Pareizticīgie svin Jakobštates ikonas svētkus (FOTO)
Sestdien, 26.jūlijā, Latvijas Pareizticīgā baznīca ar lūgšanām pieminēja Vissvētās Dievadzemdētājas brīnumdarošās Jakobštates ikonas sagaidīšanu Jēkabpils Svētā Gara klosterī, rīkojot jau tradicionālos ikonas svētkus, kas ik gadu piepulcē aizvien lielāku svētceļnieku skaitu un garīdzniekus.
To, ka brīnumdarītājas Jakobštates ikona kļuvusi par neatņemamu garīgā mantojuma daļu ne tikai ticīgo, bet arī Jēkabpils un Latvijas kultūras dzīvē, liecina lielais svētceļnieku skaits, kā arī tas, ka ik gadu šos svētkus apmeklē arvien vairāk ģimeņu ar bērniem.
Kā ikreiz, pēc dievkalpojuma notika svinīgā procesija apkārt klosterim ar Dievmātes ikonu priekšgalā.
Jakobštates Vissvētās Dievadzemdētājas ikona uz Rīgu tika atvesta 2008.gada 19.jūlijā, bet 25. jūlijā nogādāta Jēkabpilī. Tās vēsture sākas XVII gadsimtā. Saskaņā ar leģendu, ikona tika atrasta Krievu – poļu – zviedru kara laikā (1654. – 1667. gads) Daugavas ūdeņos. Zviedru pusē karojošais kareivis Jēkabs Gudinskis, pārceļoties pār upi, ieraudzīja upes ūdeņos peldošu dēlīti. Uzdūris uz šķēpa, viņš to iznesa krastā un tur ievēroja, ka no tās pa šķēpu rit asinis. Baiļu pārņemts, viņš sāka pētīt savu atradumu. Ieraugot pareizticīgo Dievmātes attēlu ar Bērnu rokās, kareivis, kurš bija katolis, to aiznesa uz Holmhofas ciematu, kurā bija neliels klosteris ar pareizticīgo baznīcu. Šeit viņš atdeva ikonu.
1670. gadā Kurlandes hercogs Jēkabs Ketlers, kura īpašumā atradās ciemats, dāvāja tam pilsētas statusu un nosauca to savā vārdā par Jakobštati, pēc pilsētas nosaukuma arī brīnumaini atrasto ikonu sāka dēvēt par Jakobštates ikonu. Drīz vien dziedināšanu no tās saņēma kāds vietējais ļaunu garu apsēstais zemnieks. Brīnuma liecinieks bija pareizticīgs tirgotājs Jēkabs Ratkēvičs, kurš pilsētā kārtoja savas tirdzniecības lietas. Redzētā saviļņots, viņš nolēma klosterī uzcelt jaunu baznīcu. Jaunā koka baznīca tika iesvētīta par godu Svētajam Garam, un no tā laika Jakobštates klosteri sāka dēvēt par Svētā Gara klosteri.
Lai kādi karapūļi, revolūcijas, ugunsgrēki un citas likstas gāja pāri Jēkabpilij, ikona palika neskarta līdz Pirmajam pasaules karam.
Ir ziņas par to, ka 1915. gadā sakarā ar tuvojošos karadarbību, ikonu evakuēja uz Krievijas vidieni, uz Rževas pilsētu. Ateistiskās vajāšanas gados baznīcu kalpotāji tika nogalināti, bet baznīcas iznīcinātas. Tādēļ nav izslēgts, ka ikona tika iznīcināta kā daudzi pareizticības svētumi. Šodien Baznīca neko nezina par šī svētuma likteni.
1996. gadā atvērtajā Svētā Gara klosterī saglabājies kādreiz nozaudētās ikonas kiots un divas ikonas kopijas, vienu kopiju 1888. gadā veidojis Rīgas ikonu gleznotājs P. Zikovs. Tajā ikona attēlota eņģeļu pacelta pār pilsētu un baznīcām. Otrās kopijas radīšanas laiks attiecināms uz XX gadsimta sākumu. Sekojot senai baznīcas tradīcijai, pēc tās atjaunots Jakobštates ikonas tēls. Ikonu veidojuši Maskavas meistari. Pats Vissvētās Dievadzemdētājas Tēls ar Dievbērnu rokās ir neliels, tas pietuvināts oriģinālās ikonas izmēriem – 25 x 18 centimetri. Šis tēls ievietots lielajā ikonā, kurā attēloti divi eņģeļi, kuri savās rokās tur Vissvētās Dievadzemdētājas tēlu.
Foto: Sandra mikanovska un pravoslavie.lv