Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 12.oktobrī

Uz Valsts kancelejas direktora amatu virzītais Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs darbā kā valsts augstākais ierēdnis gribētu iestāties par valsts pārvaldes efektivizāciju un "savienot degsmi ar praktisko pieredzi". Gorkšs ierakstos sociālajos medijos norāda, ka daļa karjeras aizvadīta profesionālajā sportā. Viņa karjera ir publiska, var veidot stereotipus, tomēr tas esot saprotams. Kandidāts  arī uzsver, ka viņa intereses, izglītība un profesionālā darbība deviņus gadus pēc sportista karjeras beigām ir bijusi cieši saistītas ar administratīvo darbu un valsts pārvaldi.

Kultūras ministrija rosina līdz 2030. gada beigām pagarināt iespēju autoratlīdzību saņēmējiem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, nodokļu nomaksu uzticot ienākumu izmaksātājam, liecina ministrijas iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Priekšlikums iesniegts Saeimas Budžeta un finanšu komisijai likumprojekta otrajam lasījumam. Ministrija piedāvā līdzšinējās autoratlīdzību nodokļu maksāšanas kārtības piemērošanas termiņu pagarināt no 2027. gada 31. decembra līdz 2030. gada 31. decembrim, attiecīgi precizējot likuma pārejas noteikumus.

Dīzeļdegvielas apjoms, par kura piegādi ASV prezidents Donalds Tramps vienojies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, nav būtisks, tomēr pats signāls par sankciju mīkstināšanu sūta Krievijai un starptautiskajai sabiedrībai pretrunīgu vēstījumu. Tramps piektdien paziņoja, ka ir nodrošinājis Putina piekrišanu laist Krievijas dīzeļdegvielu ASV un globālajos tirgos, un solīja, ka tas palīdzēs ierobežot enerģijas cenu kāpumu kara pret Irānu laikā. Latvijas Ārlietu ministrija atzīst, ka par šādu lēmumu tā uzzinājusi no publiski izskanējušās informācijas. Ministrija arī uzsver, ka Latvija kopā ar Eiropas Savienību nav mainījusi viedokli, ka visaptverošs atbalsts Ukrainai un spiediens uz Krieviju ir efektīvākais ceļš ilgstoša un taisnīga miera panākšanai Ukrainā.

Tikmēr arī ASV Pārstāvju palātas loceklis, republikānis Braiens Ficpatriks paziņojis par jauna divpartiju likumprojekta izstrādi, kas paredzētu bloķēs jebkādu Krievijas naftas iepirkšanu. Likumprojektam dots nosaukums "Ronalda Reigana likums "Miers caur spēku"".  Ficpatrika kolēģis Dons Beikons paziņoja, ka atbalstīs likumprojektu, nosauca ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu par nopietnu kļūdu un vājuma pazīmi. Ficpatriks cer izmantot procedūru, kas ļauj panākt balsojumu par likumprojektu Pārstāvju palātā, iztiekot bez attiecīgās komitejas vai Pārstāvju palātas vadības apstiprinājuma. Taču šim solim vispirms nepieciešamas vismaz 218 deputātu atbalsts.

Nepālas centrālajā daļā svētdien izcēlušies spēcīgi plūdi, aizskalojot desmitiem māju un nodarot postījumus infrastruktūrai, tajā skaitā ceļiem, tiltiem un vismaz vienai hidroelektrostacijai. Pieci cilvēki tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Plūdus Budhi Gandaki upē izraisīja zemes nogruvums, kā rezultātā pēkšņi paaugstinājās ūdens līmenis. Sociālajos tīklos publiskoti video, kuros redzams, kā plūdu ūdeņi aizskalo apdzīvotas vietas un tiltus. Glābšanas un meklēšanas darbos iesaistīti vairāk nekā 400 drošības dienestu darbinieku. Valsts katastrofu aģentūra izsludināja sarkano trauksmi iedzīvotājiem, kas dzīvo lejup pa upi.

Jau ziņots, ka plūdos, kas augusta beigās skāra Nepālu un Tibetu, gāja bojā aptuveni tūkstoš 450 cilvēki, un vairāk nekā 4 tūkstoši 500 cilvēku joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem.

Nepālā esošie Latvijas pilsoņi, kuri atzīmējuši sevi konsulārajā reģistrā, šajos plūdos ir drošībā, liecina Ārlietu ministrijas rīcībā esošā informācija. Kā tviterī raksta ārlietu ministre Baiba Braže, ārlietu dienesta darbinieki jau kopš agra svētdienas rīta ir apzinājuši konsulārajā reģistrā iekļautos Latvijas pilsoņus, kuri patlaban uzturas Nepālā, tajā skaitā tūrisma aģentūras "Impro" ceļojumu grupu. Braže norāda, ka pagaidām visi zināmie ir drošībā, jo Nepālas iestādes bija laicīgi izsūtījušas brīdinājumu.

Turpinām ziņas

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija paplašinājusi SIA "Jēkabpils siltums" licences darbības zonu, un turpmāk komersants siltumenerģijas pārvadi un sadali nodrošinās arī Antūžu ciemā Variešu pagastā. Regulators, izvērtējot komersanta iesniegtos dokumentus un informāciju, atļāva izdarīt grozījumus "Jēkabpils siltuma" izsniegtajā licencē, pievienojot licences darbības zonai Antūžus. Kompānija nodrošina siltumapgādi arī Jēkabpilī, kā arī Brodos, Kūkšs, Spunģēnos, Mežārēs un Variešos.

Jēkabpilī norisināsies bezmaksas seminārs - “Cirsmas pārdošanas juridiskie aspekti un visbiežāk pieļautās kļūdas, slēdzot medību līgumus”. Seminārs notiks trešdien, 14.oktobrī Jēkabpilī, Mežrūpnieku ielā 2a Virsmežniecības ēkas lielajā zālē. Seminārā varēs uzzināt būtiskākos cirsmu pārdošanas juridiskos aspektus un praktiskus ieteikumus drošu darījumu veikšanai, kā arī kādas ir biežāk sastopamās kļūdas cirsmas pārdošanas procesā un kā no tām izvairīties. Tāpat arī varēs uzzināt kādas ir biežāk pieļautās kļūdas medību līgumu slēgšanā tieši no zemes īpašnieka skatupunkta. Plašāka  informācija zvanot – 26822758.

Un vēl

Latvijā sākusies lielogu dzērveņu lasīšanas sezona. Pierobežā, Zilupes pusē apstrādātā kūdras purvā uzņēmums "Latgales dzērvenes" apsaimnieko 20 hektāru lielu platību, kur audzē lielogu dzērvenes. Šogad ogu raža ir mazāka nekā pērn, kad tā bijusi rekordliela, tomēr novāktas jau 40 tonnas. Latgalē, it īpaši pierobežā, bezdarba līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo Latvijā, tāpēc vietējie izmanto katru iespēju nopelnīt. Dzērveņu laukos strādā pārsvarā pierobežas pagastu un Zilupes iedzīvotāji. Ar viņiem uz ražas novākšanas laiku tiek slēgti līgumi. Jau otro gadu uzņēmums piedāvā arī ogu pašlasīšanu. 

Valsts un Eiropas Savienība šobrīd aktīvi stimulē tieši nerekultivēto kūdras purvu atgriešanu saimnieciskajā apritē. Piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, šis ir stratēģiski izdevīgs brīdis biznesa uzsākšanai, arī lielogu dzērveņu audzēšanai. Aptuveni 989 hektāriem vēsturisko kūdras ieguves vietu pašvaldību un privātajos īpašumos Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē pašlaik tiek izstrādātas revitalizācijas stratēģijas. Latvijā oficiāli reģistrēti aptuveni 15 dzērveņu audzētāji, kuri pievērsušies uzņēmējdarbībai. "Latgales dzērvenes" šajā biznesā darbojas jau desmit gadus. No pierobežā audzētām dzērvenēm Siguldas novada "Rāmkalnos" top sukādes, kas nonāk ne tikai Latvijas, bet arī Kanādas, Japānas un citu valstu tirgos. 

Tautas frontes muzejā 15. oktobrī piecos pēcpusdienā notiks pasākums "Par Daugavas likteni domājot". Pasākums būs veltīts 1986. gada 17. oktobrī laikrakstā "Literatūra un Māksla" padomju okupācijas cenzūras apstākļos publicētajam Daiņa Īvāna un Artūra Snipa rakstam ar tādu pašu nosaukumu un tā vietai sabiedrības atmiņā. Pasākumā piedalīsies publicists Dainis Īvāns, fotogrāfs un rakstam pievienotā fotomateriāla autors Andrejs Grants, entomologs Arvīds Barševskis un rakstniece Inese Zandere. Muzejā atzīmē, ka raksts "Par Daugavas likteni domājot" okupētajā Latvijā kļuva par pagrieziena punktu arī turpmākajos Atmodas procesos. 

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot laboratorisko kontroli, Lietuvas izcelsmes maltā cūkgaļā konstatējis salmonellas, liecina dienesta publicētā informācija. Dienestā norāda, ka produkta derīguma termiņš ir beidzies un tas vairs nav pieejams tirdzniecībā. Par konstatēto PVD ievietojis paziņojumus Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmā.

Latvijā 66% autovadītāju mēdz braukt agresīvi, secināts "Bezalkoholiskais Carlsberg atbildīgas braukšanas indeksa" aptaujā. Tajā skaitā 6% autovadītāju bieži mēdz braukt agresīvi, bet 60% autovadītāju - reti. Dati liecina, ka 73% vīriešu un 57% sieviešu mēdz braukt agresīvi. Analizējot atbildes dažādās vecuma grupās, noskaidrots, ka visbiežāk jeb 80% autovadītāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem vismaz reizēm braukuši agresīvi, bet autovadītāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 70%. 

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka Krievija un Ukraina vienojušās pārtraukt uzbrukumus otras puses enerģētikas infrastruktūrai. Tomēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Trampa paziņojums viņam bijis jaunums, vienlaikus uzsverot – ja Krievija piekritīs enerģētikas pamieram, Ukraina rīkosies tāpat. Pagaidām nav skaidrs, vai arī Maskava ir piekritusi un kādi būs vienošanās nosacījumi, jo nekas neliecina, ka Krievija būtu pārtraukusi uzbrukumus. Šī nav pirmā reize, kad Tramps paziņo par iespējamu enerģētikas pamieru. Līdzīgs priekšlikums izskanēja jau septembrī, taču toreiz ne Krievija, ne Ukraina neapstiprināja, ka būtu panākta konkrēta vienošanās. Arī pēc šiem paziņojumiem abu pušu uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai turpinājās. 

Apgāžoties laivai Āfrikas Ziemeļaustrumos pie Džibutijas krastiem, gājuši bojā vismaz 139 migranti, to vidū 15 bērni, svētdien ziņoja Starptautiskā migrācijas organizācija. Saskaņā ar tās informāciju laiva ar 305 cilvēkiem bija ceļā no Džibutijas uz Jemenu, kad naktī no ceturtdienas uz piektdienu apgāzās pie Džibutijas krastiem. Vismaz 84 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Cerot uz labāku dzīvi, desmitiem tūkstošu migrantu no Somālijas pussalas dodas caur Džibuti pāri Bābelmandeba šaurumam uz Persijas līča valstīm, un šī migrācija turpinās, neraugoties uz vardarbību Jemenā.

Turpināt ziņas

Aizkraukles līnijā no šodienas līdz trešdienai, 14. oktobrim, kā arī no 18. oktobra līdz 23. oktobrim mainīsies atsevišķu vilcienu kustības saraksts.  Izmaiņas ieviestas, jo "Latvijas dzelzceļš" remontēs vairākas pārbrauktuves. Uzņēmumā skaidro, ka ikvienā no minētajiem laika periodiem ir ieviestas atšķirīgas īslaicīgas izmaiņas, lai mazinātu remontdarbu radītās neērtības pasažieriem. Šajās dienās būs reisi, kas tiks aizvietoti ar dīzeļvilcieniem, kursēs agrāk vai vēlāk nekā ierasts, kā arī vilcieni aties no citiem sliežu ceļiem. Šodien viens reiss no Rīgas uz Aizkraukli aties 30 minūtes vēlāk nekā ierasts - pulksten 22.09, bet no Aizkraukles uz Rīgu viens reiss aties 13 minūtes agrāk - pulksten 21.52, bet jau no pieturas "Jaunogre" vilciens kursēs ierastajā laikā.

Saistībā ar remontdarbiem dzelzceļa posmā Ogre–Lielvārde paredzētas īslaicīgas izmaiņas vilcienu kustības sarakstā. Lai autobusu kustību pielāgotu vilcienu pienākšanas un atiešanas laikiem, izmaiņas paredzētas arī reģionālās nozīmes maršruta Aizkraukles autoosta –Aizkraukles stacija reisos. 

Šodien, 12. oktobrī autobuss, kas no Aizkraukles autoostas atiet pulksten 21.36, kursēs ierastajā laikā. Pasažieriem ar šo reisu nebūs iespējams nokļūt Aizkraukles stacijā uz vilcienu Aizkraukle–Rīga, kurš šajā dienā kursēs 15 minūtes agrāk un no stacijas aties pulksten 21.51. Lai sagaidītu vilciena pasažierus no Rīgas, autobuss no Aizkraukles autoostas aties pulksten 23.25, nevis kā ierasts pulksten 22.55. Aizkraukles stacijā autobuss pienāks pulksten 23.30. Savukārt no Aizkraukles stacijas autobuss aties pulksten 23.35, nevis pulksten 23.04, sagaidot vilcienu Rīga–Aizkraukle, kas stacijā pienāks pulksten 23.30. 

Un vēl

Šīs nedēļas sākumā Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi, bet nedēļas otrajā pusē biežāk uzspīdēs saule un būs sausāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šodien laikapstākļus virs Baltijas jūras ietekmēs ciklons, otrdien to aizstās augsta spiediena apgabals, bet trešdien pietuvosies jauns ciklons. Vējš nedaudz pierims, līdz ar to nedēļas sākumā plašās teritorijās sabiezēs migla, bet jau nedēļas vidū vējš atkal pieņemsies spēkā.

Pirmdien un otrdien debesis būs lielākoties mākoņainas, skaidrosies vien brīžiem. Gaidāms īslaicīgs lietus, naktī uz pirmdienu lokāli arī stipras lietusgāzes, bet jūras piekrastē iespējams pērkona negaiss. Pūšot lēnam vējam, naktīs daudzviet sabiezēs migla, kas vietām saglabāsies arī no rīta. Diennakts tumšajās stundās gaiss atdzisīs līdz +4…+9 grādiem, bet dienās maksimālā gaisa temperatūra būs +8…+13 grādu robežās. Trešdien debesis arī lielākoties būs mākoņainas, naktī un no rīta vēl vietām sabiezēs migla, tomēr, jaunam ciklonam no rietumiem pietuvojoties Latvijai, vējš pakāpeniski pastiprināsies un pūtīs mērens dienvidu, dienvidrietumu vējš, kas piekrastē būs brāzmains.

Darba nedēļas izskaņā lietus mitēsies, biežāk uzspīdēs saule, arī brāzmains vējš nav gaidāms līdz pat svētdienai, kad laiks atkal, visticamāk, kļūs mitrāks un vējaināks, liecina sinoptiķu jaunākā  prognoze.

ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa ir apstiprinājusi vairākus neapstrīdētus Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pieteikumus, atļaujot uzņēmumam turpināt kritiski svarīgos aviācijas līgumus, apdrošināšanu, klientu programmas, norēķinus ar noteiktiem ārvalstu piegādātājiem, nodokļu maksājumus un darbinieku atalgojuma sistēmu "Chapter 11" procesa laikā, liecina tiesas paziņojumi. Lai gan tiesas sēde par atlikušās pirmās finansējuma "debtor-in-possession" daļas 35 miljonu eiro apmērā piešķiršanu "airBaltic" ir pārcelta uz 19. oktobri, "airBaltic" tiesai paziņoja, ka pret sešiem svarīgiem pieteikumiem netika saņemti iebildumi, kas saistīti ar uzņēmuma ikdienas darbības nodrošināšanu "Chapter 11" procesa laikā.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība par iekšlietu nozari atbildīgā ministra amatā vēlas redzēt pieredzējušu un nozari pārzinošu profesionāli, aģentūrai LETA atzina arodbiedrības vadība. Kā zināms, tā jau iepriekš publiski kritizējusi pašreizējo iekšlietu ministru Jāni Dombravu. Lai arī Dombrava kā ministrs publiski ir aktīvi darbojies ar tādiem jautājumiem kā imigrācijas kontrole valsts iekšienē un nelegālās migrācijas apkarošana, savā līdzšinējā ministrijas vadīšanas laikā viņš nav pievērsies jautājumiem, kas ir aktuāli dienestos nodarbinātajiem.  To apliecina fakts, ka kopš stāšanās amatā ministrs nav izrādījis interesi par tikšanos vai dialoga veidošanu ar iekšlietu darbinieku arodbiedrību.

Veselības ministrija rosina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt papildu 10 miljonus eiro, lai daļēji apmaksātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficītu šogad un nodrošinātu ārstēšanas nepārtrauktību. Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai līdz 14. oktobrim, un tas vēl būs jāskata valdībā. Finansējumu paredzēts piešķirt Nacionālajam veselības dienestam. Ministrija vērš uzmanību, ka kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču apmaksai pieejamais finansējums jau gadiem ir mazāks par faktiski nepieciešamo.

Eiropas Savienība šodien papildināja sankciju sarakstu ar gandrīz tūkstoš 600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa norāda, ka šis ir lielākais sankciju saraksta papildinājums, kopš Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu. Eiropa atkal parādījusi vienotu nostāju. Vairāk nekā puse no sankciju saraksta subjektiem ir saistīti ar ballistisko raķešu ražošanas ķēdi.

Uzreiz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par Krievijas un Ukrainas starpā panākto pamieru enerģētikas jomā Krievija to pārkāpusi. Kā platformā "X" norāda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, viņš par to informējis Vācijas ārlietu ministru Johanu Vādefulu. Viņš vēlreiz apstiprinājis Ukrainas gatavību pilnīgam enerģētikas pamieram, ja Krievija pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Krievijas varasiestādes pagaidām nav komentējušas Trampa paziņojumu par it kā panākto vienošanos starp Maskavu un Kijivu par tūlītēju uzbrukumu pārtraukšanu enerģētikas objektiem. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Kijiva ir gatava pārtraukt uzbrukumus, ja Maskava piekritīs pamieram.
 
Turpinām ziņas

Jēkabpils novada pašvaldība īsteno Eiropas Reģionālā fonda finansēto projektu “Dzīvokļu atjaunošana mājokļu pieejamības nodrošināšanai Jēkabpils novadā sociāli mazaizsargātām personām, 2. kārta”. Projektā notiek 12 pašvaldībai piederošu dzīvokļu vienkāršota atjaunošana bez pārbūves, veicot telpu pilnu iekšējo apdari un uzstādot primāro santehniku, vienā mājoklī nodrošinot arī vides pieejamību personai ar funkcionāliem traucējumiem.  Projektā paredzētā dzīvokļu atjaunošana notiek daudzīvokļu mājās  Jēkabpilī Zemgales ielā 7, Ziemeļu ielā 22, Ziemeļu ielā 6, Ķieģeļu ielā 13B, Ķieģeļu ielā 13C. Būvuzņēmējs SIA “VINSOL” līdz septembra beigām pilnībā darbus pabeidzis četros dzīvokļos. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 214 tūkstoši 389 eiro.

Aicina iedzīvotājus līdz 25.oktobrim piedalīties balsošanā par Līvānu novada pašvaldības līdzdalības budžeta projektu idejām. Iedzīvotāji var balsot par vairākām projektu idejām – atbalstāmo projektu skaits nav ierobežots. Par katru projekta ideju iespējams nobalsot tikai vienu reizi. Šogad pieteiktas četras projektu idejas:  Sakārtotas atbalsta telpas Līvānu novadam, kurā plānots uzlabot Līvānu novada pašvaldībai piederošās telpas Rūpniecības ielā 1a un nodot bezatlīdzības lietošanā Latvijas Sarkanajam Krustam. Iebūvēts zemes batuts, kur projektā paredzēts izveidot mūsdienīgu zemes batuta zonu Rīgas ielā 101. Riteņu novietnes izveide Dzelzceļa ielā, Līvānos, kur veidos velosipēdu novietni ar jumtu. Un visbeidzot - Rudzātu centra teritorijas sakārtošana, kur plānots sakopt aizaugušu teritoriju, izveidot zālienu un koka žogu ar dekoratīvajām puķu kastēm.

Un vēl

Šī ziema Eiropā varētu būt salīdzinoši silta un mitra, turklāt lielākajā daļā kontinenta reģionu sniega būs mazāk nekā parasti. Saskaņā ar sākotnējām prognozēm gaisa temperatūra daudzviet pārsniegs klimatisko normu, vēsta “Libertatea”. Decembrī lielākajā Eiropas daļā gaisa temperatūra varētu būt augstāka par ierasto. Dominēs rietumu vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesīs siltu un mitru gaisu. Janvārī laikapstākļi, visticamāk, saglabāsies salīdzinoši maigi, tomēr Eiropas ziemeļos atmosfēras cirkulācijas izmaiņas varētu veicināt ciklonu pārvietošanos no Atlantijas okeāna, periodiski atnesot nokrišņus un aukstāku gaisu. Februārī Ziemeļeiropā temperatūra varētu tuvoties klimatiskajai normai, savukārt kontinenta dienvidos saglabāsies salīdzinoši silts laiks; tomēr aukstā gaisa ieplūšanu pilnībā izslēgt nevar.

Lielākajā daļā Eiropas reģionu tiek prognozēts mazāk snigšanas nekā parasti. Labvēlīgāki apstākļi sniega veidošanai būs Ziemeļeiropā un Alpu kalnu augstākajās daļās. Savukārt citviet Atlantijas okeāna atnestais mitrums biežāk varētu izpausties lietus, nevis sniega veidā. Dabiskā sniega trūkums varētu apgrūtināt arī slēpošanas kūrortu darbību. Meteorologi pieļauj, ka no decembra beigām polārais virpulis varētu ievērojami pavājināties, un šāda attīstība palielinātu aukstā gaisa ieplūšanas iespējamību mērenajos platuma grādos. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka konkrētās valstīs būs stiprs sals vai sniegputenis, jo Eiropas ziemas laikapstākļus ietekmē arī atmosfēras cirkulācija virs Ziemeļatlantijas un citi faktori.

Jāņem vērā, ka tās ir ilgtermiņa prognozes, kas laika gaitā var mainīties. Tās raksturo iespējamo sezonas kopējo tendenci, nevis garantē konkrētus laikapstākļus katrā valstī.