Jēkabpils pareizticīgie svin Kunga Kristīšanas svētkus (FOTO)
Šodien Jēkabpils pareizticīgie Kunga kristīšanas svētkos iegremdējas Radžu ūdenskrātuvē. Ceremoniju vadīja Svētā gara klostera igumens tēvs Makarijs. Šī pareizticīgo tradīcija Jēkabpilī atjaunota pirms vairākiem gadiem un tagad ikreiz 19.janvārī ikvienam ir iespēja iegremdēties krusta veidā izcirstajā āliņģī. Šodien svētītajā ūdenī iegremdējās vairāki desmiti jēkabpiliešu, kuri vēlējās gūt svētību.
Jēkabpilī Kunga kristīšanas svētki sākās ar dievkalpojumu Svētā Gara klostera dievnamā, bet pēc tam notika ūdens iesvētīšana Radžu ūdenskrātuvē. Visi, kuri izmantoja šo iespēju, jau zināja, ka jāņem līdzi gan dvielis, gan sausa un silta veļa. Pie Radžu ūdneskrātuves bija arī divas teltis, kur pārģērbties un pēc tam iedzert karstu tēju, dežūrēja glābēji un mediķu brigāde. Šī tradīcija kļūst aizvien populārāka un pulcē aizvien vairāk ļaužu.
Saskaņā ar tradīciju 19.janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva parādīšanās svētkiem - Dieva trīs personu (svētās trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.
Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par "lielo agiasmu" - svētumu. Ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.
Kristīšanas svētku ūdens ir viena no Dieva dotajām svētībām un dāvanām Pareizticīgajai baznīcai. Svētie pret to izturējās ar īpašu bijību un bieži izmantoja to, aicināja ticīgos biežāk lietot svēto ūdeni, īpaši slimībās un ciešanās. Kunga Kristīšanas svētkos ticīgie iesvētīto ūdeni nes uz mājām. Kristīšanas svētku ūdenim jābūt ikviena pareizticīga kristieša mājās. Tas jāglabā atbilstošā vietā, vislabāk svētajā stūrītī, blakus ikonām. Svēto ūdeni, tāpat kā prosforu, pieņemts baudīt tukšā dūšā pēc rīta lūgšanām, ar dievbijību un lūgšanu. Tomēr situācijās, kas prasa īpašu Dieva palīdzību, piemēram, slimībās, to var un drīkst dzert jebkurā brīdī.
Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpi, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsgana arhibīskapa Jāņa [Pommera] vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.
Ateistiskās varas gados ūdens iesvētīšanu zem atklātām debesīm nebija iespējams veikt. Ūdeni iesvētīja tikai Pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta. Mūsdienās atdzimst arī šī tradīcija - pēdējo gadu laikā šādi Krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpi un ūdens iesvētīšana tajā ar iegremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19. janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos, Rīgā un citviet Latvijā.
Foto: Atis Caune-Zalāns