais finansējums būs 19,8 miljoni eiro.

Turpinoties kritiskam līdzekļu trūkumam valsts budžetā, Ukrainas valdība apstiprinājusi stingrus pretkrīzes pasākumus, kas paredz apturēt jaunus būvniecības projektus, maksājumus par ceļu remontiem un kultūras programmas.  Ukrainas šā gada valsts budžetā ir izveidojies deficīts 23 miljardu eiro apmērā, un valdībai nākas meklēt risinājumus, kā to aizlāpīt. Vienlaikus tiek meklēti risinājumi, kā optimizēt valsts pārvaldi, mazināt birokrātiju. Kopumā, pārskatot valsts iekšējos tēriņus, jau izdevies atrast turpat 6 miljardus eiro. 

Atbildot uz potenciālajiem Krievijas draudiem, Lielbritānija ir apņēmusies nodrošināt kodolaizsardzību Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstīm, tajā skaitā arī Baltijas valstīm. To intervijā Somijas laikrakstam "Iltalehti" apliecinājis Lielbritānijas Karaliskās flotes komandieris, ģenerālis Gvins Dženkinss. Viņš sacīja, ka Lielbritānijas kodolieroči veidos "mugurkaulu" daudznacionālajiem jūras spēkiem, par kuru izveidi oficiāli paziņos novembrī Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstis ir desmit līdzīgi domājošu valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – koalīcija, kas ietver augstas gatavības spēkus ātrai reaģēšanai uz krīzēm Tālajos Ziemeļos un Ziemeļeiropā. 

Turpinām ziņas

Pašvaldībām būs pieejami 40 miljoni eiro plūdu risku mazināšanai, paredz vakar valdībā atbalstītais noteikumu projekts par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāto konkursu "Plūdu risku mazināšanas, novēršanas un noturības pret plūdiem veicināšanas pasākumi pašvaldībās". Atbalsts paredzēts, lai sekmētu Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna līdz 2030. gadam. Konkursā kopumā būs pieejami 40 miljoni eiro. No tiem 35,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt ar plūdu risku mazināšanu un novēršanu, kā arī noturību pret plūdiem saistītas infrastruktūras izbūvei, pārbūvei un atjaunošanai, savukārt 4,5 miljonus eiro paredzēts novirzīt plūdu izraisīto seku novēršanai un noturības pret plūdiem veicināšanai nepieciešamo iekārtu, tehnikas un tehnoloģiju iegādei.

Savukārt Austrumu pierobežas pašvaldībām paredzēta atbalsta intensitāte līdz 90%. Paaugstinātais atbalsts paredzēts Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes, Preiļu, Līvānu, Krāslavas un Augšdaugavas novadu pašvaldībām, kā arī Rēzeknei un Daugavpilij.Projektu iesniedzēji varēs būt novadu un valstspilsētu pašvaldības. Infrastruktūras projektu īstenošanā kā sadarbības partneri varēs iesaistīt arī citu pašvaldību, kurai ar projekta iesniedzēju ir robežojoša apdzīvota vieta. Kā sadarbības partneri varēs piesaistīt arī pašvaldības kapitālsabiedrību vai publiski privātu kapitālsabiedrību, kas pilda pašvaldības deleģētus pārvaldes uzdevumus. Atbalsts paredzēts projektiem Latvijas pašvaldību pilsētās un ciemos. Maksimālais projekta īstenošanas periods būs 60 mēneši no līguma spēkā stāšanās.

Un vēl

Valsts meža dienests no šodienas visā Latvijas teritorijā atcēlis meža ugunsnedrošo laika posmu, kas bija spēkā no 1. aprīļa. Dienestā norāda, ka šogad reģistrēti un dzēsti 264 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 203 hektāri. Dienestā atzīmē, ka, pateicoties lietainajiem laika apstākļiem, meža ugunsgrēku skaits un izdegušo platību apmērs šogad ir salīdzinoši neliels. Tas ļāva vairāk laika veltīt mācībām un sadarbības stiprināšanai - dienests šogad organizēja un piedalījās divās specializētās meža ugunsdzēsības mācībās. Kopā ar partneriem no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un "Latvijas valsts meži" tika stiprinātas prasmes meža ugunsgrēka operatīvā atklāšanā un dzēšanā, kā arī dzēšanā no gaisa, piesaistot NBS helikopteru.

Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Lietuvas Seims šomēnes pirmajā balsojumā atbalstīja konstitūcijā noteiktā aizlieguma izvietot kodolieročus valsts teritorijā atcelšanu. Pašlaik konstitūcijas 137. pants nosaka, ka Lietuvas teritorijā nedrīkst atrasties masu iznīcināšanas ieroči vai ārvalstu militārās bāzes. Rinkēvičs uzsver, ka Latvijas Satversmē šāda aizlieguma nav. Viņš stāstīja, ka 2003. gadā, Latvijai gatavojoties iestāties NATO, katra dalībvalsts esot apliecinājusi, ka tai nebūs nekāda veida ierobežojumu īstenot pilnu NATO kolektīvās drošības mehānismu, tai skaitā arī dalību kodolatturēšanas sistēmā. Tāpēc, ja tāda nepieciešamība būs un ja tāds NATO kolektīvs lēmums būs, Latvijā tiks izvietoti kodolieroči. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šobrīd nenotiek nekādas konkrētas sarunas par kodolieroču izvietošanu Latvijā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts  pagājušajā gadā, pēc revidētajiem datiem, palielinājies par 2,4%, kamēr iepriekš tika ziņots par kāpumu 2,1% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šodien publiskotie dati. Statistikas pārvalde pārskatījusi arī 2024. gada, 2023. gada un 2022. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta datus. Pēc revidētajiem datiem, Latvijas ekonomikā 2022. gadā bijusi nedaudz lēnāka izaugsme kā iepriekš ziņots, proti, 1,7% apmērā, kamēr iepriekš pieaugums tika ziņots 1,9% apmērā, taču 2023. gadā ekonomikā kritums bijis minimāli lielāks nekā iepriekš izziņots, proti, iekšzemes kopprodukts, pēc revidētajiem datiem, 2023. gadā sarucis par 1%, kamēr iepriekš tika ziņots par kritumu 0,9% apmērā. Savukārt 2024. gadā Latvijā, pēc revidētajiem datiem, bijusi izaugsme 0,5% apmērā pretstatā iepriekš vēstītajām 0% izmaiņām.

Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei neatbilstošu regulējumu, kas paredz fizisko personu atbrīvošanu no parādsaistībām bez parādnieka mantiskā stāvokļa izvērtēšanas. Tiesa secināja, ka regulējums nenodrošina, lai no parādsaistībām tiktu atbrīvotas vienīgi tādas personas, kurām nav iespēju nokārtot parādsaistības. Tiesa norādīja, ka apstrīdētās normas ierobežo kreditoru tiesības uz īpašumu, jo, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības. Tiesa skaidroja, ka atbrīvošana no parādsaistībām ir pamatota tikai tad, ja persona tās objektīvi nespēj nokārtot. 

Vienotā tirgus attīstībai Eiropas Savienībā ir nepieciešami ātrāki un labāki transporta savienojumi, šonedēļ Briselē notiekošajā Eiropas mobilitātes pasākumā "Eiropas infrastruktūras savienošanas dienas 2026" paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņa uzsvēra, ka Eiropas infrastruktūrai ir jāpielāgojas mainīgajam klimatam un nepastāvīgākai pasaulei. Leiena norādīja, ka laikā, kad pirms 70 gadiem politiķi sarunās vienojās par līgumiem ES dibināšanai, inženieri pabeidza dzelzceļa tiltu pār Reinu starp Franciju un Vāciju, tādējādi paralēli politiskajai integrācijai tika veidota arī fiziskā integrācija. Viņa sacīja, ka transporta sistēmu savienošana ir arī daļa no Ukrainas, Moldovas un Rietumbalkānu valstu tuvināšanās ES. Tāpēc transporta attīstībai Eiropā ir nepieciešama iekšējo savienojumu pabeigšana, novēršot bloka dalībvalstu transporta sistēmu nesakritību.

Igaunija pievienojās Latvijai un iebilda pret Krievijas oligarhu Ališera Usmanova un Mihaila Frīdmana svītrošanu no Eiropas Savienības sankciju saraksta, aģentūrai LETA apgalvoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Viņš Usmanova un Frīdmana svītrošanu no sankciju saraksta saistīja ar Francijas nostāju. Politiķis klāstīja, ka esošās ES sankcijas bija jāpagarina, un tam bija nepieciešama visu dalībvalstu vienprātība. Jau rakstīts, ka Latvija kā pēdējā pretojās ES sankciju atcelšanai Usmanovam un Frīdmanam, taču galu galā atsauca savus iebildumus. Latvijas valdība abām Krievijas personām noteikusi nacionālā mēroga finanšu un ieceļošanas ierobežojumus.

Turpinām ziņas

Otrdienas vakarā auto sadursmē ar alni Aizkraukles novadā cietuši divi bērni un vairāki pieaugušie. Kāds 1987. gadā dzimis vīrietis, vadot "Volkswagen" markas automašīnu, uz ceļa Aizkraukle - Jēkabpils Aizkraukles novadā Staburaga pagastā ap plkst. 21 sadūrās ar alni, kā dēļ auto nobrauca no ceļa. Negadījumā fiziski cieta transportlīdzekļa vadītājs un trīs pasažieri, no kuriem viena ir 1989. gadā dzimusi sieviete, bet divi - nepilngadīgi bērni. Visi cietušie nogādāti medicīnas iestādē. Par notikušo policijā sākts kriminālprocess.

Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju auto atradās grāvī, bet alnis - ceļa vidū. Trīs cilvēki no automašīnas izkļuva pašu spēkiem, bet viens izcelts ar VUGD un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta palīdzību. Notikuma vietā sakārtota ceļa braucamā daļa.

Līvānu novadā vakar izglābti divi mežā apmaldījušies cilvēki. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pulksten trijos dienā saņēma izsaukumu uz Rudzātu pagastu, kur mežā bija apmaldījušies divi cilvēki. Veicot meklēšanu ar kvadriciklu un dronu, kā arī izmantojot autocisternas skaņas signālu un sazinoties ar cilvēkiem pa mobilo telefonu, viņi izvesti no meža. Aizvadītajā diennaktī VUGD kopumā saņēma 55 izsaukumus - desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 30 uz glābšanas darbiem, bet vēl 15 izsaukumi bija maldinājumi.

Un vēl

Sestdien, 3. oktobrī, kad norisināsies 15. Saeimas vēlēšanas, Latvijā būs pārsvarā sauss laiks, prognozē sinoptiķi. Ceturtdien un piektdien nav gaidāmi nokrišņi, nakts un rīta stundās vietām būs migla, dienā valsts lielākajā daļā spīdēs saule. Pūtīs lēns dienvidaustrumu vējš. Gaisa temperatūra naktīs pazemināsies līdz +5..+12 grādiem, naktī uz piektdienu dažviet austrumu novados termometra stabiņš noslīdēs līdz +1 grādam, bet maksimālā gaisa temperatūra būs +16..+21 grāds.

Sestdien Kurzemē un vakarā arī valsts centrālajā daļā mākoņi aizklās debesis, bet nav gaidāmi būtiski nokrišņi, pūtīs lēns dienvidrietumu vējš. Rīts būs dzestrs - gaisa temperatūra saullēktā pazemināsies līdz +2..+10 grādiem, dažviet gaidāma migla. Dienā temperatūra pakāpsies līdz +15..+20 grādiem.  Atbilstoši pašreizējām prognozēm svētdien visā valstī būs vairāk mākoņu un vietām īslaicīgi līs. Nakts, salīdzinot ar iepriekšējām, būs nedaudz siltāka, diena - vēsāka. Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus un gaiss pakāpeniski atdzisīs.