2026.gada 16. oktobris

Daiga, Dinija

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 14.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 14.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Būtisku nepilnību dēļ Saeimai būs jāpārskata grozījumi Administratīvās atbildības likumā; Mackeviča vietu Augšdaugavas novada domē varētu ieņemt uzņēmējs Vorošens; un "Ziedot.lv" aicina palīdzēt trūcīgām ģimenēm sagatavoties ziemai.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 8. oktobrī pieņemtos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, norādot uz būtiskām nepilnībām, piemēram, uz dublējošām pārejas noteikumu normām un pat tādu grozījumu minēšanu pārejas noteikumus, kādi nemaz nepastāv. Valsts prezidents aicina likumdevēju pārliecināties, vai atteikšanās no konkretizēta regulējuma atbilst valsts un sabiedrības interesēm un veicina Administratīvās atbildības likuma mērķa sasniegšanu.

Kā vēstīts, Saeima 8. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot, ka partnerību noslēgušas personas tiesā varēs neliecināt viena pret otru. Grozījumi paredz arī citas izmaiņas.

Valsts ieņēmumu dienests ir bloķējis Latvijas alkohola ražošanas milža AS "Amber Latvijas balzāms" kontus kredītiestādēs, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija. Uzņēmums 5. oktobrī iesniedza Rīgas pilsētas tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu. Kontu bloķēšana varētu būt saistīta ar šo lēmumu. Konti bloķēti pagājušo piektdien, 9. oktobrī. "Lursoft" un Uzņēmuma reģistra datubāzēs informācija par VID piemēroto nodrošinājumu gan vēl neparādās. "Delfi" arī lūdza VID informāciju, bet atbildes vēl nav saņemtas.

Kā ziņots, "Amber Latvijas balzams" vairākuma akcionāram Luksemburgas kompānijai "Amber Beverage Group Holding" ir iestājusies saistību neizpilde, tādēļ birža "Nasdaq Riga" piemērojusi kompānijai uzraudzības statusu. 

Lielajiem pārtikas mazumtirgotājiem plānots uzlikt par pienākumu savos veikalos nodrošināt arī laikrakstu un žurnālu izvietošanu un tirdzniecību, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, kas pieejami tiesību aktu portālā. Grozījumu mērķis ir nodrošināt sabiedrībai faktisku iespēju iegādāties preses izdevumus tirdzniecības vietās pietiekami plašā Latvijas teritorijā, tādējādi sekmējot Satversmes 100. pantā ietverto tiesību brīvi iegūt informāciju efektīvu īstenošanu un mediju plurālismu.

NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs uzsveris, ka jebkurš uzbrukums kādai no alianses dalībvalstīm būs pilnīgi bezjēdzīgs, jo NATO bloķēs un atvairīs visus uzbrukumus. Grinkevičs pagājušajā mēnesī atzina, ka Krievijas sabotāžas kampaņa kļūst arvien bezkaunīgāka. Viņš minēja vairākus nesenus incidentus, arī ar sprāgstvielām aprīkota drona atklāšanu Vācijas Leipcigas lidostā un gadījumu, kad Krievijas karakuģis izšāva signālraķetes pret Dānijas helikopteru. Viņš pauda pārliecību, ka NATO valstis, strādājot kopā, spēj tikt galā ar šiem draudiem un ka Krievijas sabotāžas kampaņa Eiropā nespēs atturēt valstis no Ukrainas atbalstīšanas.

Pagājušās nedēļas nogalē Baltkrievijā bija iesvētīta pirmā mākslīgā intelekta radītā reliģiskā ikona. Šajā svētbildē redzams itāliešu pusaudzis Karlo Akutis, kurš 2025. gadā tika iecelts svēto kārtā un plašāk ir pazīstams kā "kiberapustulis". Ikonu ir iesvētījis arhibīskaps Tadeušs Kondrusevičs, un tagad tā ir novietota katoļu baznīcā Novolukoļmā, Vitebskas apgabalā. Notikušais ir izraisījis virkni asu diskusiju dažādās sociālās saziņas vietnēs, kur cilvēki neuzskata par pieņemamu lūgties pie mākslīgā intelekta radīta attēla. 

Jau ziņots, ka Karlo Akutis bija Anglijā dzimis itāļu pusaudzis, kurš aktīvi izmantoja dažādus sociālos tīklus, lai izplatītu un popularizētu katoļticību. Pirms 20 gadiem viņš 15 gadu vecumā mira no leikēmijas. 2025. gadā viņš kļuva par pirmo mileniāli, kurš iecelts svēto kārtā, un nereti viņš tiek dēvēts arī par interneta svēto aizbildni vai Dieva influenceri.

Turpinām

Augšdaugavas novada domes deputātam Aleksejam Mackevičam no partijas "Sarauj, Latgale!" iegūstot 15. Saeimas deputāta mandātu, viņa vietu domē varētu ieņemt uzņēmējs Gatis Vorošens arī no tā paša politiskā spēka. Mackevičs Saeimā ievēlēts no partijas "Latvija pirmajā vietā" saraksta. Viņš apliecināja, ka ir gatavas strādāt parlamentā. Pašlaik topošā frakcija pārrunājot iespējamo komisiju sadalījumu, un viņš esot gatavs darboties komisijā, par ko lems frakcija. Savukārt nākamais kandidāts no "Sarauj, Latgale!" saraksta, kas var kandidēt uz deputāta krēslu Augšdaugavas novada domē, ir Vorošens, kas apliecinājis, ka ir gatavs pieņemt mandātu un strādāt domē.

Jēkabpilī šodien notiks klātienes bezmaksas semināris  - “Cirsmas pārdošanas juridiskie aspekti un visbiežāk pieļautās kļūdas, slēdzot medību līgumus", kurā Valsts meža dienesta Dienvidu virsmežniecības vecākā inspektore juridiskajos jautājumos Solvita Bogdanoviča sniegs praktisku un aktuālu informāciju ikvienam meža īpašniekam . Seminārs sāksies pulksten desmitos un norisināsies Jēkabpilī Virsmežniecības ēkas lielajā zālē. Seminārā varēs uzzināt būtiskākos cirsmu pārdošanas juridiskos aspektus un praktiskus ieteikumus drošu darījumu veikšanai;kādas ir biežāk sastopamās kļūdas cirsmas pārdošanas procesā un kā no tām izvairīties, kā arī  par biežāk pieļautajām kļūdām medību līgumu slēgšanā tieši no zemes īpašnieka skatupunkta.

Un vēl

Labdarības organizācija "Ziedot.lv" aicina ziedot trūcīgu ģimeņu atbalstam, pirms ziemas palīdzot sagādāt kurināmo, pārtiku un citas ikdienā nepieciešamās lietas. "Ziedot.lv" norāda, ka arvien biežāk sastopas ar ģimenēm, kurām līdzcilvēku atbalsts ir vienīgā iespēja tikt galā ar ikdienas grūtībām. Īpaši satraucoša esot situācija ģimenēs, kurās bērnus audzina viens vecāks, un vientuļiem senioriem. Organizācijā ik nedēļu pēc palīdzības vēršas trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes, seniori un vecāki, kuri bērnus audzina vieni. Cilvēki lūdz atbalstu pārtikas, apkures brikešu, malkas, mēbeļu un citu nepieciešamu lietu iegādei. Par iespēju atbalstīt ģimenes, plašāka informācija pieejama portālā ziedot.lv.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-11.00-13.00
Radio1 ziņās klausieties: Karavīriem no nākamā gada pamatalga pieaugs vidēji par 190 eiro pirms nodokļu nomaksas; piešķir stipendijas līvānu novada studējošiem jauniešiem; un Latvijas dabas fonds noslēdzis 15.to tiešraižu sezonu.

No nākamā gada janvāra karavīriem plānots palielināt atalgojumu, provizoriski paredzot, ka pamatalga pieaugs vidēji par 190 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministru kabinets apstiprinājis noteikumus par karavīru pamatalgas palielināšanu no 2027. gada, plānoto atalgojuma pieaugumu nodrošinot ar aizsardzības nozares iekšējo resursu pārdali. Patlaban minimālā karavīra mēnešalga ir 835 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. 

Finanšu ministrija rosinājusi un valdība atbalstījusi aicinājumu Valsts kancelejai, ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm līdz gada beigām ierobežot jaunus tēriņus. Tas attieksies uz jaunu līgumu slēgšanu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, tai skaitā par konsultācijām, pētījumiem un citiem ārpakalpojumiem.  Ziņojumā par valsts budžeta izdevumiem 2026. gada 4. ceturksnī lēsts, ka gada nogalē valsts iestāžu izdevumi ierasti pieaug, arī šogad atbilstoši Valsts kases prognozēm decembrī izdevumi lēsti aptuveni 1,6 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 438 miljoniem eiro jeb 38 % vairāk nekā viena mēneša vidējais apjoms.  Tas nozīmē, ka izdevumi būs jāierobežo, piemēram, semināriem un konferencēm, reprezentācijas pasākumiem, dažādiem ārpakalpojumiem, konsultācijām un pētījumu pasūtījumiem, kā arī biroju un aprīkojuma atjaunošanai, investīcijām informācijas tehnoloģiju un citās jomās, kas nav kritiski neatliekamas.  Šis valdības aicinājums neietekmēs algas un atlīdzības izdevumus. 

Papildu miljons eiro kino nozarei no 2027. gada un uz laiku atlikta lemšana Saeimā par tā saukto "Netflix" nodevu. Šādu piedāvājumu pēc tikšanās ar kino nozares pārstāvjiem izteicis premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". Finansējuma avots pagaidām gan nav zināms. Kino nozare piedāvājumu pieņem kā pagaidu kompromisu, piebilstot, ka tas neatrisina finansējuma problēmas, taču ir labāk nekā nekas. Nozare cer, ka premjers solīto pildīs, un turpinās prasīt arī nodevas ieviešanu. 

Jau ziņots, ka pašreizējā iecere jeb tā sauktā "Netflix" nodeva paredz platformām ik gadu vietējā saturā ieguldīt vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Prasība attiektos gan uz Latvijas, gan ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā "Netflix" un "Disney+". Platformas varētu finansēt filmu un seriālu tapšanu, iegādāties izplatīšanas tiesības vai iemaksāt naudu Nacionālā kino centra budžetā. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm ārvalstu platformu iemaksas centra budžetā varētu sasniegt aptuveni 600 tūkstošus eiro gadā. 

Vakar Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Cezarija Tomčika vizītes laikā Latvijā parakstīts saprašanās memorands par Latvijas un Polijas sadarbības paplašināšanu kiberdrošības jomā. Memorandu parakstīja Aizsardzības ministrijas politikas direktors - valsts sekretāra vietnieks Rolands Heniņš un Tomčiks. Memorands paredz ciešāku informācijas apmaiņu par kiberdraudiem, dalīšanos ar labo praksi, kā arī sadarbību izglītības, apmācību un kiberdrošības spēju attīstības jomā.

Aptuveni 400 mākslīgā intelekta un kiberdrošības pētnieki vakar aicinājuši nekavējoties rīkoties, lai novērstu turpmākus gadījumus, kad mākslīgā intelekta modeļi sāk darboties nekontrolēti un rada risku kritiskajai infrastruktūrai. Atklātā vēstulē, ko parakstījuši šīs jomas eksperti, to vidū par "MI krusttēviem" dēvētie Nobela prēmijas laureāts Džefrijs Hintons un Tjūringa balvas laureāts Jošua Bendžio, izteikts aicinājums mākslīgā intelekta testēšanas laikā fiziski atslēgt no interneta tādus modeļus, kas saistīti ar kiberdrošību. Mākslīgā intelekta attīstītāji šajā vēstulē aicināti nodrošināt "air-gap" jeb iespēju MI aģentu fiziski atslēgt no interneta, lai garantētu, ka tie nekļūst nekontrolējami.

Turpinām ziņas

Šodien Madonā durvis vērs pirmais reģionālais STEAM jeb eksakto zinātņu izglītības un tehnoloģiju centrs "Roboskola". Jaunais centrs Madonā izveidots ar "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" atbalstu. STEAM izglītība piedāvā aizraujošas un jēgpilnas nodarbības, kurās bērni paši programmē robotus, strādā virtuālajā realitātē un risina reālus uzdevumus.

Līvānu novada 36  studējošie jaunieši ir saņēmuši stipendijas. To avots ir SIA “Light Guide Optics International” un SIA “Līvānu Kūdras fabrika” ziedojums. Stipendijas piešķir konkursa kārtībā, izvērtējot studentu sekmes, studiju virzienu un sociālos faktorus. Stipendija piešķir  studējošā vajadzībām par 2026./2027. studiju gadu, tā tiek izmaksāta divās daļās un netiek aplikta ar nodokli. Stipendiju fonds 2026./2027. studiju gadam ir 43 tūkstoši eiro. Stipendiju programmu administrē nodibinājums “Viduslatgales pārnovadu fonds”.

Un vēl

Piecpadsmitajā Latvijas Dabas fonda putnu tiešraižu sezonā varēja vērot ligzdošanu 11 ligzdās. Šogad vērotāji varēja priecāties par 24 jauno putnu došanos pasaulē. Laikā, kad putnu ligzdas ir tukšas, skatītāji var pievērsties zemūdens pasaulei, jo ir atjaunota zemūdens tiešraide no Līgatnes upes – oktobrī un novembrī tur varēs vērot lašu taimiņu nārsta periodus Latvijas upēs. Tiešraižu projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā un ornitologs Jānis Ķuze skaidro, ka šī sezona priecējusi ar melno stārķu un ūpju sekmīgo ligzdošanu – abas sugas Latvijā ir retas, tāpēc katrs veiksmīgs ligzdošanas gadījums ir nozīmīgs notikums putnu aizsardzībā. Pašas populārākās ligzdas statusu joprojām saglabā un visvairāk skatījumu – 1,8 miljonus – piesaistīja jūras ērgļu ligzda Durbē. Otra populārākā tiešraide ir  no balto stārķu ligzdas Tukuma novadā ar 721 tūkstoti 537 skatījumiem. Savukārt trešā skatītākā šogad bijusi ūpja tiešraide. 
Radio1 ziņas pulksten 14.00-15.00- 17.00
Radio1 ziņās klausieties: Premjers atzīst bezspēcību šobrīd aizliegt agresorvalsts graudu tranzītu; Norisināsies Jēkabpils novada Uzņēmēju forums; un Svētdien Baļotas ezerā notuks spiningošanas sacensības.

Šobrīd Latvijai nav iespējams noteikt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksas palielinājumu 300% apmērā Krievijas graudu tranzītam vai to aizliegt pavisam, tā pēc valdības sēdes konstatēja Ministru prezidents Andris Kulbergs, kurš vēl nesen bija kritizējis atbildīgo "LatRailNet" par kūtru rīcību būtiski augstāku tarifu noteikšanā. Politiķis atzīmēja, ka šonedēļ dosies uz Briseli, kur tiks pārrunāts šis jautājums. Viņš uzsvēra, ka Krievijas graudi līdz šim nav ielikti nekādās sankcijās. Turklāt graudi nemaz nepiederot Krievijai, bet Latvijas stratēģiskajiem partneriem - ASV, Šveicei, Japānai. Šīs valstis ir tās, kas pērk graudus kā lielākās korporācijas pasaulē, tajā skaitā arī no lauksaimniekiem Baltijā. 

Jau ziņots, ka Kulbergs, Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pagājušajā nedēļā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas grantu atbalstu līdz 2031. gadam Latvijā ieguldīs 50,89 miljonus eiro civilās aizsardzības un sabiedrības noturības stiprināšanā, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas austrumu pierobežas reģioniem. Investīcijas paredzētas patvertņu tīkla attīstībai, kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai un iedzīvotāju gatavības uzlabošanai krīzes situācijās. Prioritāru atbalstu sniegs arī slimnīcām, kurām krīzes apstākļos ir īpaši būtiski saglabāt spēju nepārtraukti nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību. 

Lai nodrošinātu kritisko zāļu pieejamību valsts vai sabiedrības apdraudējuma gadījumā, valdība vakar apstiprināja noteikumus par šo zāļu rezervju veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, paredzot lieltirgotavām pienākumu pēc attiecīga lēmuma saņemšanas rezerves nogādāt norādītajās vietās ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Rezervju izveidi un uzturēšanu organizēs Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus ar zāļu lieltirgotavām. Tās būs atbildīgas par rezervju uzskaiti, glabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu, ievērojot zāļu derīguma termiņus un nodrošinot līgumā noteiktā apjoma fizisku pieejamību.

Eiropas Savienība ierobežos no Ķīnas importēto hibrīdauto skaitu līdz 350 tūkstošiem gadā. Kvota, kas ievēros Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus un stāsies spēkā decembrī, ļaus uz pusi samazināt Ķīnā ražotu hibrīdauto tirgus daļu Eiropas Savienībā. Pašlaik aptuveni 6 % no ES pārdotajiem hibrīdauto ir ražoti Ķīnā. Minētos ierobežojumus paredz ES un Ķīnas pagājušajā nedēļā noslēgtā pagaidu vienošanās par tirdzniecību. Noteiktie ierobežojumi ļaus aizsargāt Eiropas autoražotājus pret negodīgu konkurenci. 

Francijā plašā kiberuzbrukumā sabojātas saldētavas simtiem lielveikalu. Hakeri attālināti mainījuši saldēšanas iekārtu iestatījumus, paaugstinot temperatūru pat līdz 50 grādiem. Uzņēmumiem nodarīti miljoniem eiro lieli zaudējumi, jo nākas iznīcināt daudz pārtikas produktu. Uzbrukums noticis naktī uz pirmdienu, skarot vairākus Francijas lielākos tirdzniecības tīklus. Hakeri piekļuvuši saldēšanas iekārtu vadības sistēmām un attālināti ieslēguši atkausēšanas režīmu. Tā dēļ saldētavas vairākas stundas sildījušas, nevis dzesējušas produktus. Dažviet, saldētavām pārkarstot, izcēlušies ugunsgrēki. Francijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu, kurā iesaistīta arī valsts kiberdrošības aģentūra. 

Turpinām ziņas

Piektdien, 16. oktobrī Jēkabpils novada Uzņēmēju dienu 2026 ietvaros norisināsies Jēkabpils novada Uzņēmēju forums, pulcējot komersantus, nozaru ekspertus, kā arī valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus. Foruma uzmanības centrā būs uzņēmējdarbības attīstība, konkurētspēja un uzņēmumu noturība mainīgajos ekonomiskajos un ģeopolitiskajos apstākļos. Forumā īpašu uzmanību pievērsīs uzņēmumu gatavībai krīzes situācijām - no dabas stihijām un infrastruktūras traucējumiem līdz jauniem drošības apdraudējumiem. Atsevišķā diskusijā aplūkos arī Sēlijas militārā poligona attīstību un tā nozīme reģiona uzņēmējiem.

Līdz 28. oktobrim visi interesenti, īpaši izglītības iestāžu audzēkņi, aicināti apmeklēt izstādi par dabas daudzveidību “Kā būtu, ja nebūtu?”, kas izvietota izstāžu namā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedos”. Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tapusi izstāde par dabas daudzveidības nozīmi, akcentējot dzīvo organismu savstarpējās saiknes un to trauslumu veselīgas un līdzsvarotas dzīves vides nodrošināšanai. Dodoties simboliskā pastaigā pa četrām Latvijā sastopamām dzīvotnēm, var uzzināt, kā savā starpā saistītas sugas, kas dzīvo mežā, pļavā, purvā un bebrainē. Izstādi veidojuši muzeja dabaszinātņu jomu speciālisti, pārstāvot dažādas nozares – ekoloģiju, ģeoloģiju, botāniku, mikoloģiju un zooloģiju.

Un vēl

Svētdien, 18. oktobrī Baļotes ezerā norisināsies Jēkabpils novada Spiningošanas čempionāta 3. un noslēdzošais posms. Sacensību dalībniekiem tā būs pēdējā iespēja šajā sezonā mēroties spēkiem, parādīt savas spiningošanas prasmes un cīnīties par labākajiem rezultātiem un vērtīgām balvām. Galveno balvu nodrošina JKB FISHING TEAM. 

Atstājiet komentāru