Jēkabpils Radio1 ziņas 2026.gada 12.novembrī

Degvielas cenu kāpuma ietekmē pārtikas cenas nākamgad varētu pieaugt. Finanšu ministrija skaidro, ka augsto naftas un gāzes cenu netiešā ietekme uz pārtiku un pārējām precēm un pakalpojumiem pašlaik ir ierobežota. Tomēr, jo ilgāk energoresursu cenas saglabāsies pašreizējā augstajā līmenī, jo lielāka būs to ietekme arī uz citām precēm un pakalpojumiem. Degvielas un gāzes cenas ir nozīmīgas izmaksu komponentes pārtikas audzēšanā, pārstrādē un loģistikā, līdz ar to pārtika nākamgad varētu sadārdzināties.

Jau ziņots, ka patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša izteiksmē cenu kāpumu noteica elektroenerģijas, siltumenerģijas, kā arī aviopārvadājumu pakalpojumu sadārdzināšanās. Savukārt cenu pieaugumu gada izteiksmē galvenokārt noteica degvielas, ar mājokļa uzturēšanu saistīto pakalpojumu, tabakas izstrādājumu, kā arī atpūtas pakalpojumu cenu kāpums.  

Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas  izstrādāto jauno atbalsta programmu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Tās ietvaros dzīvokļu īpašnieki varēs saņemt valsts atbalstu aizdevuma procentu likmes subsīdijas veidā - no 1,6 līdz 2 procentpunktiem gadā, tādējādi samazinot ēkas atjaunošanai nepieciešamā aizdevuma izmaksas un nodrošinot atbalstu līdz 9 tūkstoši mājsaimniecībām. Jaunais atbalsta instruments būs pieejams no 2027. gada 4. janvāra un nodrošinās raitu pāreju uz atbalsta metodi tiem, kam finansējums nepietika esošajā atbalsta programmā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Vispirms uz atbalsta saņemšanu tiks uzaicināti tie projektu pieteikumu iesniedzēji, kuru pieteikumi jau atrodas esošās atbalsta programmas rindā un atbilst noteiktajām prasībām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs izvērtēs korupcijas riskus visās Latvijas pašvaldībās. Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress 2026. gada 27. oktobrī Strasbūrā pieņēma kontrolsarakstu korupcijas novēršanai un godprātības veicināšanai pašvaldībās. Kontrolsaraksts ietver pašnovērtējuma jautājumus septiņās jomās - pretkorupcijas stratēģija un risku novērtēšana, uzvedības standarti, personāla atlase un atalgojums, interešu konfliktu pārvaldība, pārvaldības caurskatāmība un sabiedrības iesaiste, publiskie iepirkumi, kā arī resursu izmantošana vēlēšanu procesā. KNAB analizēs pašvaldību sniegtos datus, lai identificētu iespējamos korupcijas riskus un salīdzinātu pašvaldību praksi korupcijas novēršanas un godprātības nodrošināšanas jomā.

Astoņas NATO dalībvalstis šonedēļ Baltijas jūrā sākušas pretzemūdeņu mācības, kas ilgs piecas dienas. Mācībās piedalās Zviedrija, Lielbritānija, Kanāda, Dānija, Somija, Francija, Vācija un Nīderlande. Mācības tiek organizētas no Zviedrijas. Alianse paziņoja, ka inscenētajās zemūdeņu medībās piedalīsies vairāki tūkstoši jūras spēku karavīru, zemūdenes no Vācijas un Zviedrijas, kuģi no vairākām valstīm, kā arī gaisa patruļas lidmašīnas. NATO ir pastiprinājusi savu klātbūtni Baltijas jūrā, kur, kā norāda militārie eksperti, zemūdeņu signālus, kas ir galvenais līdzeklis to izsekošanai, iespējams vieglāk noslēpt seklajos ūdeņos, kurus šķērso intensīva kuģu satiksme.

Itālijā pēc viltus spridzināšanas draudiem evakuētas vairākas skolas, taču Itālijas premjerministre Džordža Meloni paziņoja, ka konkrēts apdraudējums nav konstatēts. Par līdzīgiem viltus draudiem ziņots arī skolās Lielbritānijā un Īrijā, kur arī evakuētas vairākas mācību iestādes. Meloni atklāja, ka ir sasaukusi valdības sēdi, un Itālijas mediji ziņo, ka draudus saņēmušas 312 skolas. Daļa Eiropas amatpersonu paudušas aizdomas, ka par šo kampaņu, kuras mērķis ir traucēt ikdienas dzīvi Eiropas valstīs, varētu būt atbildīga Krievija. Kremlis apsūdzības noraidīja. Aizdomās tiek turēta arī Irāna, kas arī noliedz savu vainu. 

Turpinām ziņas

Aizkraukles novadā tapusi dziesma un videoklips, kurā latviešu tautasdziesmas motīvi savijas ar repu, veidojot muzikālu ceļojumu pa novada pilsētām, pagastiem, vēsturi un īpašajām vietām. Ar šo projektu iecerēts iedvesmot arī citus Latvijas novadus radīt savu muzikālo vizītkarti. Ideja par dziesmu radusies Jaunjelgavas Kultūras centra direktorei Sandrai Smonai, kurai jau ilgāku laiku prātā skanējusi latviešu tautasdziesma “Mazs bij’ tēva novadiņis” un vēlme to ietērpt jaunās, mūsdienīgās skaņās. Dziesmas mūziku un aranžējumu veidojis Rolands Sīpols, savukārt tekstu, kurā savijas latviešu folklora un mūsdienīgs reps, radījis Andris Gutāns jeb Gutuss. Dziesmu izpilda Gutuss kopā ar vokālo studiju “Fridrihštate”. Videoklipu veidojis Vitālijs Prutskis. Dziesmā atdzīvojas vietas un stāsti, kas veido Aizkraukles novada identitāti, ‒ no Skrīveru Laimes lāča līdz Staburaga klintij, no Jaunjelgavas līdz Neretai, Pļaviņām un Koknesei. Videoklips publicēts Aizkraukles novada pašvaldības mājaslapā.

Lai padarītu vietējos tirgus pievilcīgākus, attīstītu to darbību un veicinātu jauniešu iesaisti, Zemgales plānošanas reģions kā vadošais partneris sācis "Interreg" Baltijas jūras reģiona programmas projektu "Vietējo mājtirgu revitalizācija lauku attīstības un noturības stiprināšanai" jeb "YAMP". Projektā iesaistīti arī partneri no Polijas, Dānijas un Norvēģijas. Vietējie tirgi ne tikai savieno lauku ražotājus ar patērētājiem, bet arī veicina vietējo kopienu aktivitāti un saliedētību. Mūsdienās tirgi saskaras ar tādiem izaicinājumiem kā globālo piegādes ķēžu ietekme, mainīgi patērētāju ieradumi un tirgotāju vidējā vecuma pieaugums. Projekta mērķis ir atdzīvināt šīs tirdzniecības un kopienu vietas, iesaistot jauniešus vecumā no 15 līdz 30 gadiem.

Un vēl

Valsts kontrole  aicina līdz 30. novembrim vecākus piedalīties aptaujā par bērnudārza izvēli, bērna pieteikšanu un uzņemšanu tajā, lai lietderības revīzijā izvērtētu pirmsskolas izglītības pieejamību Latvijā. Piedalīties aicināti arī vecāki, kuru bērns vēl gaida vietu bērnudārzā. Aptaujas aizpildīšana aizņem aptuveni piecas minūtes.Ja ģimenē ir vairāki bērni vecumā līdz septiņiem gadiem ieskaitot, aptauja jāaizpilda par jaunāko bērnu. Savukārt, ja bērns pieteikts vairākās pirmsskolas izglītības iestādēs, atbildes jāsniedz par vēlamāko bērnudārzu. Anketa pieejama valsts kontroles mājaslapaā.

Saslimstība ar gripu Latvijā aizvadītajā nedēļā nedaudz pieaugusi - no 15 līdz 15,7 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr joprojām saglabājas zemā līmenī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra monitoringa dati. Gripa aizvadītajā nedēļā klīniski noteikta 12 pacientiem. Tikmēr pacienti ar akūtām elpceļu infekcijām veidojuši 15% no kopējā pacientu skaita 48 gripas monitoringā iesaistītajās ģimenes ārstu praksēs. Ar citu akūtu elpceļu infekciju simptomiem pie ģimenes ārstiem vērsušies 780 pacienti, kas ir par 2,5% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt saslimstība ar pneimoniju gandrīz dubultojusies - no 11 līdz 20,9 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Monitoringa ambulatorajās iestādēs ar pneimoniju aizvadītajās nedēļās vērsušies 16 pacienti. 

Lai mazinātu elpceļu infekciju izplatību, epidemiologi iesaka regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, vēdināt telpas un tīrīt virsmas, kurām cilvēki bieži pieskaras. Klepojot vai šķaudot, muti un degunu ieteicams aizsegt ar vienreizlietojamu salveti vai saliektu elkoni. Ja parādās klepus, iesnas, kakla sāpes vai paaugstināta ķermeņa temperatūra, ieteicams palikt mājās, izvairīties no cieša kontakta ar citiem un vajadzības gadījumā sazināties ar ģimenes ārstu. Īpaši svarīgi no inficēšanās pasargāt seniorus, grūtnieces, mazus bērnus un cilvēkus ar hroniskām slimībām.  Mediķi atgādina, ka vakcinācija ir efektīvākais veids, kā mazināt smagas gripas, komplikāciju un hospitalizācijas risku. 

Latvijā darbojas vismaz 240 aizsardzības industrijas uzņēmumi, kuru produktu portfelī ietilpst militāra vai divējāda lietojuma risinājumi. Ekonomikas ministrijā norāda, ka Latvijas aizsardzības industrija pēdējos gados ir nostiprinājusi savas pozīcijas kā viena no straujāk augošajām un perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm. Nozares izaugsmi veicina gan pieaugošais pieprasījums pēc drošības risinājumiem Eiropā un pasaulē, gan tehnoloģiju attīstība, gan mērķtiecīgs valsts atbalsts. Latvijas uzņēmumi attīsta tādas tehnoloģijas kā bezpilota lidaparāti, sensori, sakaru sistēmas, elektronika, kiberdrošības risinājumi, optika, navigācijas tehnoloģijas un autonomās sistēmas. 

Latvija ar 50 tūkstoši eiro no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbalstīs totalitāro režīmu upuriem veltīta memoriāla izveidi Briselē. Memoriālu plāno izveidot Leopolda laukumā pie Eiropas Parlamenta ēkas. Tā koncepts paredz laukuma segumu ar bruģakmens plātnēm, uz kurām "uzdrukātu" aptuveni 500 represēto vēstules no ieslodzījuma vietām. Plānots, ka memoriāls veicinās Eiropas valstu sabiedrību izpratni par 20. gadsimta totalitāro režīmu sekām un stiprinās sabiedrības noturību pret dezinformāciju un propagandu. 

Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs Mohsens Rezajs draudējis uzbrukt ASV bāzēm ārpus Tuvajiem Austrumiem, tajā skaitā arī Eiropā, ja tās tiks izmantotas uzbrukumiem Irānai.  Libānas televīzijas kanālam "Al Mayadeen" Rezajs teica, ja amerikāņu lidmašīnas pacelsies no ASV militārās bāzes, pat ja tā atrodas kādā Eiropas valstī vai citā attālā reģionā, lai bombardētu Irānu, Irāna uzbruks arī šīm bāzēm. 

Klimata izmaiņas ne tikai ietekmē laika apstākļus un dabu, bet arī maina cilvēku paradumus. To īpaši asi izjūt Grenlandē, kur šī iemesla dēļ sākta cilvēku atmiņu apkopošana. Kuno Jensens bija viens no 10 cilvēkiem, kuri dalījās ar saviem personīgajiem stāstiem Stokholmā bāzētā pētniecības institūta "Nordregio" vadītajā projektā "Atmiņu kartēšana". Viņš bērnībā vērojis, kā gar dzimto pilsētu Ilulisatu regulāri dreifē augsti aisbergi, bet aukstākā laikā spēlējies un nodevies zemledus makšķerēšanai. Taču sniega daudzums samazinās, kādreiz redzamās ainavas izzūd un mainās cilvēku dzīvesveids. Citi intervētie pastāstīja par mājām, ko apdraud mūžīgā sasaluma kušana un mainīgie laika apstākļi, bet citos stāstos bija vēstījums par izzūdošām tradīcijām un medību maršrutiem. 

Turpinām ziņas

Madonas novada  Dzelzavā svinīgi atklāts pašvaldības izveidotais feldšerpunkts. Tas ierīkots Dzelzavas pagasta pārvaldes administratīvajā ēkā, modernās un siltās telpās, nodrošinot arī vides pieejamību. Lēmums veidot feldšerpunktu Dzelzavā pieņemts pēc tam, kad kļuva skaidrs - ilggadējā ģimenes ārste Ilga Kreicuma dosies pelnītā atpūtā un nav neviena, kas varētu turpināt nodrošināt veselības aprūpi ap 1500 praksē esošo iedzīvotāju. Tāpēc pieņemts racionāls lēmums - izveidot Dzelzavā feldšerpunktu, lai nodrošinātu primāro veselības aprūpi iedzīvotājiem. Ārsta palīdze - feldšere Kristīne Ieraga 23 gadus strādājusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, par pieņemto jauno profesionālo izaicinājumu Dzelzavā uzsver, ka attālākās vietās, kur ir grūti ar speciālistu piesaisti un medicīnas pakalpojumu pieejamību, jau ir Latvijas nākotne ar kuru jārēķinās. 

Vīpes amatniecības centrā “Māzers” tiek īstenots Valsts kultūrkapitāla fonda līdzfinansēts projekts “Austās segas Latvijā”. Aizvadītas jau deviņas nodarbības un noaustas divas segas. Projekts uzrunājis lielu interesentu loku. Dalībnieki ir no Sēlijas, Latgales un Vidzemes novadiem. Dalībnieku vidū ir tautas lietišķās mākslas studijas vadītāji un dalībnieki, audēji ar pieredzi un iesācēji, kuri vēlas papildināt savas zināšanas un apgūt jaunas prasmes. Dalībnieces iepazīstas un dalās pieredzē, veidojot audēju kopienu mūsu reģionā.Projekta noslēgumā būs skatāma izstāde ar projekta laikā tapušajiem darbiem. 

Un vēl

Latvijā trešdaļai iedzīvotāju darba meklējumos ir svarīgi, vai uzņēmums darbojas ārvalstīs, liecina LMT veiktā aptauja. Tajā secināts, ka atalgojums Latvijā ir dominējošais kritērijs, izvēloties darbavietu, un vecumā no 30 līdz 39 gadiem to atzinuši 95% aptaujāto. Lielākoties šādu atbildi snieguši iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 41% -, kā arī rīdzinieki - 39%. Vienlaikus 52% respondentu atbildējuši, ka viņiem tas nav svarīgi, it sevišķi vecāka gadagājuma iedzīvotāju vidū. Jaunieši jeb iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem kā lielāko ieguvumu no uzņēmumu darbības ārvalstu tirgos minējuši iespēju iegūt starptautisku pieredzi - 52%. Izvēloties karjeru kādā uzņēmumā, gados jauniem darba meklētājiem svarīgas ir karjeras izaugsmes iespējas - vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem uz to norādījuši 39% aptaujāto, kamēr vecuma grupā no 60 līdz 65 gadiem to norādījuši 5%.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība  aicina Ministru prezidentu Andri Kulbergu pirms lēmumu pieņemšanas iesniegt sociālajiem partneriem precīzus aprēķinus par iecerēto amata vietu samazināšanu valsts pārvaldē, ar ko plānots ietaupīt 85 miljonus eiro. Arodbiedrības arī prasa aprēķinus par Kulberga 10. novembra preses konferencē izklāstītajām iecerēm pārskatīt darbnespējas lapu un pabalstu administrēšanas kārtību, kā arī par iecerēm saistībā ar ģimenes valsts pabalstu un atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Arodbiedrības uzsver, ka ietaupījumu pasākumi jāpamato ar ietekmes analīzi un jāsaskaņo Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē. 

Līdz 10. novembrim Latvijā pret sezonālo gripu ar valsts apmaksātām vakcīnām šosezon vakcinēti 49 tūkstoši 933 iedzīvotāji, savukārt pret Covid-19 – 3 tūkstoši 368, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Salīdzinoši nedēļu iepriekš pret gripu ar valsts apmaksātām vakcīnām bija vakcinēti 39 tūkstoši 122 iedzīvotāji, pret Covid-19 – 2 tūkstoši 700. Lai arī gripas vakcīnu pieejamība ir ierobežota, mediķi atgādina, ka vakcinācija ir efektīvākais aizsardzības veids pret gripu.

Latvijā nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 11,88 miljardi eiro, kas ir par 66,7 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots. Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada deviņos mēnešos bija par 559,3 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2025. gada deviņos mēnešos. Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2026. gada deviņos mēnešos veidoja 11,29 miljardu eiro, kas ir par 77,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada deviņiem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 570,4 miljoniem eiro jeb 5,3%.

ASV finanšu ministrs Skots Besents drošības apsvērumu dēļ pārcēlies no savas dzīvesvietas Vašingtonas apgabalā uz militāro bāzi, apstiprina oficiāls avots, piebilstot, ka draudi saistīti ar Irānu. Besents ir trešā augsta ranga amatpersona prezidenta Donalda Trampa administrācijā, kas pārcēlusies uz mājokli armijas apsargātā teritorijā. Līdzīgu soli spēruši arī valsts sekretārs Marko Rubio un aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.

Zviedrijas parlaments vakar apstiprināja grozījumu konstitūcijā, kas ļaus atņemt pilsonību personām ar dubultpilsonību, ja tās Zviedrijā to ieguvušas krāpnieciskā ceļā vai ir notiesātas par noziegumiem, kas apdraud valsts intereses. Grozījums tika pieņemts ar 292 balsīm par un 51 balsi pret. Iepriekšējā centriski labējā valdība, ko vadīja premjerministrs Ulfs Kristersons un ko parlamentā atbalstīja pret imigrāciju noskaņotā partija “Zviedrijas demokrāti”, pagājušajā gadā paziņoja, ka apsver veidus, kā atņemt pilsonību personām ar dubulto pilsonību, kuras notiesātas par organizēto noziedzību un bandītismu.Tikmēr cilvēktiesību organizācijas kritizē šo iniciatīvu.

Turpinām ziņas

Valsts svētkos Latvijas augstākajos sakaru torņos pacels Latvijas karogus. Šodien Karogi pacelti tornī Rīgā, Ērgļu ielā, kā arī Tukumā un Viesītē. Rīt karogu pacels Jelgavas tornī, pirmdien, 16. novembrī, karogus pacels Valmieras, Cesvaines, Liepājas un Ventspils torņos, kā arī piecos torņos Latgalē - Daugavpilī, Rēzeknē, Līvānos, Viļānos un Preiļos. Dienu pirms valsts svētkiem, 17. novembrī, karogu pacels sakaru tornī Sabilē, savukārt 18. novembra rītā karogu pacels Rīgas radio un televīzijas tornī Zaķusalā. Karogi torņos, ja laika apstākļi ļaus, būs pacelti līdz 19. novembrim.

No nākamā gada Jaunjelgavā ūdenssaimniecības pakalpojumus sniegs pašvaldības SIA "Aizkraukles ūdens". Pašlaik ūdenssaimniecības pakalpojumus Jaunjelgavā sniedz Jaunjelgavas apvienības pārvalde. Par jauno kārtību šonedēļ Jaunjelgavas iedzīvotājus informēja novada domes vadība un SIA "Aizkraukles ūdens" valdes locekle Anita Krūmiņa. Jaunā gada pirmā mēneša rādījumi būs jāpaziņo uzņēmumam "Aizkraukles ūdens". Pašlaik tiek veidots klientu portāls, kur skaitītāju rādījumus varēs nodot bez maksas, kā arī bez maksas saņemt rēķinus. Tos varēs saņemt arī pa pastu, taču tad jārēķinās ar pasta pakalpojumu izmaksām. Paredzēts, ka 2028. gadā varētu stāties spēkā vienots ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs visā SIA "Aizkraukles ūdens" apsaimniekotajā teritorijā.

Un vēl

Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam atjaunots patstāvīgas iestādes statuss, to paredz valdības pieņemtie grozījumi iestādes nolikumā, Dabas aizsardzības pārvaldes nolikumā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikumā. Botāniskais dārzs kļūs par patstāvīgu iestādi no nākamā gada 1. janvāra. Kā ziņots, iepriekšējā valdībā tika virzītas pārmaiņas Botāniskā dārza un Dabas aizsarzības pārvaldes apvienošanā un no šī gada 1. janvāra botāniskais dārzu pievienoja pārvaldei. Taču pēc valdības maiņas šī gada augustā pašreizējais ministrs Edgars Tavars sāka šī lēmuma atcelšanu. Šis jautājums valdības darba kārtībā bija jau kopš septembra sākuma, bet regulāri tika atlikts.

Lai ierobežotu valsts budžeta izdevumu pieaugumu, paredzēts iesaldēt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku bāzes mēnešalgas arī 2027. gadā, teikts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumu projektā, kas pieejams tiesību aktu portālā. Grozījumi paredz, ka 2027. gadā mēnešalgu aprēķināšanai izmantos tādas pašas bāzes mēnešalgas kā 2026. gadā. Tādējādi vispārējā bāzes mēnešalga arī nākamgad būs 1237 eiro, finanšu un apdrošināšanas jomas bāzes mēnešalga - 2378 eiro, elektronisko sakaru un enerģētikas nozares bāzes mēnešalga - 1781 eiro, bet ostas valdes priekšsēdētāja bāzes mēnešalga - 1273 eiro.

Gatavojoties Latvijas valsts svētkiem, tekstillietu ražotājs un tirgotājs SIA "Nordic Linen", kas strādā ar zīmolu "Latvijas tekstils", izgatavojis aptuveni 200 tūkstoši patriotisko piespraužu, kuru ražošanai izmantoti 26 kilometri speciāli sagatavotas Latvijas karoga lentes. Uzņēmums, kas ar patriotisko piespraužu izgatavošanu nodarbojas kopš 2013. gada, šoruden novērojis arī pieaugošu pieprasījumu pēc valsts simbolikas. Uzņēmumā informē, ka piespraužu izgatavošana sākas jau pavasarī. Ražošanas procesā vispirms tiek noausta 15 milimetrus plata Latvijas karoga lente. Pēc tam tā tiek apstrādāta ar speciālu līmi un karstumu, piešķirot materiālam stingrāku faktūru. Sagatavoto lenti ar īpašu ciršanas iekārtu sadala 10 vai 15 centimetru garos posmos, katru griezumu veidojot precīzā 45 grādu leņķī. Noslēdzošais posms - lentītes salocīšana un sastiprināšana ar zelta krāsas adatiņu - joprojām ir roku darbs, kuru nav iespējams automatizēt. Lielākie patriotisko piespraužu pasūtītāji ir Latvijas uzņēmumi, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī izglītības iestādes.

Lai uzlabotu dabaszinātņu apguvi 7.-9. klasēs, skolām plānots piešķirt 2,8 miljonus eiro mācību līdzekļu iegādei. Vismaz daļa mācību līdzekļu dabaszinātnēs trūkst 65% skolu 7.-9. klasēs, liecina Izglītības mi istrijas veiktā pašvaldību aptauja. Tajā piedalījās 461 izglītības iestāde no 42 pašvaldībām. Visbiežāk izglītības iestādes norādījušas uz praktisko darbu materiālu un laboratorijas aprīkojuma trūkumu, savukārt mācību grāmatu nepietiekamība biežāk konstatēta fizikā un ķīmijā.  "Eiropas Sociālā fonda Plus" finansējumu plānots izmantot dažādu atkārtoti lietojamu mācību līdzekļu iegādei fizikas, ķīmijas, bioloģijas un ģeogrāfijas apguvei. 

Lietuvas valdība vakar nolēma piešķirt divus miljonus eiro, lai palīdzētu atjaunot Ukrainas Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkupolu. Valdība atbalstīja līdzekļu pārskaitījumu Finanšu ministrijai, lai veiktu iemaksu finanšu mehānismā, ko administrē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Pagājušā gada februārī Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumā tika bojāta Čornobiļas AES aizsargkonstrukcija, kas ir paredzēta radioaktīvo materiālu ierobežošanai.  Sākotnējās aplēses liecina, ka kupola atjaunošanai kopumā būs nepieciešami vismaz 500 miljoni eiro, un tā galvenās aizsargfunkcijas paredzēts atjaunot līdz 2030. gadam.

Īrija, gatavojoties šonedēļ gaidāmajiem Eiropas līderu samitiem, īstenojusi vērienīgu drošības operāciju, vienlaikus saglabājoties bažām par hibrīduzbrukumiem. Īrija patlaban veic Eiropas Savienības prezidējošās valsts pienākumus. Šodien Dublinā notiks Eiropas Politiskās kopienas samits, bet rīt – Eiropas Savienības līderu neoficiālā tikšanās. Kopumā Īrijas galvaspilsētā gaidāma aptuveni 50 Eiropas līderu ierašanās. Konferenču centrs pie Lifijas upes Dublinas centrā ir norobežots ar žogu, ieviesti satiksmes ierobežojumi. Samitu laikā katru dienu dienestā būs vairāk nekā 500 bruņotu taktisko vienību darbinieku un vairāk nekā 500 sabiedriskās kārtības policistu.

Turpinām ziņas

Šajā mācību gadā Aizkraukles novadā brīvpusdienas nodrošinātas 2 tūkstoši 52 pirmsskolas un skolu audzēkņiem. Pilnībā valsts un pašvaldības apmaksātas pusdienas saņem tūkstoš 80 skolēni no 1. līdz 4. klasei, savukārt Aizkraukles novada Sociālais dienests pašvaldības apmaksātas pusdienas piešķīris 390 bērniem pirmsskolas izglītības iestādēs un 582 skolēniem vispārējās izglītības iestādēs. Aizkraukles novada pašvaldība ir noteikusi vairākas izglītības iestādes, kurās pašvaldības apmaksāta ēdināšana tiek nodrošināta visiem bērniem. Bezmaksas ēdināšana tiek nodrošināta, ja bērns apmeklē Daudzeses pirmsskolas izglītības iestādi “Čiekuriņš”, Bebru pirmsskolas izglītības iestādi “Bitīte”, Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” filiāli “Zīļuks”, Bebru, Daudzeses, Mazzalves, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa un Seces pamatskolu, Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” speciālo pirmsskolas grupu. Kopumā brīvpusdienas saņem 67 % no visiem novada izglītojamajiem. 

Katram ciemam un novadam ir savas saknes un sirds. Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca jau gadu desmitiem ir bijusi ne tikai garīga mājvieta, bet arī nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma lieciniece un ciema dvēsele. Tā glabā paaudžu stāstus, ticību un vienotību, veidojot Līvānu novada ainavas un kopienas neatņemamu daļu. Biedrība “Baznīca – mūsu ciema dvēsele” ir realizējusi projektu “Kultūrvēsturiskā objekta – Rudzātu Svētā Jēkaba Romas katoļu baznīcas saglabāšana”, kurā veikts jumta seguma remonts un hidroizolācija pieslēguma vietās ar baznīcas torni – mūri; izbūvētas skārda seguma atsaites vietās, kur tās bija zaudējušas noturību un veikta jumta seguma aizsargpārklājuma izbūve un restaurēta zvanu torņa koka daļa. Projekta kopējās izmaksas bija 25 tūkstoši 501 eiro.  

Un vēl

Sestdien, 14.novembrī vairākās Jēkabpils novada vietās notiks Latvijas valsts svētkiem veltīti koncerti. Pulksten piecos pēcpusdienā koncerts un apaļo kāzu jubilāru godināšana paredzēta Rites Tautas namā, pulksten sešos vakarā koncerti notiks Antūžu un Zīlānu Tautas namā, bet pulksten septiņos – Sēlpils un Rubenes Tautas namā. Rubenē pēc koncerta paredzēta balle, savukārt Sēlpilī pulksten desmitos vakarā sāksies svētku balle kopā ar grupu “Brīvdiena”. Savukārt 15.novembrī valsts svētku koncerti gaidāmi Elkšņos un Vīpē.

Foto: Jēkabpils novads