Šodien Jēkabpils Tautas namā notiek konference “AIZSARGU NAMAM – 80”

KONFERENCE “AIZSARGU NAMAM – 80”

 04.11.2017 - plkst.11.00  Jēkabpils Tautas nams

4. novembrī ikviens interesents aicināts uz valstiski nozīmīgas kultūrvēsturiskas celtnes – Jēkabpils Tautas nama 80 gadu jubilejas pasākumu, kura laikā notiks konference “Jēkabpils Aizsargu namam – 80!”. 
     
Droši vien daudziem, īpaši jaunākai paaudzei, jēkabpiliešiem, kuri nesen par tādiem kļuvuši, vai arī pilsētas viesiem var rasties jautājums, kāpēc svinību tēma, atslēgas vārds ir „aizsargi”. Pirmkārt, tāpēc, ka nams, precīzāk sakot, lielākā ēkas daļa celta no jauna kā Jēkabpils Aizsargu nams un iesvētīta 1937. gadā. Tā kā aizsargi sākotnēji savām vajadzībām izmantoja 1772. gadā uzcelto uniātu baziliāņu klostera ēku, tad pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados faktiski tika veikta Aizsargu nama pārbūve, uzbūvējot no jauna lielāko daļu ēkas kompleksa, integrējot tajā bijušo klostera ēku, kas mūsdienās ir ēkas labais spārns, skatoties no parādes fasādes puses. 
     
Protams, šī nama būve nebūtu tolaik iespējama, ja nepastāvētu paši Aizsargi – 1919. gadā dibinātā paramilitārā organizācija, vēlāk Latvijas Aizsargu organizācija, kas pirmsākumos bija administratīvās varas palīgspēks ar palīgpolicijas funkcijām, gādājot par miera, drošības un kārtības uzturēšanu savā apkārtnē. 1920. gadu otrajā pusē aizsargi arvien lielāk vērību veltīja militārajai sagatavošanai. Kā lielākā masu organizācija tā aktīvi organizēja sporta un kultūras dzīvi. Aizsargi tika formēti pēc teritoriālā principa. Apriņķis veidoja pulka teritoriju, pagasts – nodaļas teritoriju. 1924. gada augustā noteica visu Latvijas aizsargu pulku numerāciju, ņemot pamatā karogu iesvētes laiku. Jēkabpils, toreiz vēl Jaunjelgavas apriņķa pulka karogu iesvētīja 1923. gada 12. augustā Viesītē. 1924. gadā tika pārdēvēts arī Jaunjelgavas apriņķis par Jēkabpils apriņķi, par apriņķa pilsētu nosakot Jēkabpili. Tāpēc aizsargu pulkam piešķīra 4. numuru un nosauca par 4. Jēkabpils aizsargu pulku. Tajā ietilpa pilsētas nodaļa, kas 1933. gadā pārtapa par Štāba rotu un nodaļas Ābeļos, Biržos, Daudzesē, Dignājā, Elkšņos, Jaunjelgavā, Mazzalvē, Mēmelē, Neretā, Ritē, Salā, Saukā, Secē, Sēlpilī, Sērenē, Slatē, Sunākstē, Vārnavā, Viesītē, Zalvē un Zasā. Aizsargu organizācijas paspārnē darbojās arī suborganizācijas, izveidojot organizāciju sievietēm – aizsardzes un jauniešiem – jaunsargus. 
     
4. Jēkabpils aizsargu pulkā darbojās daudzas izcilas tā laika personības, dažādu sociālo slāņu un tautību iedzīvotāji, arī Jēkabpils Aizsargu nama būvniecībā ņēmuši dalību daudzi tā laika sabiedrībā zināmi cilvēki. Taču pēc Latvijas okupācijas Latvijas Aizsargu organizācija tika likvidēta, nams kļuva par Jēkabpils rajona kultūras namu. Padomju represiju laikā aizsargu, it īpaši komandējošā sastāva liktenis bija izlemts. Vācu okupācijas laikā, īslaicīgi atjaunojot aizsargu darbību, nereti aiz tās aizsega realizēja savas politiskās un kara noziedzīgās darbības. Ir pagājis laiks, nomainoties vairākām cilvēku paaudzēm un varām. Mūsdienās nākas secināt, ka par šo organizāciju un pašiem aizsargiem sabiedrība klusē. Kāpēc? Vai tāpēc, ka neko par viņiem vairs nezinām, dzīvojam stereotipos, tā ir tabu tēma, nespējam novērtēt aizsargu darbības veikumu Pirmās brīvvalsts laikā militārā un sabiedriski kulturālā jomā? Droši vien katram no mums ir sava atbilde. Ir pienācis laiks rast atbildes uz šiem jautājumiem. Tāpēc arī mums, „Biedrības Jēkabpils mantojums” cilvēkiem, šķita svarīgi aktualizēt jēdzienus „aizsargi” un „4.Jēkabpils aizsargu pulks” kultūrvēsturiskā izpratnē, mēģinot atsijāt graudus no pelavām, un censties atgriezt vēsturisko taisnību šajā jautājumā tepat pie mums, Jēkabpilī. Protams, tā bija patīkama sakritība, ka atbilžu meklēšana sakrīt ar Jēkabpils Aizsargu nama 80. jubileju. 
     
Līdzīgi kā ar uzcelto Aizsargu namu, kuru atklāja 1936. gadā, bet iesvētīja gadu vēlāk, 1937. gadā, arī pasākumi, veltīti nama jubilejai un Aizsargu organizācijai, noritēja divus gadus. 2016. gada 9. novembrī pie Jēkabpils Tautas nama sienas tika atklāta piemiņas plāksne, kas vēsta par faktu, ka šis nams celts kā Aizsargu nams. Vienlaicīgi pie nama sienas tika piestiprināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas plāksnīte „Kultūras piemineklis”, kas apzīmē ēku kā valsts aizsardzībā esošu objektu, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli „Aizsargu nams”. Pēc atklāšanas namā noritēja diskusija par aizsargu tēmu. 
     
Šogad, 9. septembrī, Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā, tika atklāta āra fotogrāfiju izstāde “Aizsargu namam – 80!”. To papildināja lekcija “Ieskats Latvijas Aizsargu organizācijas darbībā un vēsturē”, kuru vadīja Latvijas Kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas speciālists Ainis Lociks. 
     
Savukārt, 4. novembrī laipni aicinām jēkabpiliešus un pilsētas viesus, it īpaši inteliģenci, muzejniekus, skolotājus, kultūras un sabiedriskos darbiniekus, apmeklēt pasākumus visas dienas garumā, kas veltīti Aizsargu nama 80 gadu jubilejai. Tos rīko Jēkabpils Tautas nams, Jēkabpils pilsētas bibliotēka, biedrība „Jēkabpils mantojums” un Jēkabpils Latviešu biedrība sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju un Jēkabpils Vēstures muzeju. 
     
Plkst. 9:30 paredzēta ziedu nolikšana Jēkabpils pilsētas kapos uz 4. Jēkabpils aizsargu pulka komandējošā sastāva darbinieku atdusas un piemiņas vietām. Atcerēsimies Jāni Borodovski, Pauli Pļavinski, Helmutu Beniņu, Emīlu Knaģi un Emīliju Veinbergu. Piemiņas pasākumā piedalīsies arī Jēkabpils jaunsargi un garīdznieki. Tikšanās plkst. 9.30 autostāvlaukumā Zaļās un Kapu ielas stūrī. 
     
No plkst. 11.00 līdz 14.30 norisināsies konference „Jēkabpils Aizsargu namam – 80” Jēkabpils Tautas nama Lielajā zālē. Tās laikā referēs: 
     1. Mg.hist. Aigars Urtāns (Bauskas muzejs). „Aizsargu nami Latvijā”; 
     2. Dr.hist. Valters Ščirbinskis (Latvijas Nacionālā bibliotēka). „Palīgā valstij. Aizsargi un Latvijas sabiedrība Starpkaru Latvijā”; 
     3. Dr.hist. Ilgvars Butulis (Latvijas Universitāte). „Aizsargu vieta Latvijas sporta dzīvē”; 
     4. Vēsturnieks Ainis Lociks (Latvijas Kara muzejs). „Aizsargu darbība kultūras jomā 18. Daugavpils Aizsargu pulkā (1923 – 1940)”; 
     5. Novadpētnieks Jānis Zeps (Biedrība „Jēkabpils mantojums”) Ieskats Jēkabpils Aizsargu pulka darbībā”; 
     6. Novadpētnieks Uldis Lasmanis. „Jēkabpils pulka aizsargi padomju represijās”. 
     
Plkst. 15.00 izstādes “Aizsargu organizācija Jēkabpilī” atklāšana Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē. Izstādi prezentē Kristaps Pildiņš, Latvijas Kara muzeja Starpkaru nodaļas speciālists. Sarunas. 

Plkst. 17.00 koncerts – 8.Vislatvijas sadanču sadancis “Vēstule dejas rakstā”. 
     

Informāciju sagatavoja
Jānis Zeps