Skaidrīte Pugača: Tas bija milzīgs izaicinājums
Portāla Radio1.lv redakcija saņēma kora "Atvasara" vadītājas Skaidrītes Pugačas pārdomas par dalību Pasaules koru festivālā, kurā viņas vadītais kolektīvs izcīnīja "Zelta diplomu". Piedāvājam ar tām iepazīties arī mūsu lasītājiem.
"„Latvija ir kora dziedāšanas lielvalsts", tā pasaules koru olimpiādes noslēgumā teica Interkultur prezidents Ginters Tīčs. Viņa pateicības vēstuli saņēma arī Krustpils kultūras nama senioru koris „Atvasara".
Ceļš uz olimpiādi sākās brīdī, kad pagājušo vasaru veiksmīgi startējām Dziesmu svētku fināla konkursā jeb Koru karos. Apbalvošanas ceremonijā mēs saņēmām Pirmās pakāpes diplomu un specbalvu no AS Latvenergo . Negaidīts pārsteigums nāca no apvienības Nodibinājums „Rīga 2014", kura bija izvēlējusies mūsu kori dalībai Pasaules koru olimpiādē, piešķirot sertifikātu, kurš korim deva iespēju startēt Senioru kategorijā bez dalības maksas.
Neizsakāms prieks mijās ar pilnīgu neziņu – kā mēs izskatīsimies uz citu valstu senioru koru fona. Vajadzēja sarūpēt nepieciešamo dokumentāciju angļu valodā: apjomīgu pieteikuma anketu, kora sarakstu, anotāciju par kori, fotogrāfiju, konkursu vai koncertu audioierakstus, sakopēt notis žūrijai. Tad sākās darbs pie repertuāra izvēles. Bija jāprezentē savas valsts komponistu darbi un tautas mūzika. Dziedājām latviešu tautas dziesmu „Lakstīgala kroni pina", Aldona Kalniņa oriģināldziesmu „Jūriņ' prasa smalku tīklu" un mūsu novadnieka Arvīda Žilinska „Mana Dzimtene jaukā". Izvēlējāmies arī pasaulslaveno H. Nyberga „Ave Maria".
Un tad sākās neatlaidīgs, rūpīgs un filigrāns darbs gada garumā. Neskaitāmi papildus mēģinājumi, darbs balsu grupās un individuāli. Kora skanējums kļuva arvien saliedētāks un pilnskanīgāks. Paralēli gatavojām arī apjomīgo senioru Dziesmu svētku repertuāru, kurš skanēs 23. augustā Madonā.
Šogad Rīga uzņēma rekordlielu dalībnieku skaitu - olimpiādē piedalījās ap 27000 dalībnieku, pārstāvot 460 korus no pieciem kontinentiem, 73 valstīm. Sacensības notika Čempionu grupā (kori ar starptautisku konkursu pieredzi) un Atklātajā konkursā (kori, kuri šāda mēroga pasākumā piedalās pirmo reizi). Jāpiebilst, ka Senioru koru konkurss Pasaules koru olimpiādē arī bija iekļauts pirmo reizi.
Atklātajā konkursā bija pieteikušies 11 senioru kori no Krievijas, Ķīnas, Korejas un Latvijas. Konkurss notika Rīgas Stradiņa Universitātes Aulā.
9. jūlijā bija noteikta kora pēdējā reģistrācija konkursam un 15 minūšu garš skatuves akustikas mēģinājums. Jau tad likās, ka visa Rīga ir dažādu tautu un nāciju pulcēšanās vieta. Visi smaidīja un uzgavilēja cits citam.
10. jūlija vakarā pēc pasaules Bērnu koru konkursa sākās Senioru konkurss. Žūrijā bija eksperti no Ķīnas, Krievijas, Ungārijas, Lietuvas un Latvijas. Dziedājām astotie. Universitātes iekšpagalmā, kur kori gaidīja uzstāšanos un iedziedājās, valdīja sirsnīga un pacilājoša gaisotne. Visi smaidīja, apkampās, sarunājās žestu valodā un pāris angļu sarunu vārdos. Nekāda valodas barjera netraucēja izteikt savstarpēju draudzību un pozitīvās emocijas!
Pusdesmitos vakarā kāpām uz podestiem – jaunajos koncerttērpos, saliedēti, pilni apņēmības atskaņot savas valsts mūziku, cik vien labi var! Tas bija skaists un mūžam neaizmirstams mirklis, acu kontakts un dziesmas plūdums. Kā par brīnumu, nebija arī uztraukuma. Pašiem likās, ka nodziedājām labi un skanīgi. Tad steidzāmies zālē, lai klausītos atlikušos korus. Pārsteidza Ķīnas koru milzīgie sastāvi, skaistie un bagātīgie tērpi, pilnīgi citāds dziedāšanas veids, niansēts, apbrīnojams piano izpildījums, kas mijās ar pilnskanīgu forte. Savukārt Korejas kora skanējums bija tuvāks Eiropas dziedāšanas manierei. Specifiska bija arī Krievijas kora uzstāšanās. Domāju, ka žūrijai nebija viegli izvērtēt pilnīgi atšķirīgos dziedāšanas veidus. Stipri apšaubāma bija arī Ķīnas un Korejas koru piederība Senioru grupai, jo dziedātājas izskatījās ļoti jaunas. Atvadoties, saņēmām komplimentus, „Super" saucienus un uz augšu paceltus īkšķus, kas lika saprast, ka vismaz citu valstu koriem esam patikuši. Dodoties mājās, visu ceļu dziedājām. Gandarījums par paveikto bija milzīgs.
Konkursa rezultāti tika turēti pilnīgā noslēpumā līdz apbalvošanas ceremonijai. Tā notika sestdien, 12.jūlijā Arēnā Rīga. Nav vārdu, lai izteiktu tās sajūtas un emocijas, kas valdīja visa vakara garumā.
Gaidot apbalvošanas ceremonijas sākumu, bija izdevība nofotografēties pie Pasaules kontinentu Miera zvana. Dažu valstu jaunieši sāka skriet pa ejām ar plīvojošiem savu valstu karogiem. Drīz viņiem pievienojās arī pārējie un Arēna Rīga pārvērtās par pasaules valstu plīvojošu karogu jūru. Pārējie dziedātāji tribīnēs veidoja Dziesmu svētku viļņus. Tad zālē svinīgi ieveda diriģentus, kuri sveicot dziedātājus, gāja Goda apli. Savukārt koristi tribīnēs atbildēja ar hokeja mačam līdzvērtīgām gavilēm un plīvojošiem karogiem. Pasākuma vadītāji iepazīstināja ar katra kontinenta Interkultur prezidentiem, kuri pasniedza balvas.
Vispirms nosauca korus, kuri saņēma diplomus par piedalīšanos. Un tad uz lielā ekrāna pakāpeniski parādījās iegūtie punkti, tad bronzas, sudraba vai zelta diploms. Un tad lēnām burtu pa burtam atklājās valsts koris un diriģents, kas to saņēmis. Koriem, kuri piedalījās čempionu grupā, pasniedza arī medaļas. Absolūtais uzvarētājs koris savā kategorijā nāca priekšā. Tika pacelts šīs valsts karogs un dziedāta himna. Tās bija neaprakstāmas emocijas – skrējiens uz skatuvi, prieka asaras, apkampieni un skūpsti, skati uz debesīm, uzvaras žesti, diriģenta sumināšana....
Senioru kategorija sākās ar Sudraba diplomiem. Sirds dauzījās kā negudra. Nē, mūsu Atvasaru tur nenosauca. Un tad sākās Zelta diplomi. Jā!!! To nevarēja aptvert! Uz lielā ekrāna burtu pa burtiņam atklājās: GOLDEN DIPLOMA – I LEVEL Senior Choir „Atvasara" from LATVIA! Dodoties pēc diploma, bijām paņēmuši līdzi arī Latvijas karodziņu. Tāds lepnums par savu valsti, savu pilsētu, savu kori! Atkal emocijas, atkal prieka asaras! Tieši divdesmit gadus soli pa solītim uz to bijām gājuši!
Absolūtais uzvarētājs Senioru grupā bija koris no Korejas. Līdz ar diplomiem tika pasniegts sīks žūrijas izvērtējums. Visaugstākos punktus Atvasarai bija ielikuši eksperti no Ķīnas, Ungārijas un Krievijas. Atklātajā konkursā kopā Latvijas kori saņēmuši 30 zelta, 19 sudraba un trīs bronzas diplomus.
Joprojām grūti ticēt, ka tas viss noticis ar mums. Latvija arī kopumā kļuvusi par uzvarētāju saņemto Zelta diplomu un medaļu, kā arī, absolūto čempionu ziņā! Interkultur prezidents Ginters Tīčs arī atzinis, ka šī bijusi vērienīgākā un vislabāk organizētā Pasaules koru olimpiāde. To varam apgalvot arī mēs. Visu laiku ar mums kopā bija brīvprātīgie palīgi no dažādām pasaules valstīm. Brīvprātīgais no Ķīnas man jautāja, vai man būs vajadzīga diriģenta nošu pults konkursā? Ilgi skaidrojāmies, tomēr beigās kaut kā sapratāmies! Apbrīnas vērta bija brīvprātīgo darbība, savācot un izvietojot korus Arēnā Rīga un Mežaparka estrādē. Perfekta bija sadarbība ar Rīgas Interkultur pārstāvjiem un koordinatori Janu Kalniņu. Tāds lepnums par mūsu mazo Latviju!
Mums pašiem likās, ka startēt Latvijas Dziesmu svētku fināla konkursā bija grūtāk nekā Pasaules koru olimpiādē. Laikam tāpēc, ka Latvijas vidusmēra koru līmenis kopumā ir augstāks nekā citās valstīs.
Nu pirmā pieredze gūta. Turpmāk mūsu korim ir jau tiesības startēt Čempionu konkursā. Nākamā Pasaules koru olimpiāde notiks 2016. gadā Sočos. Tā kā esam iekļuvuši pasaules koru katalogā, saņemam ļoti daudz uzaicinājumus no dažādām pasaules valstīm dalībai koncertos, festivālos un konkursos, arī no Spānijas, Itālijas, Krievijas - Sanktpēterburgas, Horvātijas un citām valstīm.
Ir milzīgs gandarījums par paveikto, par likteņa piespēlēto izaicinājumu, par to, ka spējām saliedēties un nesām Jēkabpils vārdu pasaulē.
Sakām lielu Paldies Svetai Odiņai par mūsu kora jaunā ietērpa šūdināšanu. Kultūras pārvaldei par kora vizināšanu un skaisto ziedu pušķi, mūsu mājvietai – Krustpils kultūras namam par lielo atbalstu gan sagatavojot nepieciešamo dokumentāciju, gan rūpējoties par mūsu labsajūtu. Kora Paldies Agitai Ikauniecei, Anitai Gavarei, Ligitai Ašnevicai, Litai Krūmiņai un Daigai Vilcānei par atbalstu gatavošanās procesā. Bet vislielākais Paldies – maniem brašajiem dziedātājiem un vislabākajai koncertmeistarei – Antrai Korņejevai.
Kora „Atvasara" diriģente Skaidrīte Pugača"
Komentāri (0-2/2)
Anna
02.07.2018 18:20klausītāja
02.07.2018 18:20