Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 5.oktobrī

Vēlēšanu komisijām vietām vēl turpinot balsu skaitīšanu, svētdien sāka iezīmēties 15. Saeimas deputātu sastāvs, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati. Pēc aptuveni 99% balsu saskaitīšanas 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvar AS, bet Zaļo un zemnieku savienība nav spējusi pārvarēt 5% barjeru. No līdz šim saskaitītajām balsīm par AS atdoti 35,3% balsu. Otrajā vietā ar 13,1% balsu ir Latvija pirmajā vietā, kam ar 11,73% balsu seko Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši. Par Nacionālo apvienību balsīm nobalsojuši 8,91%, tālāk seko "Progresīvie" ar 7,81% balsu un Jaunā Vienotība ar 6,34% balsu. Pirmā zem strīpas pašlaik ir ZZS ar 4,41% balsu.

Apvienotajaam sarakstam pie šāda spēku samēra sagaidāmi 42 deputātu krēsli, Latvijai pirmajā vietā - 17 mandāti, Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši - 15, Nacionālā apvienība - 10, "Progresīvajiem" - deviņi, bet JV - septiņi mandāti. Apvienotā Saraksta iegūtais mandātu skaits ir visu laiku labākais kāda politiskā spēka sasniegtais rezultāts Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atjaunošanas. Salīdzinoši partija "Latvijas ceļš" 1993. gadā Saeimā ieguva 36 mandātus, "Vienotība" 2010. gadā 33 mandātus, bet "Saskaņa" 2011. gada ārkārtas vēlēšanās 31 mandātu.

Vēlētāju salīdzinoši zemā aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās ir satraucoša, paziņojumā sociālajos tīklos vērtē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Vēlētāju aktivitāte 15. Saeimas vēlēšanās bijusi visu laiku zemākā kopš neatkarības atgūšanas - šogad vēlēšanās piedalījās tikai 51,8% vēlētāju. Prezidents spriež, ka, iespējams, daudzi tomēr neticēja savai spējai ietekmēt politiskos procesus un viņus neuzrunāja partiju piedāvājums. 

"Apvienotā saraksta" līderim Andrim Kulbergam šajās vēlēšanās izdevās atņemt balsis teju visiem politiskajiem spēkiem, tāpēc Kulbergs noteikti ir fenomens Latvijas politikā, uzskata domnīcas "Providus" asociētā pētniece Iveta Kažoka. Šajās vēlēšanās Apvienotais saraksts nevis izspieda kādu partiju no ierastās nišas, bet atņēma balsis visiem, sākot no "Nacionālās apvienības"  līdz pat "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvajiem", visvairāk "aplaupot" "Jauno vienotību" un Zaļo un zemnieku savienību, kā arī jaunās partijas, kas startēja ar skaļiem lozungiem, piemēram, "Mēs mainām noteikumus" un "Gobzema partija". 

Kažokas vērtējumā šāds partijas sniegums skaidrojams ar vēlētāju reakciju uz to valdību darbu, kas bijušas pēdējos desmit gadus - ar zemām ambīcijām, lēnu lēmumu pieņemšanu, orientētas uz kompromisiem un slikti komunicējošas par sevi. Līdz ar to vēlētājos krājās neapmierinātība, vilšanās sajūta un vēlme pēc pārmaiņām, vērtēja Kažoka. Politoloģe uzskata, ka no citu partiju perspektīvas tas bija pašnāvniecisks solis "parakstīties" uz šādu valdību. Viņasprāt, Jaunajai Vienotībai jābūt priecīgai, ka spējusi pārvarēt kaut 5% barjeru.

Turpinām ziņas

15. Saeimas vēlēšanās Jēkabpils, Aizkraukles, Līvānu un Preiļu novados pēc provizoriskiem vēlēšanu datiem uzvarējis Apvienotais saraksts. Šis politiskais spēks Jēkabpils novadā saņēmis 38,27% balsu, gūstot pārliecinošu uzvaru arī šajā pašvaldībā. Otrajā vietā ierindojusies "Latvija pirmajā vietā" ar 15,08% balsu, bet trešo vietu ieņēmusi "Suverēnā vara/ Apvienība jaunlatvieši" ar 10,8% balsu. Nacionālo apvienību atbalstījuši 9,9% Jēkabpils novada vēlētāju, Zaļo un zemnieku savienību - 5,21%, bet "Jauno vienotību" - 5,18%. Pārējās partijas Jēkabpils novadā nav pārvarējušas 5% barjeru.

15. Saeimas vēlēšanās Aizkraukles novadā atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai četros gados samazinājies vairāk nekā trīs reizes. Par ZZS 14. Saeimas vēlēšanās Aizkraukles novadā nobalsoja 17,13% vēlētāju, bet šajās - 5,43%. Tādējādi ZZS no otrās vietas kritusies līdz sestajai vietai. Līdzīgi kā vairākās citās pašvaldībās, arī Aizkraukles novadā šajās vēlēšanās līdera pozīcijas ieņēmis "Apvienotais saraksts" ar 39,63% vēlētāju atbalstu. Nacionālā apvienība saņēmusi 9,75% vēlētāju balsu, "Suverēnā vara"/"Apvienība jaunlatvieši" - 8,68% vēlētāju balsu, "Jaunā vienotība" - 5,85% vēlētāju balsu, ZZS - 5,43% vēlētāju balsu, bet 5% - "Latvijas attīstībai" vēlētāju balsu. Savukārt partija "Progresīvie" pietuvojās ļoti tuvu 5% robežai, saņemot 4,85% vēlētāju balsu.

Līvānu novadā 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis "Apvienotais saraksts", par kuru nobalsojuši 36,09% vēlētāju. Līvānu novadā bija reģistrēti 8 tūkstoši 243 balsstiesīgie iedzīvotāji, no kuriem vēlēšanās piedalījās 4 tūkstoši 263 jeb 51,72%. Par Apvienoto sarakstu nobalsoja tūkstoš 537 vēlētāji jeb 36,09% no derīgo aplokšņu skaita. Otrajā vietā ierindojās Nacionālā apvienība ar 13,20% balsu, bet trešajā vietā bija partija "Latvija pirmajā vietā", kas saņēma 12,91% balsu. Savukārt partiju apvienība "Suverēnā vara"/"Apvienība jaunlatvieši" ieguva 10,19% balsu, bet partija "Latvijas attīstībai" saņēma 6,15% vēlētāju atbalstu. Pārējie politiskie spēki Līvānu novadā nepārvarēja 5% robežu.

Arī Preiļu novadā 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis "Apvienotais saraksts", par kuru nobalsojuši 31,34% vēlētāju jeb 2 tūkstoši 87 balsstiesīgie. Otrajā vietā novadā ierindojusies "Latvija pirmajā vietā", kas saņēmusi 13,59% balsu jeb 905 vēlētāju atbalstu. Savukārt trešajā vietā ar 11,67% jeb 777 balsīm palikusi "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši". Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 11,32% balsu, "Jaunā vienotība" ar 9,42% balsu un Zaļo un zemnieku savienība ar 7,19% balsu. "Mēs mainām noteikumus" ieguva 3,72% vēlētāju atbalstu, bet "Progresīvie" - 3,60%. Pārējie kandidātu saraksti Preiļu novadā saņēmuši mazāk nekā 3% vēlētāju atbalstu.

Un vēl

Valsts policija Saeimas vēlēšanu dienā septiņos gadījumos sākusi administratīvā pārkāpuma procesus. Tajā skaitā Jēkabpilī par sabiedriskās kārtības traucēšanu, bet Aknīstē – aģitācijas likuma pārkāpumu. Valsts policija Saeimas vēlēšanu dienā reaģējusi kopumā uz 25 signāliem par iespējamiem pārkāpumiem, no kuriem lielākā daļa pēc veiktajām pārbaudēm nav apstiprinājusies. Tomēr septiņos gadījumos sākti administratīvā pārkāpuma procesi - četros par sabiedriskās kārtības traucēšanu un trijos par priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumiem.
 
Sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot vēlēšanu iecirkņa darbu, konstatēta Jēkabpilī, kur izcēlās sadzīviska rakstura strīds, kura laikā viena no konfliktā iesaistītajām personām saplēsa nevajadzīgo vēlēšanu biļetenu. Līdzīgi pārkāpumi konstatēti arī Daugavpilī un Rīgā, kur viena persona vēlēšanu iecirknī bojāja tur izvietotos informatīvos plakātus.
 
Savukārt aģitācijas likuma pārkāpumi konstatēti Aknīstē, kā arī Lestenē un Kurmenē, kur publiski pieejamā vidē atradās partijas aģitācijas materiāli. Dažos gadījumos saņemto signālu pārbaudes vēl turpinās. 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien sāks sarunas ar pirmajām četrām no sešām 15. Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām. Prezidents ar ievēlētajām partijām tiksies secībā pēc to iegūtā atbalsta vēlēšanās. Šodien pulksten 11 Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar vēlēšanu uzvarētājiem - "Apvienoto sarakstu", bet vienos dienā paredzēta prezidenta tikšanās ar "Latvija pirmajā vietā" pārstāvjiem. Pēc pulksten diviem dienā  Rinkēvičs Rīgas pilī tiksies ar partiju apvienības "Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši" pārstāvjiem, bet pusčetros pēcpusdienā - ar Nacionālās apvienības ārstāvjiem.  

Savukārt rīt deviņos no rīta Rinkevičs plāno tikties ar partijas "Progresīvie" pārstāvjiem, bet pēc pulksten desmitiem - ar "Jaunās vienotības" pārstāvjiem. Otrdien plānota prezidenta preses konference. Par to, kad sāksies sarunas par koalīcijas veidošanu partiju starpā, skaidrības vēl nav. Šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem vēlētājiem bija visplašākās iespējas nodot balsi glabāšanā, taču tieši tas vēlēšanu naktī aizkavēja balsu skaitīšanu. Lai nākamajās Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšana noritētu raitāk, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris apņēmies līdz  gada beigām rosināt izmaiņas.  Šajās vēlēšanās balsi mainījušo skaits, salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, palielinājās teju septiņas reizes. Daudzi, mainot izvēli, gāja balsot pat trīs reizes. Tieši tādēļ iecirkņi ilgstoši bija gaidīšanas režīmā, jo bija jāsagaida, kad pilnīgi visos būs atlasītas to vēlētāju balsis, kuri balsoja vairākkārt. Tiesa, CVK priekšsēdētājs norādīja, ka komisija lēmumu par balsu skaitīšanas sākšanu ārkārtas sēdē pieņēma jau pulksten 22. Kādēļ šī ziņa iecirkņus sasniedza tikai pēc pusnakts, pagaidām nav zināms. 

Svētdien Francijā, Ernē trasē norisinājās izšķirošie notikumi Nāciju kausā motokrosā, kurā trīs braucienos noskaidrojās, ka šogad par čempioniem kļūst Beļģijas braucēji. Savukārt latvieši ar Paulu Jonasu un brāļiem Reišuļiem – Kārli Albertu un Jāni Mārtiņu ierindā sasniedza vēsturiski vēl nebijušus augstumus, izcīnot augsto ceturto vietu. Šogad uzvarēja beļģu motokrosa komanda, kas kopvērtējumā triumfēja ar 23 punktiem, par trim apsteidzot Spāniju, bet trijnieku noslēdza Nīderlandes braucēji ar 34 punktiem. Latvijas izlase ar 52 punktiem pēdējā braucienā izrāva ceturto vietu, vien par punktu apsteidzot ASV izlasi. 

Ukrainai šā gada militārajam finansējumam trūkst vēl 27 miljardu eiro. Kijiva lūdza ES priekšlaicīgi izmaksāt daļu no 90 miljardu eiro aizdevuma, taču Brisele lūgumu noraidījusi. Saskaņā ar aģentūras "Bloomberg” informācijas avotiem Brisele uzskata, ka paātrināta līdzekļu piešķiršana šobrīd var vienīgi atlikt problēmu līdz 2027. gadam, bet ne to atrisināt. Tajā pašā laikā Eiropas amatpersonas vērsušās pie Ukrainas pārējiem partneriem, tajā skaitā arī Kanādas, Norvēģijas un Japānas, ar priekšlikumu sniegt šādu palīdzību. Paredzams, ka Eiropas Savienības aizdevums spēs segt divas trešdaļas Ukrainas vajadzību, bet atlikušo daļu segs valstis, kas nav ES dalībvalstis.

Irkutskā, Krievijā, saistībā ar ziņām par plaušu mēra uzliesmojumu medicīnas iestādēs ir uzsākta masveida karantīna. 1., 3. un 10. klīniskā slimnīca, kā arī Ivano-Matreninskas bērnu slimnīca ir noteikušas stingrus ierobežojumus uz trim nedēļām, vēsta Ukrainas medijs dialog.ua  Papildus slimnīcu slēgšanai paziņots, ka  Irkutskas alumīnija rūpnīcā ir ieviestas masku valkāšanas prasības. Piesardzības pasākumus izraisīja 28 gadus vecas Šeļehovas slimnīcas Pretmēra institūta darbinieces nāve. Tiek apgalvots, ka nedēļu iepriekš sieviete darba vietā saplēsa mēģeni ar pneimoniskā mēra izraisītāju. Oficiāli šis negadījums tiek noliegts. Šķiet, ka Krievijas varas iestādes cenšas slēpt informāciju par plaušu mēra draudiem.

Turpinām ziņas

Vairākās pašvaldībās pēc 15. Saeimas vēlēšanām gaidāmas izmaiņas deputātu sastāvā, jo aptuveni ceturtā daļa no parlamentā ievēlētajiem ir pašvaldību domnieki, liecina provizoriskie Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie dati par parlamentā potenciāli ievēlētajiem deputātiem. To vidū arī Jēkabpils novada domes deputāti – Ilmārs luksts, kas startēja no Apvienotā saraksta un Aivars Kraps, kas pārstāv politisko spēku Latvija pirmajā vietā. Ja vēlēšanu provizoriskos rezultātus apstiprinās oficiāli, šo divu deputātu vietā nāks tie, kas attiecīgo partiju sarakstos palika pirmie aiz svītras.

Ilmārs luksts pašvaldību vēlēšanās uz vietu Jēkabpils novada domē startēja no politiskās partijas "Latvijas Reģionu Apvienība", JKP Jaunā konservatīvā partija, Partija "VIENOTĪBA". Pašvaldību vēlēšanās pirmā aiz svītras šajā sarakstā palika Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitišķe, kurai, Ilmāra Luksta ievēlēšanas gadījumā 15.Saeimā, pirmajai pienākas deputāta mandāts Jēkabpils domē.

Aivars Kraps pašvaldību vēlēšanās uz vietu Jēkabpils novada domē startēja no partijas Latvija pirmajā vietā. Pašvaldību vēlēšanās pirmais aiz svītras šajā sarakstā palika Igors Ņežinkins un viņam pienāktos deputāta mandāts Jēkabpils domē, ja Aivars Kraps kļūst par 15. Saeimas deputātu. Taču par vēlētāju balsu pirkšanu 2025. gada pašvaldību vēlēšanās Jēkabpils novadā tā brīža deputāta kandidāts, domē neiekļuvušais Igors Ņeženkins un vēl trīs personas ir sodītas, tām piespriesta probācijas uzraudzība. Sodāmība viņam liedz saņemt deputāta mandātu. Līdz ar to nākamā partijas Latvija pirmajā vietā vēlēšanās aiz svītras palikusī deputātu kandidāte ir Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sarmīte Safronova.

Saeimas vēlēšanās astoņās ieslodzījuma vietās piedalījies tūkstoš 131 ieslodzītais. Vēlēšanās piedalījās arī 141 Jēkabpils cietuma ieslodzītais. Novērotāji bija ieradušies Iļģuciema, Rīgas Centrālcietuma un Jēkabpils cietuma vēlēšanu iecirkņos, savukārt Olaines un Jēkabpils cietumā vēlēšanas novēroja arī Valsts drošības dienesta pārstāvji.

Un vēl

No šodienas, 5. oktobra līdz trešdienai, 7. oktobrim, gatavojoties ziemas sezonai un drošības ūdensvada tīklos palielināšanai, notiks Kūku un Zīlānu ciematu ūdensvada profilaktiskā dezinficēšana jeb hlorēšana. Lai gan ūdensvadu dezinficēšana veselībai draudus nerada, tās laikā un arī 24 stundas pēc tās uzturā ieteicams lietot vārītu ūdeni. Saimnieciskiem darbiem ūdeni var droši lietot arī bez novārīšanas. Mājdzīvniekiem, putniem, dekoratīvajām zivtiņām paredzēto ūdeni pirms došanas lietošanai ieteicams nostādināt, tāpat nepieciešams rīkoties arī telpaugu laistīšanas gadījumos. Ūdensvadu dezinficēšana sāksies šodien pulksten 12.

15. Saeimā ievēlēti trīs noziegumos apsūdzēti politiķi, un pēc pilnvaru apstiprināšanas parlamentam būs jālemj par piekrišanu kriminālprocesa turpināšanai. Saeimas Kārtības rullī teikts, ka Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana sākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas. Tāpat Kārtības rullī teikts, ka deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums. Saeimā ievēlētais patreizējais Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers apsūdzēts tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā. 

Saeimā ievēlētais pašreizējais Rīgas domes deputāts Rūdolfs Brēmanis apsūdzēts par Latvijas valstij piederoša 102 tūkstoši 721 eiro izkrāpšanu un piesavināšanos diplomāta karjeras laikā. Lieta joprojām atrodas pirmās instances tiesā. Savukārt parlamentā ievēlētais bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs apsūdzēts pat divās krimināllietās. Nesen prokuratūra nodeva Latgales rajona tiesai lietu, kurā viņš apsūdzēts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu Rēzeknes rekreācijas centra projekta īstenošanā. Savukārt Vidzemes rajona tiesā Gulbenē atrodas krimināllieta, kurā Bartaševičs apsūdzēts par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu.

Latvijā ar Atveseļošanas fonda atbalstu 15,02 miljonu eiro apmērā izveidoti 7 tūkstoši 508 optiskā tīkla interneta piekļuves punkti, tajā skaitā Zemgalē izbūvēti 1269, bet Latgalē - 1257. Aptuveni 98% no tiem paredzēti mājsaimniecībām, bet 2% nodrošināti uzņēmumiem un publiskajām ēkām. Satiksmes ministrijā norāda, ka tādējādi būtiski paplašinātas iespējas mājsaimniecībām, uzņēmumiem un publiskajām ēkām piekļūt ātram un uzticamam internetam.

Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto Valsts sporta fonda likumu, kas paredz izveidot jaunu sporta nozares finansēšanas instrumentu valsts sporta politikas mērķu īstenošanai un nozares ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. Jaunais Valsts sporta fonds būs publisko tiesību juridiskā persona izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā. Tā uzdevums būs piesaistīt un administrēt finansējumu no dažādiem avotiem, arī valsts budžeta, Eiropas Savienības fondiem un ziedojumiem, novirzot to sporta jomas prioritāšu īstenošanai.

Skolēnu protestu dēļ šodien Francijā pilnībā vai daļēji slēgtas 400 līdz 500 vidusskolas, raksta portāls "Euronews". Protesti sākās pirms divām nedēļām Kreteilā, Parīzes piepilsētā, kur skolēni atbalstīja streikojošos skolotājus, kas sūdzējās par darbinieku un resursu trūkumu. Kopš tā laika protesti izplatījušies vairākās lielākajās pilsētās un tos pavada sadursmes ar policiju, vardarbība ielās, dedzināšana un postījumi. Skolēni sūdzas par nedrošām un antisanitārām skolu ēkām, pārpildītām klasēm, grūti izpildāmiem stundu sarakstiem un darbinieku trūkumu, bet daļa iebilst arī pret mobilo tālruņu aizliegumu skolās. 

Francijas izglītības ministrija ziņo, ka protesti skāruši 735 skolas, no kurām 24 aizdedzinātas vai izdemolētas, bet ievainoti 78 izglītības nozares darbinieki. Policija protestu laikā izmanto asaru gāzi, gumijas lodes un stekus, bet iekšlietu ministrs noliedz, ka spēks būtu lietots nesamērīgi. Kopš protestu sākuma aizturēti gandrīz 5 tūkstoši cilvēku. Rīt plānota nākamā valsts mēroga protesta diena, kurai pievienosies arī visas Francijas skolotāju arodbiedrības.

Turpinām ziņas

"Latvijas dzelzceļš" ir parakstījis divus būvniecības līgumus kopumā 7,59 miljonu eiro apmērā ar SIA "3A" par paaugstināto pasažieru platformu projektēšanu un izbūvi sešās stacijās. Tajā skaitā četru Latgales staciju - Viļānu, Rēzeknes, Līvānu un Daugavpils - būvdarbu līgumsumma ir 4,96 miljoni eiro, bet Juglas un Garkalnes staciju - 2,62 miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā. Abi līgumi noslēgti ar uzņēmumu "3A" par dzelzceļa pasažieru infrastruktūras būvprojektu izstrādi un būvdarbiem minētajās sešās stacijās. Kopumā projektā paredzēts modernizēt pasažieru infrastruktūru vismaz 20 stacijās un pieturas punktos Lugažu, Rēzeknes, Daugavpils, Tukuma un Liepājas līnijās. 

Zemgales plānošanas reģions kopā ar partneriem sācis kopīgu projektu "Urban Meadows", kura laikā trīs degradētas bijušās industriālās teritorijas Aizkrauklē, Jaunakmenē un Žagarē tiks atjaunotas, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Plānots, ka projekta rezultātā teritorijas pārtaps bioloģiski daudzveidīgās pilsētu pļavās, vienlaikus meklējot praktiskus un citviet izmantojamus risinājumus degradētu teritoriju atjaunošanai. Projekta īstenotāji norāda, ka bijušās rūpnieciskās un citas degradētās teritorijas Zemgalē un Ziemeļlietuvā rada ne tikai vides riskus, bet arī ierobežo iespējas šīs vietas pilnvērtīgi izmantot. 

Praktiski darbi notiks trīs pilotteritorijās - Aizkraukles bitumena tvertnes teritorijā, Jaunakmenes bijušā atkritumu poligona teritorijā un Žagares bijušās betona rūpnīcas teritorijā. Tajās paredzēta teritoriju tīrīšana un revitalizācija, kā arī pilsētu pļavu ierīkošana. Vienlaikus veiks zinātnisks augsnes atjaunošanās un bioloģiskās daudzveidības attīstības uzraudzība, lai novērtētu izmantoto risinājumu efektivitāti.

Un vēl

Šodien - 5. oktobrī Latvijā un arī pasaulē atzīmē Starptautisko skolotāju diena, kas pēc Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas iniciatīvas 1994. gadā tika pasludināta par starptautisku svinamo dienu. Šogad – 2026.gads ir īpašs – aprit 60 gadi kopš rekomendācijas pieņemšanas, kas kļuva par šīs dienas vēsturisko pamatu. Latvijā līdz 2024. gadam Latvijā Skolotāju dienu atzīmēja oktobra pirmajā svētdienā. Katru gadu datums bija atšķirīgs, taču 2024. gadā Latvijas parlaments nolēma to mainīt uz 5. oktobri. Latvijā Skolotāju dienā skolēni var iejusties skolotāju lomā – vecāko klašu skolēni vada stundas jaunāko klašu skolēniem, bet skolotāji šajā laikā atpūšas vai vēro vadītās stundas. Dažās Latvijas skolās skolotājus viņu dienā sagaida ar sarkanu ābolu, novēlot veselību un spēku.

Vēlētāju dotais mandāts "Apvienotajam sarakstam" uzliek pienākumu īstenot pārmaiņas valstī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem šodien sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs, solot fokusēties uz valsts finanšu sakārtošanu, drošību un ekonomikas izaugsmi. Kulbergs situāciju raksturoja kā vēsturisku brīdi, jo liela sabiedrības daļa vēlēšanās paudusi atbalstu pārmaiņām. Premjers atzina, ka gaidāmie lēmumi nebūs viegli un ne vienmēr būs sabiedrībā populāri, tomēr tie esot nepieciešami valsts nākotnes vārdā. 

Latvijas veselības nozares informācijas sistēmas ir novecojušas un savstarpēji neintegrētas, rada papildu ziņošanas slogu veselības aprūpes personālam, turklāt joprojām būtiski tiek izmantoti papīra dokumenti un manuāla datu apstrāde, norādīts Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā ietvertajā Pasaules Veselības organizācijas novērtējumā. Tā izvērtējusi Latvijas veselības nozares datu pārvaldību, identificējot gan tās stiprās puses, gan problēmas un pilnveides iespējas. Starp trūkumiem novērtējumā minētas datu kvalitātes problēmas un iztrūkumi, nestrukturēti dati, kā arī nepietiekama vienotu datu apmaiņas standartu piemērošana ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās. Novērtējumā atzītas arī vairākas Latvijas veselības datu pārvaldības stiprās puses, tai skaitā izcelti ļoti pilnīgi un kvalitatīvi dati par dzimušajiem un mirušajiem, ieskaitot nāves cēloņus. 

Par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā sacentīsies 125 dziesmas. Par dalībniekiem, kuri turpinās cīņu par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursā, lems žūrija, savukārt "Supernovas" finālā 6. februārī skatītāji varēs noteikt, kurš mākslinieks nākamgad pārstāvēs Latviju Eirovīzijā Burgasā, Bulgārijā.

Šī gada Nobela prēmija medicīnā piešķirta ASV zinātniekam Karlam Deiserotam, kā arī diviem vācu pētniekiem - Pēteram Hēgemanam un Georgam Nāgelam - par jonu kanālu un optoģenētikas pētījumiem. Ievadot Nobela prēmiju nedēļu, par balvas piešķiršanu pirmdien Stokholmā paziņoja Karaliskais Kārļa institūts. Viņu pētījumi rada iespēju "ieslēgt" un "izslēgt" atsevišķu nervu šūnu darbību dzīvās smadzenēs, teikts institūta paziņojumā. 

Jau ziņots, ka pērn Nobela prēmiju medicīnā piešķīra ASV zinātniekiem Mērijai Braknovai un Fredam Ramsdelam, kā arī Japānas pētniekam Simonam Sakaguči par imūnsistēmas kontroles pētījumiem.

Ziemeļu puslodē pamazām iestājas rudens ar garajiem, tumšajiem vakariem. Bulgārijas galvaspilsētas Sofijas iedzīvotājiem tumsu palīdz kliedēt vērienīgs "Gaismas čukstu" festivāls botāniskajā dārzā. Līdz 14. novembrim tumšās takas apmeklētājus vedīs cauri mirdzošu koku alejām un apburtiem mežiem. Dažādas instalācijas un veidojumi mirdz neskaitāmās krāsās, bet lāzeri izgaismo debesis, liekot nobālēt parasti spilgtajām pilsētas ugunīm kalna pakājē. Bet centrā ir īpašs dārzs ar vairāk nekā 12 tūkstošiem izgaismotu ziedu, kas saplūst ar dārza dabisko veģetāciju. Vairāk nekā kilometru garo maršrutu iespējams izstaigāt stundas laikā.

Turpinām ziņas

Biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs" aicina pieteikties Jēkabpils pilsētas un novada iedzīvotājus, kuri vēlas labāk sagatavoties krīzēm, stiprināt savu un savas kopienas noturību, piedalīties starptautiska sadarbības projekta "Kopienu noturība" seminārā "Droša kopiena" Aizkrauklē, 13.oktobrī, kas norisināsies no desmitiem līdz diviem dienā. Dalība pasākumā ir bez maksas, darba valoda - latviešu. Būs nodrošināts dalībnieku transports un ēdināšana.  Pieteikšanās: rakstot: zane.nvo.leader@gmail.com vai zvanot Zanei - 29 982 488 līdz 8.oktobrim.

Aiviekstes pagasta “Kriškalnos” atzīmēja Baltu vienības diena, kuru kā tradīciju jau piekto gadu uztur un kopj Pļaviņu vidusskolas vēstures skolotāja Iveta Krastiņa. Vispirms pasākums norisinājās Aiviekstes pagasta pārvaldes ēkas Tradīciju zālē, kur tā dalībnieki noklausījās Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīciju un izstāžu kuratores Lilijas Jakubenokas izzinošo lekciju “Baltu sievietes pasaule”. Pēc lekcijas pasākuma dalībnieki devās uz Kriškalnu, kur tika iekurts ugunskurs un skanēja Sigitas Vilkaplāteres vadītā Klintaines pagasta sieviešu vokālā ansambļa "Dzirnas" koncertprogramma ar dziesmām, teikām un tautasdziesmām. 

Jau ziņots, ka Baltu vienības dienu atzīmē kopš 2000. gada, kad Latvijas Saeima un Lietuvas Seims 22. septembri noteica par atceres un atzīmējamo dienu, godinot 1236. gada 22. septembrī notikušo Saules kauju. 

Un vēl

Šīs nedēļas sākumā vasarīgie laika apstākļi atkāpsies, prognozē sinoptiķi. Naktī uz otrdienu gaisa temperatūra nenoslīdēs zemāk par +10 grādiem, bet diena būs par pāris grādiem siltāka - gaiss iesils līdz +15..+17 grādiem. Otrdien gaidāms arī neliels lietus Latvijas austrumu daļā, un pēcpusdienā debesis no ziemeļrietumiem pakāpeniski sāks skaidroties. Dienvidrietumu, rietumu vējš turpinās pieņemties spēkā un jau plašākā teritorijā brāzmās sasniegs ātrumu līdz 19 metriem sekundē. Nedēļas vidū vējš pierims un pūtīs lēni līdz mēreni no dienvidu puses. Debesīm skaidrojoties, naktis būs mazliet vēsākas - gaiss atdzisīs līdz +5, +9 grādiem, vietām iespējama salna. Nedēļas izskaņā Latvijas teritorijai no rietumiem pietuvosies jauns ciklons, līdz ar to dienas būs lietainākas, gaisa temperatūra vairs nepārsniegs +15 grādu atzīmi.