Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 7.oktobrī

Lai gan Latvija nav noteiktajā termiņā pilnībā pārņēmusi Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgus direktīvas prasības, būtiska daļa no tām Latvijas tiesību aktos jau ir ieviesta vai darbojas praksē, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā. Eiropas Komisija sākusi pārkāpuma procedūru pret Latviju par to, ka nav paziņots par direktīvas pilnīgu pārņemšanu. Lai direktīvas prasības pārņemtu pilnībā, ministrija ir izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija sākusi kopumā sešas pārkāpuma procedūras pret Latviju, jo tā nav paziņojusi par sešu Eiropas savienības direktīvu pilnīgu pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos. Latvijai doti divi mēneši, lai atbildētu uz Eiropas Komisijas oficiālā paziņojuma vēstulēm, pabeigtu direktīvu pārņemšanu un informētu komisiju par veiktajiem pasākumiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien skatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja komisijas deputātu sagatavotos grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz atjaunot kārtību, ka no fonda bērniem tiek izmaksāti uzturlīdzekļi pilnā minimālajā apmērā. Anotācijā norādīts, ka šobrīd valsts garantētais uzturlīdzekļu apmērs bērniem līdz septiņu gadu vecumam ir par 40 eiro mazāks nekā Ministru kabineta noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs, savukārt vecākiem bērniem atšķirība sasniedz 54 eiro. Deputāti uzskata, ka izmaiņas mazinātu nevienlīdzību un uzlabotu sociālo nodrošinājumu bērniem, kuru vecāki neveic uzturlīdzekļu maksājumus. Vienlaikus anotācijā lēsts, ka grozījumu īstenošanai 2027. gadā valsts budžetā papildus būtu nepieciešami aptuveni 20 miljoni eiro.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava iesniedzis priekšlikumus Saeimā izskatāmajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz atteikties no prasības Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem no 15 gadu vecuma obligāti saņemt personas apliecību jeb eID karti. Priekšlikumi paredz noteikt, ka par obligātu personu apliecinošu dokumentu tiktu uzskatīta gan personas apliecība, gan Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Tādējādi iedzīvotāji varētu paši izvēlēties, kuru dokumentu izmantot identitātes apliecināšanai. Priekšlikumi iesniegti likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.

ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs apsvērt kara bāzes izveidošanu Lietuvā. Tā viņš atbildēja uz Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT Vašingtonas korespondenta Augustīna Šemeļa jautājumu. Pagājušajā nedēļā kaimiņvalsts premjerministrs Mindaugs Sinkevičs intervijā aģentūrai "Bloomberg" pauda gatavību nodrošināt apstākļus pastāvīgai amerikāņu karavīru klātbūtnei Lietuvā. Septembra beigās Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns kaimiņvalsts sabiedriskajam medijam apstiprināja, ka oktobra beigās valstī ieradīsies divi ASV karaspēka bataljoni. Sagaidāms, ka rotācijas ietvaros Lietuvā uzturēsies apmēram 1000 karavīru. 

Tuksnesī Spānijas dienvidu daļā sākta Eiropas Kosmosa aģentūras Marsa visurgājēja testēšana. Uz sarkano planētu to plāno nogādāt 2030. gadā. Visurgājēja prototipu, kuram dots vārds Čārlijs, aģentūra testē kopā ar kompāniju "Airbus" un citiem Eiropas partneriem. Spānijas tuksnesi par izmēģinājuma vietu izvēlējās, jo tur ir līdzīgs reljefs un iežu sastāvs kā uz Marsa, kā arī attīstīta infrastruktūra. Pagaidām iekārta vienā braucienā pavirzās uz priekšu tikai par dažiem centimetriem, taču speciālisti pirmos rezultātus vērtē kā cerīgus. Zinātnieki cer, ka uz visurgājēja izvietotās iekārtas palīdzēs beidzot atrast dzīvības pazīmes. Uz Marsa ir spēcīgs kosmiskais starojums, tāpēc tās meklēs pazemē, apmēram divu metru dziļumā, kur ieži kalpo kā aizsargekrāns.

Turpinām ziņas

Nacionālo bruņoto spēku organizētas visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2026" ietvaros Preiļu novadā realizēs mācības par iedzīvotāju evakuāciju. Lai pilnveidotu civilās aizsardzības sistēmu un iedzīvotāju gatavību ārkārtas situācijām, šodien, 7. oktobrī Preiļu novada Bērnu un jauniešu centrā ir izveidota iedzīvotāju pulcēšanās vieta. No šīs vietas dalībniekus nogādāti uz "Namejs 2026” mācību evakuācijas punktu. Preiļu iedzīvotāji bija iepriekš bija aicināti izmantot šo iespēju un klātienē piedalīties mācībās, lai praktiski izprastu evakuācijas gaitu un rīcību krīzes situācijās.

Visaptverošo valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” laikā šajās dienās arī Jēkabpils un Aizkraukles novadā novērojama paaugstināta militārā aktivitāte. Mācību uzdevumu izpildes laikā teritorijā pārvietojas karavīri formas tērpos nelielās grupās. Diennakts tumšajā laikā iespējami šāvienu trokšņi, jo mācībās tiks izmantota mācību munīcija. Tā rada troksni, taču nav bīstama cilvēku veselībai un dzīvībai. Aicina iedzīvotājus izturēties ar sapratni pret mācību norisi un nesatraukties par militāro aktivitāti vai paaugstinātu trokšņu līmeni mācību laikā. Mācību mērķis ir pilnveidot valsts aizsardzības un sadarbības spējas dažādās situācijās.

Un vēl

Aizkraukles un Kokneses pagastā plānots attīstīt vēja parku “Koknese”, kurā paredzēts izbūvēt līdz 14 jaunākās paaudzes vēja elektrostacijām, kā arī nepieciešamo elektroenerģijas pārvades infrastruktūru. Līdz 15. novembrim norisinās projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana, kuras laikā iedzīvotāji aicināti iepazīties ar plānoto projektu un iesniegt savus priekšlikumus. Sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks 12. oktobrī pulksten 17.30 Kokneses apvienības pārvaldē Koknesē, Melioratoru ielā 1, ar iespēju tai pieslēgties arī attālināti. 

14. Saeimai vēl ir vairāki nepabeigtie darbi, kurus vajadzētu atrisināt tuvākā mēneša laikā līdz nākamās, 15. Saeimas pirmajai sēdei, pēc tikšanās ar esošo Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš minēja, ka Saeimai vajadzētu galīgajā lasījumā pieņemt, piemēram, ostu reformu, kā arī Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldības un Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojektus. Rinkēvičs norādīja, ka līdz jaunievēlētās 15. Saeimas pirmajai sēdei 3. novembrī vēl ir palikušas četras pašreizējās Saeimas sēdes. 

Valdībā vakar lēma vēl līdz 31. decembrim pagarināt nelegālās migrācijas apkarošanas operāciju "Vilkatis". Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā atkal redzams pastiprināts nelegālo robežšķērsotāju spiediens uz Latvijas robežu. Šobrīd nelegālās migrācijas organizatori mēģina migrantus nogādāt pāri robežai jebkādiem līdzekļiem. Zīle skaidro, ka operācijas stratēģiskie mērķi nav mainījušies arī pēc termiņa pagarināšanas - nepieciešams izstrādāt priekšlikumus Valsts robežsardzes kapacitātes celšanai, lai iestāde varētu ar nelegālās migrācijas problēmu tikt galā pati bez citu iesaistes. Tāpat tiek domāts par aktīvāku tehnisko līdzekļu lietošanu - bezpilota lidaparātiem un dažādiem sensoriem.

Valsts aizsardzības dienestam nākotnē brīvprātīgi varēs pieteikties jau no 17 gadu vecuma – šis ir viens no priekšlikumiem dienesta kārtības pilnveidošanai, ko paredz grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā. Vecumu, līdz kuram dienestu var atlikt personisku iemeslu dēļ, paredzēts samazināt no 26 uz 24 gadiem. Tāpat tiesības uz valsts apmaksātu augstāko izglītību paredzēts nodrošināt tikai tiem, kuri pabeidz 11 mēnešus ilgo aizsardzības dienestu, nevis piecu gadu dienestu Zemessardzē. Aizsardzības ministrijas ieskatā aizsardzības dienesta līdzšinējie seši iesaukumi noritējuši veiksmīgi.  Par visiem grozījumiem komisija ir vienojusies, un Saeima tos ceturtdien skatīs otrajā lasījumā.

Šī gada Nobela prēmija fizikā n piešķirta beļģu zinātniekam Francisam Halzenam par neitrīno pētījumiem. Halzens balvu izpelnījies par izšķirošu ieguldījumu Neitrīno observatorijas "IceCube" darbā un par astrofizikas izcelsmes augstas enerģijas neitrīno atklāšanu, teikts komitejas paziņojumā. 82 gadus vecais zinātnieks dzimis Beļģijā, bet savu karjeru saistījis ar Viskonsinas-Medisonas Universitāti, kas Dienvidpolā izveidojusi neitrīno novērošanas laboratoriju.

Bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings aizturēts aizdomās par spiegošanu. Pret 80 gadus veco Hanningu ierosināta lieta par valsts nodevību un par darbošanos kādas ārvalsts izlūkdienesta labā. Hannings vadīja Vācijas izlūkdienestu no 1998. līdz 2005. gadam, bet pēc tam darbojās privāta drošības padomnieka statusā.
Aizturēts arī kāds izlūkdienesta darbinieks, kas pēc Hanninga atvaļināšanās turpināja viņam piegādāt slepenu informāciju. Vācu mediji ziņo, ka ārvalsts, kuras labā darbojies Hannings, netiek atklāta, taču zināms, ka tā nav Krievija.

Turpinām ziņas

Atkārtota protesta akcija Jēkabpilī pret Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītu plānota 7. novembrī. Zemnieku saimniecības "Kalves" īpašnieks Gundars Kalve norāda, ka šoreiz plānotā protesta akcija iecerēta daudz plašāka nekā pagājušajā reizē. Tāpat paredzēts, ka tajā piedalīsies ne tikai lauksaimnieki, bet arī pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa, kurai nav vienaldzīgs Krievijas graudu tranzīts caur Latvijas teritoriju. Tādēļ par akcijas rīkošanas dienu izvēlēta sestdiena, nevis darba diena, kā tas bija iepriekš. Kalve atzina, ka atkārtotu protesta akciju bija plānots rīkot agrāk, taču tā tika pārcelta 15. Saeimas vēlēšanu dēļ, jo protesta organizatori vēlas uzrunāt jaunās Saeimas deputātus, kuri zvērestu dos 3. novembrī. Protesta akcijas mērķis paliek nemainīgs - pieprasīt pārtraukt Latvijas teritorijas izmantošanu Krievijas un tās okupēto Ukrainas teritoriju izcelsmes graudu tranzītam.

Jau ziņots, ka Gundars Kalve ir arī viens no brīvprātīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri karo Ukrainas pusē.

Līvānu novadā noskaidroti balvas kultūrā laureāti, kuri ar savu ieguldījumu apliecinājuši, cik daudzveidīga, aktīva un radoša ir kultūras dzīve. Laureāti ir – nominācijā “Cilvēks kultūrā” – Ilze Griezāne, “Labākais sniegums amatiermākslā” – Oskars Bērziņš, “Labākais sniegums profesionālajās mākslās” – Inga Salmiņa, “Debija kultūrā” – Ieva Stikāne, “Kultūras lieldraugs” – SIA “Zelta Zeme” un “Kultūrvieta” – Zemnieku sēta “Šultes”.  Savukārt līdz 14.oktobrim iespēja balsojumā noteikt nozīmīgāko notikumu kultūrā Līvānu novadā 2025. un 2026.gadā. 

Un vēl

Oktobra vidū pirmais sniegs Latvijā vēl nav gaidāms, prognozē sinoptiķi. Pēdējos gados pirmais sniegs vietām valstī - parasti Vidzemē un Latgalē - visbiežāk manīts oktobrī. Pērn ziņas par pirmajām sniegpārslām tika saņemtas 12. oktobrī no Balvu novada, savukārt 2023. gadā jau 8. oktobrī daudzviet Latvijā sniga. Dažos gados pirmais sniegs uzsnidzis tikai novembrī.

Šonedēļ pēc saulainas un siltas ceturtdienas gaidāms ciklons - piektdien brīžiem līs, kļūs vēsāks un ievērojami pastiprināsies vējš, piekrastē dienvidrietumu un rietumu vēja ātrums brāzmās var sasniegt 28 metrus sekundē. Naktī uz sestdienu vējš pierims. Brīvdienās palaikam līs, gaisa temperatūra naktīs būs +4..+12 grādi, maksimālā temperatūra dienā sasniegs +9..+15 grādus.

Līdzīga gaisa temperatūra saglabāsies arī nākamnedēļ, dažkārt gaidāms lietus. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem oktobra otrajā pusē gaisa temperatūra Latvijā būs aptuveni divus grādus augstāka nekā ierasts, bet novembrī tā varētu pazemināties līdz normai. Decembris prognozēts silts un lietains, janvāris un februāris - vēsāks un sniegotāks.

Jubilejas reizē atklāts arī Jāņa Streiča gleznu katalogs "Veca mīlestība nerūs", gleznām pievienojot viņa zīmējumus, citātus no dienasgrāmatām, "Cilvēces izdzīvošanas noteikumus" un paša mākslinieka komentārus par saviem darbiem. Katalogs tapis Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja projektā Teklas Bekešas vadībā. Dizains un makets – māksliniece Silvija Berezovska. Izdevumā iekļauti Latvijas mākslas akadēmijas profesora Ojāra Spārīša, Rīgas latviešu biedrības priekšsēdētāja Gunta Gailīša un māksla zinātnieces Ingrīdas Burānes teksti. Kataloga vāku rotā Jāņa Streiča glezna "Vecmāmiņas pagalms", bet izdevumu noslēdz mākslinieka autogrāfs. Katalogs izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

Ministru prezidents Andris Kulbergs rosina izvērtēt "Latvijas dzelzceļš" meitas uzņēmuma AS "LatRailNet" likvidāciju, nododot dzelzceļa infrastruktūras maksas noteikšanas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jeb regulatoram. "LatRailNet" joprojām nav noteikusi trīskāršu dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas izcelsmes graudaugu kravu tranzītam, norādot uz juridiskajiem un ekonomiskajiem ierobežojumiem. Kulbergs norāda, ka valdības mērķis ir skaidri definēts - apturēt agresorvalstu graudu tranzītu. Tāpēc juridiskie riski ir jāizvērtē, taču ar šķēršļu uzskaitījumu vien nepietiek. No "LatRailNet" sagaida konkrētu piedāvājumu, ko var izdarīt, kādā termiņā un ar kādu rezultātu. Kulbergs paredz, ka regulators ar šāda rakstura jautājumiem strādās operatīvāk.

Mazumtirgotājs SIA "Lidl Latvija" šodien atzīmē piecu gadu jubileju, kopš tika atvērti pirmie veikali Latvijā. Piecu gadu laikā uzņēmums attīstībā investējis vairāk nekā 420 miljonus eiro. "Lidl" veikali Latvijā darbojas piecus gadus, patlaban uzņēmuma tīklā strādā 39 veikali 16 pilsētās, to vidū arī Jēkabpilī. Lai tos nodrošinātu ar precēm, uzņēmums pirms tam atklāja savu loģistikas centru, kas patlaban apkalpo "Lidl" veikalus Latvijā un Igaunijā. Piecu gadu laikā radītas vairāk nekā tūkstoš 100 darbavietas. 

Par sapņiem, mīlestību un ticību nākotnei vēstīs muzikālais stāsts "Pasaule, pasaulīt", kas ir veltījums komponista Borisa Rezņika piemiņai, kurš šī gada sākumā devās mūžībā. Taču  viņa radītās melodijas ir nemirstīgas un paaudzes vienojošas. Koncertstāstā tās izpildīs populāri jaunie mūziķi, kuri atveidos stāsta galvenos varoņus – sešus astoņdesmito gadu jauniešus. Koncertstāsts radās pirms 18 gadiem uz Borisa Rezņika 60. jubileju, kad tajā piedalījās Ance Krauze, Liene Šomase, Andris Ērglis un citi tobrīd populāri jauni dziedātāji. Boriss Rezņiks bija vēlējies, lai tas reiz atkal tiek iedzīvināts uz skatuves, un nu tas arī notiek, režisora un libreta autora Valda Pavlovska vadībā.

Eiropas Komisija apsver jaunus nosacījumus nākamajām bloka dalībvalstīm, lai nodrošinātu turpmāku Eiropas Savienības efektīvu darbību. Eiropas komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norāda, ka ES ir jābūt gatavai uzņemt jaunas dalībvalstis, kas virzās uz to reformu ceļā. Pašlaik astoņām valstīm ir Eiropas savienības kandidātvalsts statuss, un līdere Melnkalne cer pievienoties blokam tuvākajos gados. Tā kā arvien vairāk valstu vēlas pievienoties blokam, ES dalībvalstis jau gadiem ilgi apspriež, kā novērst, ka bloka bieži vien lēnais lēmumu pieņemšanas process kļūst vēl apgrūtinošāks, un kā pārvaldīt plašo ES budžetu pēc turpmākas paplašināšanās. Saskaņā ar šonedēļ prezentētajiem EK plāniem pašreizējām dalībvalstīm maz kas mainīsies, savukārt kandidātvalstīm un jaunajām dalībvalstīm būs jāievēro papildu nosacījumi, taču tām pavērsies arī jaunas iespējas.

Čehijas sabiedriskā televīzija nolēmusi nākamgad nepiedalīties Eirovīzijas dziesmu konkursā, jo plānotās pārejas uz finansējumu no valsts budžeta dēļ raidsabiedrībai ir jāsamazina izdevumi.  Premjerministra Andreja Babiša vadītā valdība vēlas, lai sabiedriskā televīzija un radio no finansējuma, ko veido skatītāju licences maksa, pārietu uz tiešu valdības finansējumu. Kritiķi, piemēram, mediju tiesību organizācija "Reportieri bez robežām", apgalvo, ka šis solis apdraud sabiedrisko mediju neatkarību, un Čehijas televīzija un Čehijas radio jūnijā sarīkoja simbolisku streiku pret šo plānu. Finanšu taupības dēļ, nākamgad uz skatuves neredzēsim Čehijas karogu, platformā "X" paziņoja Čehijas televīzija, piebilstot, ka cer kādā brīdī atgriezties krāšņajā mūzikas pasākumā.

Turpinām ziņas

Latvijā divas pašvaldības – Preiļu un Līvānu novads – pašvaldību ēku apsildīšanai joprojām izmanto kūdras granulas. Saskaņā ar Nacionālo enerģētikas un klimata plānu no kūdras kā kurināmā valstī paredzēts atteikties līdz 2030. gadam. Ar kūdras granulām Preiļu novadā apkurina pašvaldības objektus četros pagastos. Pēc diviem gadiem šī situācija mainīsies. Preiļu novada dome iesaistījusies programmā  "Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā". Projektā paredzēta apkures katlu nomaiņa Galēnu, Stabulnieku, Silajāņu pagastos un divu katlu nomaiņa Kastīrē, kas kopumā izmaksās vairāk kā miljons eiro.

Jelgavas novada Vītoliņos uzbūvēta ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vieta. Jaunā infrastruktūra ārkārtas situācijās nodrošinās operatīvu piekļuvi ugunsdzēsībai nepieciešamajai ūdens rezervei un uzlabos ugunsdrošību Valgundes pagastā. Projektu kopīgi īsteno seši partneri no Latvijas un Lietuvas: Zemgales plānošanas reģions kā vadošais partneris, Jelgavas, Aizkraukles un Jēkabpils novadu pašvaldības, kā arī Biržu rajona un Pakrojas rajona pašvaldības Lietuvā. Partnerība ļauj kopīgi pilnveidot civilās aizsardzības risinājumus, apmainīties ar pieredzi un praktiski pārbaudīt sadarbības un savstarpējās palīdzības mehānismus ārkārtas situācijās.

Un vēl

Latvijā, tāpat kā citviet Eiropas Savienībā, oktobra pēdējā svētdienā notiek ikgadējā pāreja no vasaras laika uz ziemas jeb astronomisko laiku. 25. oktobrī, kad pulksteņa rādītāji pulksten 4 naktī jāpagriež vienu stundu atpakaļ uz pulksten 3. Šoreiz vasaras laiks beigsies agrāk nekā citus gadus. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem vasaras laiks beidzas oktobra pēdējā svētdienā. 2025. gadā tā tas bija 26. oktobris, savukārt šogad mēneša pēdējā svētdiena būs 25. oktobris. Tikmēr 2024. gadā oktobra pēdējā svētdiena bija 27. datums, bet 2023. gadā - 29. oktobris.

Jau vēstīts, ka pulksteņa pagriešanas rezultātā rīti kļūs gaišāki, bet vakaros satumsīs ātrāk. Sezonālā laika maiņa vēsturiski tika ieviesta ar mērķi racionālāk izmantot dienasgaismu un taupīt elektroenerģiju. Latvijā šo kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Lai gan Eiropas Parlaments jau 2019. gadā atbalstīja priekšlikumu atteikties no sezonālās laika maiņas, lēmuma galīgā ieviešana ir apturēta, jo dalībvalstīm nav vienota viedokļa par to, kurā laikā, vasaras vai ziemas, būtu jāpaliek pastāvīgi.