Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 6.novembrī

Krīzes vadības centrs aicina ministrijas un pašvaldības pievērst uzmanību visu attālināti vadāmu iekārtu un inženiersistēmu kiberdrošībai. Aicinājums seko pēc Eiropā un Latvijā konstatētiem kiberuzbrukumiem attālināti vadāmām saldēšanas iekārtām. Institūcijām nosūtītas vadlīnijas ar praktiskiem ieteikumiem, aicinot nedēļas laikā apzināt iekārtas, pārbaudīt to aizsardzību un nepieciešamības gadījumā veikt drošības pasākumus. Attālināti vadāmas iekārtas nodrošina siltumapgādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, enerģētikas infrastruktūras darbību, pārtikas un zāļu uzglabāšanu, kā arī ēku inženiersistēmu darbību skolās, slimnīcās un citās iestādēs. Kiberdrošības apdraudējums šādām iekārtām var radīt ne tikai informācijas sistēmu darbības traucējumus, bet tieši ietekmēt tehnoloģiskos procesus, materiālo resursu saglabāšanu un pakalpojumu nepārtrauktību. 

Latvijas Jauno ārstu asociācija nākamā veselības ministra misijas vēstulei formulējusi piecus uzdevumus. Viens no asociācijas izvirzītajiem uzdevumiem ir turpināt slimnīcu tīkla reformu, vienlaicīgi nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tāpat tiek aicināts atcelt rezidentūras atstrādes prasību un pilnveidot jauno ārstu sagatavošanu. Atalgojuma jomā asociācija par uzdevumu izvirzījusi pārskatāmākas un taisnīgākas ārstniecības personu darba samaksas sistēmas veidošanu. Vēl viens uzdevums ir īstenot klīnisko universitāšu slimnīcu pārvaldības reformu. Piektā uzdevuma mērķis ir stiprināt veselības aprūpes sistēmas gatavību krīzēm un militāram apdraudējumam.

Latvijā mākslīgā intelekta risinājumus šogad lieto 18,5% uzņēmumu, kas ir par 6,3 procentpunktiem vairāk nekā 2025. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu un e-komerciju uzņēmumos. Populārākais risinājums ir rakstiskās valodas analīze, kas automatizēti analizē lielus teksta apmērus. Šo tehnoloģiju izmanto 13,8% uzņēmumu. Savukārt tehnoloģijas, kas rada attēlus, video vai skaņu, izmanto 11,8% uzņēmumu. Apkopotie dati arī liecina, ka 2026. gadā maksas mākoņpakalpojumus izmanto puse jeb 50,1% uzņēmumu, kas ir par 6,1 procentpunktu vairāk nekā 2025. gadā. 

Eiropas Savienības augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa paudusi cerību, ka jaunais ASV Kongresa sastāvs turpinās atbalstīt Ukrainu un pastiprinās spiedienu uz Krieviju. Iepriekš arī Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls pauda cerību, ka demokrātu pārliecinošā uzvara ASV vidustermiņa vēlēšanās varētu radīt jaunas iniciatīvas, lai izbeigtu karus Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Pēc ministra domām, ir cerība, ka jautājums par ASV palīdzību Ukrainai, kas prezidenta Donalda Trampa administrācijas laikā tikusi krasi samazināta, kļūs par plašāku diskusiju tematu republikāņu un demokrātu likumdevēju vidū.

Portugāles futbola leģenda Krištianu Ronaldu vakar 41 gada vecumā paziņoja par karjeras noslēgšanu nacionālajā izlasē. Kopš debijas 2003. gadā Ronaldu valstsvienībā ir guvis 146 vārtus un aizvadījis 234 spēles, kas viņu padara par divkāršu pasaules rekordistu. Oktobrī Ronaldu atteicās turpināt gatavošanos Portugāles izlasē, jo treneris Žorže Žežušs viņam neparedzēja vietu sākuma sastāvā Nāciju līgas spēlē pret Dāniju. Ronaldu sociālajos medijos publicēja video, kur pavēstīja, ka pienācis laiks šķirties no nacionālās izlases krekla ar septīto numuru un atdot to atpakaļ. Ronaldu uzsvēra, ka ir beidzies ceļojums, kas sākās 2003. gada augustā un uz visiem laikiem izmainīja visu viņa dzīvi.

Turpinām ziņas

SIA “Jēkabpils ūdens” īsteno Eiropas Savienības fonda projekta - Viedo risinājumu ieviešana uzņēmuma ūdensapsaimniekošanas infrastruktūrā un ūdens patēriņa uzskaitē, komercskaitītāju attālinātā nolasīšanā. Projekta kopējie attiecināmie izdevumi: 295 tūkstoši 875 eiro. SIA “Jēkabpils ūdens” darbinieki ir uzstādījuši 2 tūkstoši 468 ūdens patēriņa skaitītājus un visus 30 spiedienu sensorus. Realizējot projektu trīs WEB platformu mijiedarbība dos iespēju attālināti nolasāmo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu un spiedienu sensoru datu uzskaiti, nolasīšanu, saglabāšanu gan grāmatvedības programmā “Horizon”, gan tiešsaistes ģeotelpiskās informācijas sistēmā. Projekta īstenošanas laiks līdz 2027.gada 30.jūnijam. Projekta īstenošanas vieta – Jēkabpils pilsētas un Brodu ciems. 

Aizkraukles novada pašvaldība īstenos projektu "Jaunaudžu retināšana Aizkraukles novada pašvaldības mežos", kura gaitā plānots retināt mežaudzes 9,93 hektāru platībā. Projektā paredzēts izretināt jaunaudzes četrās Aizkraukles novada pašvaldībai piederošajās mežaudzēs - "Elkšņu mežs", "Buki" un "Silzemnieki" Skrīveru pagastā, kā arī "Skrandāni" Sunākstes pagastā. Projekta gaitā plānota augšanas apstākļu uzlabošana vērtīgajām koku sugām, izņemot nevērtīgās koku sugas. Jaunaudzes retinās ar krūmgriezi rudens un ziemas periodā, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās dabas aizsardzības prasības. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5 tūkstoši 84 eiro. Projektu plānots īstenot līdz 2027. gada 31. augustam.

Un vēl

Latvijā vairāk nekā pusei jeb 53% iedzīvotāju enerģijas cenu pieaugums pēdējo 12 mēnešu laikā ir būtiski samazinājis pirktspēju, savukārt 40% iedzīvotāju augošo cenu dēļ ir samazinājuši izdevumus par pārtiku vai veselības aprūpi. Eiropas Investīciju bankā (veiktā aptaujā 15% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka enerģijas cenu pieauguma ietekme uz viņu pirktspēju bijusi ļoti izteikta. Savukārt 24% aptaujāto atzinuši, ka cenu kāpuma dēļ viņiem radušies parādi, nācies lūgt finansiālu palīdzību vai atlikt enerģijas rēķinu apmaksu. Vienlaikus 15% Latvijas iedzīvotāju enerģijas cenu kāpuma dēļ samazinājuši apkures intensitāti mājokļos. Enerģijas cenu pieaugums ietekmējis arī iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. Kopumā 56% Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka cenu kāpuma dēļ mainījuši automobiļa izmantošanas paradumus, izmantojot vairāk sabiedrisko vai koplietošanas transportu, kā arī braucienus ar velosipēdu.

Elektroenerģijas tirgotājiem, kuri elektroenerģiju piegādā vairāk nekā 200 tūkstoši gala lietotāju, plāno noteikt pienākumu piedāvāt vismaz vienu fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu bez maksas par tā pirmstermiņa izbeigšanu, paredz Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ko šodien skatīs Ministru kabinetā. Fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu bez maksas par tā pirmstermiņa izbeigšanu tirgotājiem būs jānodrošina mājsaimniecībām, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vienlaikus likumprojektā paredzēts noteikt, ka elektroenerģijas tirgotājs nedrīkst vienpusēji grozīt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumus vai izbeigt tos pirms līguma termiņa beigām. Grozījumi arī paredz nostiprināt galalietotāju tiesības bez ierobežojumiem un bez maksas mainīt elektroenerģijas tirgotāju un agregatoru. 

Ieguldīt naudu akcijās un citos vērtspapīros kļūst arvien vienkāršāk, un aug arī Latvijas iedzīvotāju interese par investēšanu. Taču vietējā akciju tirgū izvēle joprojām ir neliela. Ministru prezidents Andris Kulbergs tam piedāvājis jaunu risinājumu – viņš vēlas valsts uzņēmumus apvienot vienā Attīstības fondā, kas varētu piesaistīt investoru naudu. Šādas ieceres īstenošana varētu prasīt vairākus gadus. Premjers vēlas, lai pirmajā lielā valsts uzņēmuma akciju piedāvājumā piedalītos vismaz 70 tūkstoši vietējo investoru. Tas varētu būt nozīmīgs solis Latvijas kapitāla tirgus attīstībā, taču pagaidām nav skaidrs tieši, kurš no lielajiem uzņēmumiem pirmais varētu nonākt biržā.

Mazās jelgavnieces Olīvijas zālēm retas slimības piebremzēšanai nepieciešami vēl 35 tūkstoši eiro, ziņo labdarības organizācija "Ziedot.lv". Par Olīviju Rusecki Latvijas Televīzija plašāk stāstīja septembrī. Meitenei ir reta ģenētiska slimība, kuras dēļ viņa vairs nerunā. Arstēšana ir dārga. Pateicoties ziedotāju atsaucībai, Olīvijas ārstēšanai jau saziedoti 220 tūkstoši eiro. Taču pēc precizētas informācijas saņemšanas no zāļu ražotāja noskaidrots, ka dzīvībai svarīgā medikamenta izmaksas ir augstākas, nekā sākumā plānots. Labā ziņa ir tā, ka pirmā zāļu deva jau ir pasūtīta. Olīvija slimnīcā ir veikusi nepieciešamās procedūras, lai varētu šīs zāles ievadīt. Taču meitenes ārstēšanai vēl nepieciešami līdzekļi un ziedot.lv aicina sabiedrību ar ziedojumiem atbalstīt mazo Olīviju.

Zviedrija nākamajos sešos mēnešos atkal ieviesīs robežkontroli ar Eiropas Savienības valstīm saistībā ar Krievijas radītajiem hibrīddraudiem, teikts paziņojumā Zviedrijas valdības tīmekļa vietnē. Zviedrija veiks mērķtiecīgas robežpārbaudes, lai novērstu sabotāžas un citus hibrīduzbrukumus, ko varētu īstenot ar Krieviju saistīti naidīgi spēki. Robežkontrole tiks atjaunota no 12. novembra līdz 2027. gada 11. maijam. 

Francijā pēc arodbiedrību aicinājuma sagaidāms, ka ielās izies simtiem tūkstošu cilvēku. Darba devējiem un valdībai adresētajās prasībās arodbiedrības aicina palielināt minimālo algu, nodokļu reformas un labākus mācību apstākļus jauniešiem.  Varasiestādes prognozē, ka demonstrācijās visā valstī piedalīsies no 500 līdz 700 tūkstoši cilvēku. Protesti notiks pastiprinātā drošības spēku klātbūtnē, lai novērstu vardarbības izcelšanos. 

Turpinām ziņas

Graudu kravu tranzīts no Krievijas caur Latviju šogad pieaudzis jau vairāk nekā trīs reizes, liecina Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati. Lielākais graudaugu apjoms – vairāk nekā 400 tūkstoši tonnas – tranzītā no Krievijas izvests tieši oktobrī. Pret graudu tranzītu iebilst zemnieki un rīt Jēkabpilī norisināsies jau otrais lauksaimnieku protests, aicinot pilnībā aizliegt šo kravu pārvadājumus caur Latvijas teritoriju. Akcijas rīkotājs, lauksaimnieks Gundars Kalve norāda, ka Jēkabpilī šoreiz pulcēsies jau lielāks zemnieku skaits nekā septembra akcijā – vairāk nekā 2000 cilvēku ar ap 1000 smagās tehnikas vienībām. 

Gundars Kalve  uzsver, ka lauksaimniekiem nav pieņemams, ka Latvijas teritorijā tiek pārvadāti krievu "asiņainie graudi", kas ir ārkārtīgi liels divkosības veids pret gan mūsu sabiedrotajiem Ukrainā, gan Eiropā. Kalve norāda, ja arī šoreiz zemnieki netiks sadzirdēti, tad novembra beigās tikšot bloķēti arī pirmie vilcienu sastāvi. Kalve uzsver, ka bloķējot un stādinot dzelzceļu tiek izslēgtas radikālas metodes, kas ir ar būtisku likuma pārkāpšanu – sliežu demontāžu vai šķēršļu novietošanu uz pārmijām. Bet zemnieki esot gatavi ar savu ķermeni stāties priekšā ‘asiņaino graudu”  vagoniem. Un tas tikšot darīts, ja valdība un Saeima lauksaimnieku protestus atstās bez ievērības. Lauksaimnieki uz rītdienas protestu aicinājuši arī premjeru Andri Kulbergu no "Apvienotā saraksta", kā arī ārlietu, satiksmes un zemkopības ministrus. 

Akcija norisināsies no pulksten 11 līdz diviem dienā lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirgotāja SIA "Amazone" filiāles teritorijā Madonas ielā, Jēkabpilī. Lauksaimnieki un citi tehnikas īpašnieki aicināti ierasties ar traktoriem un citu tehniku. Līdz ar to Jēkabpilī protesta akcijas laikā ir iespējami satiksmes apgrūtinājumi

Un vēl

Valsts asinsdonoru centrs aicina atsaukties 0- asinsgrupas donorus, jo šīs grupas asinis patlaban ir akūti nepieciešamas. Centrs aicina atsaukties šīs asinsgrupas donorus, kuri ir veseli un var ziedot, norādot, ka viņu palīdzība šobrīd ir īpaši svarīga un ziedotā asins deva var glābt kāda cilvēka dzīvību. Informācija par asins ziedošanas vietām un izbraukumiem pieejama tīmekļvietnē donors.lv. Jēkabpilī Donoru diena norisināsies pirmdien, 9.novembrī no deviņiem rītā līdz vieniem dienā Jēkabpils stadiona tribīņu ēkā. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam.

Latvija slēgs nolīgumu ar Eiropas Komisiju par Sociālā klimata fonda finansējuma saņemšanu 462,76 miljonu eiro apmērā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam, paredz šodien valdībā atbalstītais noteikumu projekts. Nolīgums nepieciešams, lai Latvija varētu saņemt Eiropas Savienības Sociālā klimata fonda finansējumu jau apstiprinātā Latvijas Sociālā klimata fonda plāna īstenošanai. Atbilstoši nolīguma projektam Latvija varēs iesniegt Eiropas Komisijai maksājumu pieprasījumus vienu vai divas reizes gadā - līdz 31. jūlijam vai 31. decembrim. 

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija šogad 20. jūlijā apstiprināja Latvijas Sociālā klimata fonda plānu 2026.-2032. gadam, kas paredz 617 miljonu eiro finansējumu mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai un ilgtspējīgiem transporta risinājumiem. Plānā paredzēts atbalsts individuālo māju, dzīvokļu un daudzdzīvokļu ēku renovācijai, sociālo mājokļu energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī enerģētikas konsultāciju centru izveidei.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata konkursa komisija nolēmusi uz otro un noslēdzošo kārtu virzīt KNAB priekšnieka vietnieku Jāni Rozi, savukārt uz šo kārtu nav virzīts konkursā startējušais KNAB Operatīvo darbību pārvaldes priekšnieks Renārs Reiniks, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. LETA arhīvs liecina, ka Roze 2014. gadā kļuva par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāju. Viņam šo amatu piedāvāja toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Roze 2016. gada vasarā pārcelts Streļčenoka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatā. Pirms karjeras KNAB Roze strādāja Drošības policijā Valsts drošības dienestā.

Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārmet nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" darba koplīguma neievērošanu kolektīvās atlaišanas procesā, tajā skaitā daļai pilotu un stjuartu pieprasot parakstīt jaunus darba līgumus, kas paredz atteikšanos no atsevišķām darbinieku tiesībām. Arodbiedrība norāda, ka šonedēļ aptuveni 200 stjuartu un 100 pilotu sāka saņemt paziņojumus par paredzamo atlaišanu. Vienlaikus daļai apkalpes locekļu, kuri saglabā darbu, prasīts parakstīt darba līgumus jaunā redakcijā, pretējā gadījumā draudot ar atlaišanu. Arodbiedrība ir nosūtījusi "airBaltic" darba līguma projektu ar saviem labojumiem, kuros uzsvērts, ka uzņēmumam ir saistošs spēkā esošais darba koplīgums un ka jebkurš noteikums, kas pasliktina darbinieka stāvokli salīdzinājumā ar koplīgumu, nav spēkā. Uzņēmuma vadības atbilde vēl nav saņemta.

Ukraina saņēmusi 4,36 miljardus eiro finansiālā palīdzībā no Eiropas Savienības. Šī nauda ir daļa no 90 miljardu eiro atbalsta aizdevuma. Par to paziņojusi Eiropas Komisija. No šīs summas 3,7 miljardi paredzēti Ukrainas valsts budžetam, lai valsts var turpināt ikdienas maksājumus, piemēram, algas skolotājiem un ārstiem. 658 miljoni paredzēti militārā aprīkojuma iegādei, piemēram, ieročiem, munīcijai un aizsardzības sistēmām. 

ASV prezidents Donalds Tramps prognozē plašu vienošanos ar Krieviju, kas varētu attiekties ne tikai uz kara izbeigšanu Ukrainā, bet arī uz visu Eiropu. Šādu paziņojumu viņš izteica pēc neplānotas tikšanās ar Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašo sūtni Kirilu Dmitrijevu Baltajā namā. ASV prezidents neatklāj iespējamās vienošanās detaļas. ASV ajā pašā laikā atradās arī Ukrainas pārstāvji, ar kuriem Tramps neatrada laiku tikties. Eksperti pauž bažas, ka vienošanās varētu ietvert nepatīkamus nosacījumus Ukrainai un Eiropai

Turpinām ziņas

Aizkrauklē, Gaismas ielā, posmā no Gaismas un Jaunceltnes ielas satiksmes rotācijas apļa līdz Aizkraukles dzelzceļa stacijai, sākta ielas apgaismojuma pārbūve.  Daļā stabu ir bojāta elektroinstalācija, tāpat bojāti pazemes kabeļi, kā arī vecie gaismekļi ir neekonomiski, tādēļ izvēlēts risinājums pārbūvēt visu elektrolīniju, jo atsevišķi vienkāršāki remonti vairs nebija iespējami. Posmā demontēs vecos stabus un to vietā uzstādīs jaunus, kā arī izbūvēs jaunas pazemes kabeļu līniju. Uzstādīs jaunās paaudzes LED gaismekļus ar viedo vadību jeb ar automātisko apgaismojuma regulēšanas sistēmu. Projekta izmaksas 117 tūkstoši 240 eiro. Projektu īstenos līdz nākamā gada aprīlim.  

No šodienas Botāniskajā dārzā gandrīz divus kilometrus garā pastaigu maršrutā varēs apskatīt gaismas objektu ekspozīciju. Festivāla laikā apmeklētāji varēs pastaigāties pa izgaismotām alejām, aplūkot gaismas skulptūras un instalācijas, kā arī iepazīt fantāzijas tēlus. Būs apskatāmas vairāk nekā 200 gaismas kompozīcijas, to vidū arī dzīvnieku un putnu figūras, pasaku tēli un ziedu dārzi.

Un vēl

 Latvijā 6. novembrī sākas solārā ziema - gada ceturksnis ar vismazāko Saules gaismas daudzumu. Atbilstoši portālā "timeanddate.com" publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4. februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par deviņām stundām dienā. Īsākā diena būs 21. decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu deviņos no rīta un rietu pulksten 15.43 būs vien sešas stundas un 43 ar pusi minūtes. 45 dienas pēc ziemas saulgriežiem beigsies gada tumšākais ceturksnis, un 5. februārī sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6. maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.

 Nākamnedēļ Latvijā gaidāms aukstāks laiks un gaisa temperatūra brīžiem noslīdēs zem nulles, liecina jaunākās prognozes. Šīs nedēļas nogalē un pirmdien gaidāms mākoņains laiks, kas vietām skaidrosies, un vietām mazliet līs. Vējš lēni līdz mēreni pūtīs no rietumu puses, sestdien piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 14 metriem sekundē. Nakts uz sestdienu būs šīs nedēļas dzestrākā - valsts austrumu daļā gaiss atdzisīs līdz -1..-4 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra dienas vidū sasniegs +4..+10 grādus.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm otrdien debesis skaidrosies un vējš pūtīs no dienvidiem, tādēļ no rīta jau valsts lielākajā daļā temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem un dienā nepārsniegs +2..+6 grādus. Arī naktī uz trešdienu prognozēts neliels sals. Sākot ar Lāčplēša dienu, palielināsies nokrišņu varbūtība, un nedēļas gaitā iespējams ne tikai lietus, bet arī sniegs. Autoceļi vietām var kļūt slideni. Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem nākamā nedēļa Latvijā gaidāma vienu divus grādus vēsāka nekā novembrī ierasts, nokrišņu daudzums varētu saglabāties zem normas. 

Foto: Jēkabpils novads