Pirms 100 gadiem. Jēkabpils Pirmā pasaules kara frontes lokā (FOTO)

Sestdien 24.maijā tika aizvadīta mobilā konference – "Pirms 100 gadiem. Jēkabpils Pirmā pasaules kara frontes lokā". Konferenci organizēja Vides un Tūrisms attīstības klubs „Sēlija”.

Pirmais pasaules karš bija vispasaules konflikts, kas ilga no 1914. līdz 1918. gadam un kurš notika starp Antantes valstīm (Francija+ Anglija + Krievija) un Trejsavienību (Itālija + Vācija + Austroungārija).

20.gs. sākumā notika strauja ekonomiskā, politiskā, zinātnes, tehnikas un rūpniecības attīstība. Paplašinājās ekonomiskie un politiskie sakari. Pieauga iedzīvotāju skaits. Arvien lielāka kļuva nepieciešamība saskaņot valstu intereses un radīt jaunas starptautiskās attiecības. Bet lielvalstis, kas veidoja Eiropas politiku, nebija gatavas to darīt.

Vēsturnieki par galvenajiem kara iemesliem min šādus faktus:

1) Cīņa par ekonomisko un politisko kundzību Eiropā un pasaulē.

2) Militārā rūpniecība.

3) Nacionālais egoisms – savu nacionālo interešu absolutizēšana, ignorējot citu valstu tiesības un intereses.

4) Militārisma kults – idejas par kara nepieciešamību un nenovēršamību.

Konference tika organizēta, jo 2014.gadā aprit 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara sākšanās. Mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar to, kas noticis tepat mūsu pilsētā un tās apkārtnē. Katram iedzīvotājam ir jāzina vēsture, tās attīstības gaita. Tika aplūkotas dažādas piemiņas vietas, baznīcas, kur atdusas gan krievu, gan vācu karavīri.

Mobilās konferences 1.loka 1. apskates punkts: (vada Aina Laiviniece)

Pie Jēkabpils Valsts ģimnāzijas uzstādītais piemineklis, kurš veltīts 1.Pasaules karā kritušajiem vairāk nekā 300 Krievijas armijas 3. Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem, kas atdeva savas dzīvības cīņā pret Vācijas armiju.  Brāļu kapos ir apbedīti 139 karavīri un divi virsnieki.

2.apskates punkts (vada Aina Laiviniece)

Jēkabpils pilsētas kapi. Kapa piemineklis ir piemiņas vieta ap 1930. gadu mirušajam Jēkabpils 4.aizsargu pulka Jēkabpils aizsargu rotas komandierim Borodovskim. Šis piemineklis atrodas Jēkabpils pilsētas kapsētas teritorijā pareizticīgo kapu sektorā.

3.apskates punkts: (vada Aina Laiviniece)

Latvijas laikā šeit tika apglabāti ap 600 karavīriem un virsniekiem. Visi kritušie tika pārapbedīti šeit, kuri atvesti no bijušā Jēkabpils rajona teritorijas.

4.apskates punkts: (vada Aigars Pērkons)

Biržu baznīca. Pirmā pasaules kara laikā baznīca stipri cieta. Vācu karavīri uzspridzinājuši torni, lai tas nekalpotu par orientieri krievu armijas artilēristiem. Padomju laikā baznīcā ierīkoja vatelīna cehu. Diemžēl, bet pazudušas ir arī ērģeles, kuras bija otras vecākās, pirmās – Rīgas Doma baznīcas ērģeles, un oriģinālais baznīcas zvans, kurš tik taisīts Liepājā. Laiks un metāla tīkotāji arī nav saudzējuši šeit pat pie baznīcas apglabāto mācītāju kapa krustus.

Baznīcas teritorijā atdusas arī krievu un vācu kareivji. Daudzas kapu kopas ir iznīcinātas, daudzas mirstīgās atliekas vēl atdusas zem vatelīna ceha pamatiem, taču baznīcas apkārtnē ir iespējams atrast zālē ieaugušas vēstures atmiņas –krustus, kuri apliecina par mirušajiem kareivjiem. Kā arī uzstādītiem pieminekļiem.

Aigars stāsta, ka ir grūti identificēt krievu kareivjus, jo tiem nav bijuši tādi žetoni, kā vācu karavīriem.

5.apskates punkts: (vada Aigars Pērkons)

Leimaņos piemiņas akmens un bunkuri. Ugunslīnijas atzīmēšanas lieta.

Vēsturnieki stāsta, ka bunkuri esot 17 metru dziļi un trīs stāvos – neviens nav atjaunots, lai par to pārliecinātos. Ir dažāda veida bunkuri – dzīvojamie un militārie bunkuri (blokhauži), kur ir šaujamlūkas. Mūsdienās tie pakāpeniski ir iegrimuši zemē, bet vienas saimnieces pagalmā blokhauzis tiek izmantots kā vasaras virtuve.

Bunkuri tika izvietoti apmēram kilometru viens no otra, un, ja tos kartē atzīmētu, tad varētu novilkt tiešu frontes līniju.

6.apskates punkts (vada Aigars Pērkons)

Zasas baznīca. Šeit atdusas krietns skaits Pirmā Pasaules karā kritušo gan krievu, gan vāciešu kareivju.

Tika izsludināti kritušo vārdi un uzvārdi, lai radinieki, ja ir vēlēšanās un līdzekļi pārapbedī savus tuviniekus dzimtajā zemē, taču līdz šim tie ir bijuši tikai divi gadījumi, pārējie apgalvo, ka nevēlas traucēt mirušā mieru, un, lai atdusas tur, kur kritis kaujā.

7. apskates punkts: (vada Aigars Pērkons)

Ceļa posmā Zasa – Dunava, Vandānu mežā arī atrodas kapi, piemiņas vieta, kas norāda vācu karavīru atdusas vietu. Mežs nav kopts, un piekļūšana pie kapakmeņiem ir sarežģīta.

8. apskates punkts: (vada Aigars Pērkons)

Dignājas pusmuižas ēka. Arī šeit ir saglabājušās kara atmiņas – blokhauži.

Pie katras piemiņas vietas tika atstāts ziedu pušķis, kā cieņas apliecinājums.

Tie, kuri ir miruši nav mūsu ienaidnieki, tie ir cilvēki, kuri ir cietuši kara mokas un šausmas bez savas brīvas gribas. Miruši visi ir vienādi. Cienīsim piemiņas vietas!

Foto: Sintija Klūga