Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 30.oktobrī
- Radio1.lv --
- 30 oktobris 2026 --
- 0 Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 7.00-8.00
Radio1 ziņās klausieties: Kreditēšanas aktivitāte Latvijā turpina augt, bet kredītu apjoms pret IKP ir zems; Jēkabpilī notiks Nacionālo bruņoto spēku hokeja turnīrs “Latvijai!” ; un Šodien Jēkabpilī viesosies režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējums - britu dramaturga Donalda Čērčila komēdija “Traki laba diena”
Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pēdējos gados ir būtiski pieaugusi, tomēr nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma attiecība pret iekšzemes kopproduktu joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, teikts Latvijas Bankas Finanšu pieejamības pārskatā. Tajā norādīts, ka kreditēšanas aktivitāte Latvijā saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. 2025. gadā nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 15,3%, bet mājsaimniecībām - par 9,9%. Šie pieauguma tempi ir vieni no straujākajiem eirozonas valstīs. Tomēr, neraugoties uz kreditēšanas pieaugumu, kredītu atlikuma attiecība pret IKP Latvijā joprojām saglabājas viena no zemākajām eirozonā. Pārskatā norādīts, ka kreditēšanas aktivitātes kāpums pēdējos gados ir ļāvis Latvijai mazināt atpalicību no citām eirozonas valstīm.
Šonedēļ stājās spēkā grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paplašina Iekšējās drošības biroja kompetenci, nosakot, ka Birojs izmeklēs visus pašvaldības policijas nodarbināto izdarītus noziedzīgus nodarījumus neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti, pildot dienesta pienākumus, vai ārpus dienesta. Līdz šim Biroja kompetencē bija pašvaldības policijas nodarbināto dienesta pienākumu pildīšanas laikā izdarītu ar vardarbību saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana. Skaidri nosakot vienu izmeklēšanas iestādi, kuras kompetencē turpmāk būs pašvaldības policijas nodarbināto izdarītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana, tiks novērsta līdzšinējā kompetenču sadrumstalotība. Jauno funkciju izpildi Birojs šobrīd nodrošinās esošo resursu ietvaros.
Latvijā šajā gripas sezonā līdz šai nedēļai pret sezonālo gripu ar valsts apmaksātām vakcīnām vakcinēti 18 tūkstoši 779 iedzīvotāji, savukārt pret Covid-19 – tūkstoš 764 iedzīvotāji. Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka piemērotākais laiks vakcinācijai pret gripu ir oktobra beigas un novembris, lai nodrošinātu aizsardzību pret smagu slimības norisi un komplikācijām līdz pat gripas aktīvas izplatības sezonas beigām. Eiropā aizkavējies pretgripas vakcīnu ražošanas process, tādēļ to piegādes Latvijā notiek pakāpeniski un nedaudz vēlāk nekā ierasts. Riska grupu pacienti par vakcinācijas iespējām aicināti interesēties sava ģimenes ārsta praksē.
Krievijas okupētās Hersonas apgabala Olešku pilsētas iedzīvotāji, kas pēc evakuācijas vēlēsies atgriezties Kijivas kontrolētajā Ukrainas daļā, vispirms tiks nogādāti Anapā, Krasnodaras novadā Krievijā, tad ar Krievijas Aizsardzības ministrijas lidmašīnu pārvesti uz Gomeļu Baltkrievijā, un jau no turienes nogādāti Ukrainā, teikts pamiera līgumā, vēsta telekanāls "Fox News". Evakuētos uz Kijivas kontrolēto teritoriju pavadīs Ukrainas cilvēktiesību ombuds Dmitro Lubinecs, divi viņa biroja pārstāvji, kā arī divi ukraiņu žurnālisti. Uz Baltkrieviju kopā ar viņiem dosies arī Krievijas ombuda Janas Lantratovas pārstāvji un humānās misijas koordinācijas grupas pārstāvji. Pamiers Oleškos sākās 27. oktobrī. Plānots, ka pamiera režīms turpināsies līdz 1. novembrim vienpadsmitiem vakarā.
Eiropas Savienība ir atmetusi ideju par asociētās dalībvalsts statusu Kanādai. Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembrī ikgadējā runā par stāvokli ES paziņoja, ka Kanāda varētu kļūt par pirmo ES asociēto dalībvalsti. Tomēr Kanādas un ES kopīga paziņojuma projektā termini "asociētā dalībvalsts" un "asociētā dalība" ir svītroti. Kopīgais paziņojums tagad aicina uz "arvien ciešāku asociāciju" starp Kanādu un ES. Tajā arī vājinātas sākotnēji plānotās apņemšanās par finanšu tirgus integrāciju un savstarpēji labvēlīgu režīmu ekonomiskās drošības pasākumu jomā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Sporta centra Ledus hallē šodien un rīt norisināsies Nacionālo bruņoto spēku hokeja turnīrs “Latvijai!”, ieskandinot Latvijas svētku mēnesi, kā arī veicinot hokeja tradīcijas attīstību, uzlabojot fizisko sagatavotību un stiprinot valsts aizsardzībā iesaistīto institūciju sadarbību un saikni ar sabiedrību.
Hokeja turnīrā šogad piedalīsies astoņas komandas – “Jēkabpils novada pašvaldība”, “Valsts policija”, “Valsts robežsardze”, “Zemessardze” “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests”, “Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde”, “MNB-LVA” jeb Kanādas bruņoto spēku karavīri un “HK Namejs” jeb Latvijas bruņoto spēku un Kanādas bruņoto spēku karavīri.
Hokeja turnīru atklās šodien pulksten desmitos ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra priekšnesumu. Pirmā spēle starp hokeja komandām “Zemessardze” un “Jēkabpils novada pašvaldība" sāksies pulksten 10.30 un visas dienas garumā notiks spēles starp pārējiem turnīra dalībniekiem. Ieeja hokeja turnīrā – bez maksas. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl
Šodien Jēkabpilī viesosies režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējums - britu dramaturga Donalda Čērčila komēdija “Traki laba diena”. Asprātīga un izsmalcināta humora luga, kas pirmo reizi tiek iestudēta Latvijā. Izrāde sola skatītājiem ne vien smieklu pilnus brīžus, bet arī asu un negaidītu ieskatu augstākās sabiedrības aizkulisēs. Izrādē spēlē Rihards Lepers, Linda Kalniņa un Marika Šmukste, kuri piešķir lugai īpašu vitalitāti. Par vizuālo veidolu rūpējas izcilais scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Annemarija Ščegoļeva, bet horeogrāfiju radījusi aktrise Linda Kalniņa. Izrāde būs skatāma šovakar septiņos vakarā Krustpils kultūras centrā.
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-11.00
Radio1 ziņās klausieties: Novembrī Latvija pirmo reizi prezidēs ANO Drošības padomē; Jēkabpils vēstures muzeja vadītājai Inesei Berķei piešķirts Triju zvaigžņu ordenis; un Viesītē atklāj jaunu šķēršļu joslu Mīlestības saliņā.
Latvija novembrī pirmo reizi vēsturē prezidēs ANO Drošības padomē, apņemoties kā prioritātes uzturēt situāciju Ukrainā un jauno tehnoloģiju izaicinājumus un iespējas. 1. novembrī uz mēnesi Latvija pirmo reizi vēsturē kļūs par ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. Šajā mēnesī Latvija vadīs visas neformālās un formālās ANO drošības padomes sanāksmes. Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes atzīmē, ka prezidentūra ir brīdis, kad valsts ANO padomē ir visredzamākā. Latvija noslēgs četru Eiropas valstu - Dānijas, Francijas un Grieķijas - prezidentūru sēriju.
Saeima vakar pieņēma grozījumus likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", paredzot iespēju vēja parku projektu neakceptēt, ja pašvaldībā ekspluatācijā nodoto vai būvatļaujas saņēmušo vēja elektrostaciju kopējā jauda sasniedz vismaz 150 megavatus un konstatēts, ka iecere radīs vai var radīt būtisku negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz vidi, ainavu vai iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Grozījumi stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts Arhitektūras likums. Diskusijas par tā izstrādi bijušas jau kopš 2006. gada, bet nozarē par tā nepieciešamību runāts jau vismaz 30 gadus. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz šim Latvijā nav bijis vienots arhitektūras regulējums. Pieņemtais likums paredz noteikt arhitektūras nozares pamatprincipus, pašvaldību kompetenci šajā jomā, pilsētas arhitekta funkcijas, kā arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības un pašpārvaldes regulējumu, paredzot arī izveidot Latvijas Sertificētu arhitektu kolēģiju. Likums attieksies gan uz arhitektiem, gan ainavu arhitektiem.
Eiropas Centrālā banka vakar nolēma nemainīt procentu likmes. Bankas padomes sēdē Frankfurtē nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2,5% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi - 2,65% apmērā, bet aizdevumu iespējas uz nakti likmi - 2,9% apmērā. Noguldījumu iespējas likme ir procentu likme, ar kuras palīdzību bankas padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību. Šīs likmes ir spēkā kopš šā gada 16. septembra.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda atstās amatu 2027. gada februārī. Lagardas pilnvaru termiņš centrālās bankas prezidentes amatā beigtos nākamā gada oktobrī. Taču Kristīne Lagarde vakar informēja centrālās bankas padomi un Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu, ka 2027. gada 7. februārī atstās amatu. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz nākamo Eiropas centrālās bankas vadību, viņas pēcteča iecelšanas process tika uzsākts uzreiz pēc Lagardas paziņojuma, ka viņa atstās prezidentes amatu. Eiropas centrālās bankas prezidentu izraugās eirozonas valstu līderi.
Turpinām ziņas
Ar Valsts prezidenta Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapitula 26. oktobra lēmumu Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts vairākām izcilām personībām, ieceļot viņas par ordeņa kavalieriem. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapituls atbilstoši Valsts apbalvojuma likuma 11.pantam nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot ar Triju Zvaigžņu ordeni un iecelt par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jēkabpils Vēstures muzeja direktori Inesi Berķi. Triju Zvaigžņu ordeni piešķir par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Saskaņā a Valsts apbalvojumu likumu, šie nopelni var izpausties dažādās sabiedrības un valsts dzīves jomās. Ordeni un tā goda zīmes var piešķirt gan Latvijas pilsoņiem, gan ārvalstu fiziskajām personām.
Šogad Jēkabpils reģionālā slimnīca noslēgusi sadarbības līgumus ar astoņiem jaunajiem ārstiem, turpinot mērķtiecīgu darbu pie ārstniecības personāla piesaistes un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības stiprināšanas reģionā. Jauno speciālistu vidū ir: traumatologs-ortopēds; anesteziologs-reanimatologs; neirologs;
- pediatrs; ģimenes ārsts; dermatologs-venerologs; radiologs un ginekologs-dzemdību speciālists. Slimnīcas vadība uzsver, ka būtiska nozīme ir ne tikai jauno speciālistu piesaistei, bet arī viņu profesionālās izaugsmes veicināšanai. Slimnīcas attīstības stratēģijā īpaša uzmanība pievērsta klīnisko prasmju pilnveidei, mentoringam un pieredzes nodošanai jaunajai ārstu paaudzei.
Un vēl
Viesītē noslēgusies piedzīvojumu parka trases izveide “Mīlestības saliņa”, kas iedzīvotāju balsojumā ieguva visvairāk balsu Jēkabpils novadā. Jaunizveidotā trase Robežu ielā 25 ir pabeigta un nodota ekspluatācijā. Par godu projekta noslēgumam un jaunās trases atklāšanai interesenti aicināti pulcēties šodien divos dienā. Atklāšanas pasākumā paredzēta svinīgās lentes pārgriešana, sarunas pie siltas tējas un uzkodām, kā arī iespēja izmēģināt jauno piedzīvojumu parka trasi. Tā veidota, lai piedāvātu aktīvas atpūtas iespējas dažāda vecuma apmeklētājiem. Projekta īstenošana ir nozīmīgs solis Viesītes publiskās ārtelpas pilnveidošanā un jaunu atpūtas iespēju radīšanā gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem.
Radio1 ziņas pulksten 12.00-13.00-14.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents 4. novembrī nominēs Kulbergu premjerministra amatam; Nākamnedēļ Jēkabpilī notiks protesta akcija pret Krievijas graudu tranzītu caur Latviju; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nākamnedēļ, 4. novembrī parakstīs rīkojumu, aicinot esošo premjeru Andri Kulbergu veidot un vadīt jauno Ministru kabinetu, tā prezidents skaidroja Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā". Rinkēvičs atteicās vērtēt valdības veidošanas gaitu, taču atzīmēja, ka situācija nav ordināra, tāpēc valdības veidošana nav tāda, kā ierasts. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka valdību izdosies izveidot. Uz jautājumu, kāds valdības modelis būtu labāks, Rinkēvičs neatbildēja. Taču kopumā pirmās Kulberga valdības darbu Rinkēvičs vērtēja atzinīgi. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka valdības darbā bijusi jūtama arī priekšvēlēšanu gaisotne. Tomēr Kulbergs ar sev uzdoto esot ticis galā.
Saeima trešajā lasījumā pieņēma Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumu, kas attieksies uz plašāku valsts teritoriju nekā sākotnēji likumprojektā bija paredzēts. Likuma mērķis ir atbalstīt uzņēmējdarbību, stiprināt drošību un uzlabot dzīves kvalitāti, stiprinot Latvijas austrumu teritoriju. Sākotnēji likumā bija iekļauts Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads. Taču pēc vietvaru iebildēm vairāki deputāti rosināja tvērumu paplašināt, un to Saeima likumprojekta otrajā lasījumā atbalstīja un trešajā pieņēma. Šobrīd likuma izpratnē Latvijas austrumu teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas aptver Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Gulbenes, Jēkabpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Madonas, Preiļu, Rēzeknes, Smiltenes un Valkas novada, kā arī Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētu administratīvo teritoriju.
Dzīvnieku seksuāla izmantošana turpmāk būs krimināli sodāma un par to draudēs cietumsods, ceturtdien. Grozījumi Krimināllikumā pieņemti nolūkā rūpēties par dzīvnieku labturību un aizsardzību. Lai gan jau šobrīd dzīvnieka seksuālu izmantošanu varēja uzskatīt par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku un dzīvnieka spīdzināšanu, kriminālatbildību par to varēja piemērot tikai gadījumos, kad notikusi dzīvnieka sakropļošana vai iestājusies viņa nāve. Atsevišķa kriminālatbildība par seksuāla rakstura darbībām fiziskā saskarē ar dzīvnieku nebija noteikta. Jaunais regulējums noteic, ka pati seksuāla rakstura darbību veikšana ar dzīvnieku būs uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu un būs sodāma neatkarīgi no kaitīgo seku iestāšanās.
ASV Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors noraidījis ASV Senātā pārstāvju pieprasījumu izmeklēt satelītsakaru sistēmu "Starlink" un "Starshield" darbības ierobežojumus Ukrainā, kas radīja grūtības Ukrainas armijai. Deviņi ASV senatori – četri republikāņi un pieci demokrāti – vērsušies pie Pentagona ģenerālinspektora ar lūgumu noskaidrot, kas pieņēmis lēmumu ierobežot satelītsakaru pakalpojumus un vai šī lēmuma pieņemšanā bijušas iesaistītas ASV amatpersonas. Likumdevēji arī vēlējās noskaidrot, vai satelītsakaru darbības traucējumi ir ietekmējuši izlūkošanas informācijas apmaiņu un brīdinājuma sistēmu darbību. Senatorus ieskatā jāveic neatkarīga izmeklēšana, lai noskaidrotu atbildīgos par notikušo un novērstu līdzīgu situāciju atkārtošanos nākotnē.
Eiropas Savienība vēlas nostiprināt klātbūtni Arktikas reģionā, kur savas intereses ir arī ASV, Krievijai un Ķīnai. Bloks pagājušajā nedēļā publicēja atjaunināto Arktikas stratēģiju, kurā ir uzsvērta reģiona pieaugošā ģeopolitiskā nozīme. Viens no tiem ir saistīts ar klimata pārmaiņām, jo Arktika ir visstraujāk sasilstošais pasaules reģions. Tas var radīt ekonomiskas iespējas, bet vienlaikus arī riskus bloka drošībai. Vēl viens iemesls ir ASV prezidenta Donalda Trampa nenogurstošā vēlme iegūt savā īpašumā Dānijai piederošo Grenlandes salu, kas ir izraisījis saspīlējumu starp NATO sabiedrotajiem. Tāpat arī Arktikas dzīlēs atrodas ievērojams daudzums minerālu, kas ir svarīgi ES zaļā kursa īstenošanai. Tāpēc bloks ieguldīs šo izejmateriālu ieguvē Grenlandē, Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā.
Turpinām ziņas
Sestdien, 7. novembrī, pulksten 11 Jēkabpilī notiks protesta akcija "Asins graudiem - nē!", kuras mērķis ir panākt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzīta aizliegšanu caur Latviju. Akcija būs turpinājums 17. septembrī notikušajam protestam, taču organizatori prognozē, ka šoreiz sabiedrības atsaucība un dalībnieku skaits būs krietni plašāks. Kopš kara sākuma Latvijas sabiedrība ir sniegusi ievērojamu atbalstu Ukrainai, pieņemot bēgļus, ziedojot līdzekļus, vedot humāno palīdzību un atbalstot Ukrainas tautu dažādos veidos. Protesta organizatori uzskata, ka līdztekus sniegtajam atbalstam nav pieļaujams, ka Latvijas transporta infrastruktūra joprojām tiek izmantota Krievijas graudu tranzītam. Protesta iniciators, zemnieks un sabiedriskais aktīvists Gundars Kalve kopā ar domubiedriem aicina Latvijas valdību pilnībā apturēt Krievijas un okupētajās Ukrainas teritorijās iegūtu graudu tranzītu pa Latvijas dzelzceļu.
Valsts meža dienesta Dienvidu virsmežniecība Jēkabpils novada Sēlpils pagastā noteikusi mikroliegumu, liecina dienesta publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis". Portāla "kadastrs.lv" informācija liecina, ka mikroliegums noteikts teritorijai, kuras kopējā platība ir 548,2 hektāri, to vidū 394,6 hektāri ir mežu platība, 148,2 hektāri - purvu platība, kā arī mikrolieguma teritorijā atrodas meža autoceļš "Ķīlānu ceļš".
Un vēl
Tuvākajā nedēļā laikapstākļus Latvijā ietekmēs anticiklons, tādēļ nokrišņu būs visai maz, biežāk līs piekrastē, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas nogalē un pirmdien būs daudz mākoņu, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un smidzināšana, kā arī migla. Gaidāms lēns vējš un bezvējš. Valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra būs 0..+6 grādi no rīta un +5..+9 grādi dienas vidū, sestdien saglabāsies par kādu grādu siltāks laiks.
Sākot ar otrdienu, vējš lēni līdz stipri pūtīs no rietumiem un ziemeļiem, debesis biežāk skaidrosies, reizēm gaidāmi īslaicīgi nokrišņi. Nakts un rīta stundās atsevišķos autoceļu posmos iespējams apledojums. Dažās naktīs gaisa temperatūra vietām - visbiežāk valsts austrumu daļā - noslīdēs zem nulles, siltākajās dienās temperatūra pakāpsies līdz +6..+11 grādiem. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamajās sešās nedēļās gaisa temperatūra un nokrišņu daudzums Latvijā caurmērā būs tuvu normai, vien novembra pirmā nedēļa gaidāma izteikti sausāka.