Pirmo Tradicionālās kultūras izcilības balvu folklorā saņem Iveta Tāle un Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis
- 25 novembris 2022 --
- 0Komentāri
Iedibināta jauna tradīcija. Pirms gada Tradicionālās kultūras izcilības balvas pasniegšanu aizsāka ar balvu tautas lietišķās mākslas nozarē. Nu ir folkloras kārta. Balvas pasniegšana 25. novembrī notika nesen restaurētajā Vecpilsētas mājā Jelgavā.
Tradicionālās kultūras izcilības balvu folkloras nozarē saņēma Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, kura vadītāja ir Solveiga Kūlaine.
"Otaņķu mantojums vienmēr ir bijis folkloras festivāla "Baltica" būtiska sastāvdaļa. Tas ir Latvijas kultūras ekosistēmas viens no būtiskākajiem pīlāriem, jo nes šo nepārtraukto tradīciju," sacīja LNKC Folkloras konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Māra Mellēna. "Daudzus gadus jau vadošā etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine ir spējusi šo dzīvo mantojumu savienot ar jauno paaudzi."
"Šis apbalvojums mums nozīmē to, ka kāds cits ir pamanījis, ko mēs darām ikdienā. Ko mēs darām, it kā tādu vienkāršu dzīvi dzīvojot, bet kādam citam, no malas skatoties, tas liekas kaut kas ļoti īpašs, un tas tiek novērtēts," atzina ansambļa vadītāja Solveiga Kūlaine.
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1964. gada ziemā. Tolaik kolhozā "Zelta zvaigzne" tuvojās svētki un vajadzēja kaut ko senatnīgu. Tobrīd ansamblī darbojās ap 25 otaņķnieku. Ansambļa dibinātāja bija Rudes skolas skolotāja Rasma Atteka.
Pēc tam ansambļa vadību uzņēmās Zenta Bērtiņa, kuras rokās Otaņķu ansamblis izveidojās par izcilību un Latvijas tradicionālās mūzikas lepnumu. Patlaban Bērtiņas darbu turpina Kūlaine.
Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis dzied, ievērojot senās ieražas, dziedāšanas manieri un rituālus. Viens no nosacījumiem ir katru koncertuzvedumu sākt ar garo saucienu.
Tāpat balvu saņēma arī sēļu tradicionālās mūzikas grupas "Krāce"dibinātāja Iveta Tāle. Viņas interese par folkloru un tradicionālo mūziku radās 1980. gadu sākumā, iepazīstoties ar tolaik strauji augošās folkloras kustības līderiem Helmī un Daini Staltiem, Arti Kumsāru, Ilgu Reiznieci, Valdi Muktupāvelu un citiem.
2003. gadā viņa izveidoja un līdz 2021. gadam vadīja Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupu "Saucējas", kuru mūzikas albumi "Dziediet, meitas, vokorā" un "Dabā" saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu, bet albums "Trīci, munu ustabeni. Ludzas un Kārsavas tradicionālā mūzika" – latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks".
Tāles pēdējo piecu gadu radošo un pētniecisko interešu centrā ir bijusi tradicionālā dziedāšana dabas akustikā. Kopš 2022. gada Tāle atgriezusies dzimtajā pilsētā Jēkabpilī, kur nodibinājusi sēļu tradicionālās mūzikas grupu "Krāce" un atkal pievērsusies sēļu folkloras tradīciju izzināšanai un popularizēšanai.
Balvas saņemšanu viņa uzskata par svētkiem: "Vienā brīdī tu apjēdz, ka kāds tevi ir arī pamanījis un kādam citam arī tas ir svarīgi un vērtīgi. Protams, ka tas dod kaut kādu tādu lielāku… plašāku tādu skatu uz to, ka tomēr tu neesi tāds viens un ka mēs visi esam kopā tāda tauta, nācija."
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika uzsvēra: "Es domāju, ka izcilības balva liecina, viens – par novērtējumu, ka mēs to sabiedrībā novērtējam. Bet otrs, līdzīgi kā ar daudzām citām vērtībām, viņa nav domāta tādēļ, lai to liktu uz plaukta un priecātos, bet gan lai mēs ar šo vērtību darbotos."
"Kultūru kopt ne vienmēr ir ērti, ne vienmēr ir viegli, vienmēr vieglāk ir ļauties pa straumei," komentēja tradicionālās kultūras pētniece Anete Karlsone. "Ir vērtības, kuras ir jāsaglabā, tas prasa darbu. Lielāku un mazāku, apzinātāku un neapzinātāku, bet tas ir darbs. Tā ir apzināta cilvēka izvēle, ko viņš izvēlas."
Attēlā: Sēļu tradicionālās mūzikas grupa”KRĀCE”, Iveta Tāle - centrā.
Foto: No Facebook/ Anitas Bērziņas profila
Avots: lsm.lv