Lūcijas Ķuzānes iespītīgā Dzīvīte

Kad dziedam „Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī, ... Daudz tu man solīji, maz tomēr devi..." tad izsakām samierināšanos ar dzīvi, kāda tā ir. Rakstniecei Lūcijai Ķuzānei Dzīvīte bijusi varen iespītīga un allažiņ izrīkojusies pēc sava prāta, ne tā, kā cilvēki plānojuši. Dzīvīte viņai ir kā rakstaina Augšzemes josta, kurā netrūkst ne baltu, ne raibu musturu, ne arī mezglu.