2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Norisināsies Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi “No apgaismības uz valsti”

Norisināsies Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi “No apgaismības uz valsti”

2023. gada 10. decembrī ievērojamajam zinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam Jānim Stradiņam apritētu 90 gadi. Godinot akadēmiķa Jāņa Stradiņa piemiņu, 2023. gada 12. decembrī no plkst. 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē norisināsies ikgadējie, šoreiz jau ceturtie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi “No apgaismības uz valsti”. Lektori: Imants Lancmanis, Māra Zālīte, Juris Rubenis, diskusijas moderators Eduards Liniņš, informē Stendera biedrības valdes priekšsēdētājs Pēteris Stradiņš.

Jānis Stradiņš (1933–2019) bija ķīmiķis, zinātņu un kultūras vēsturnieks ar plašām enciklopēdiskām zināšanām, izcils publicists, aktīvs Trešās atmodas veicinātājs, nacionālās simbolikas atjaunotājs, Zinātņu akadēmijas prezidents, Sēlijas patriots, daudzu Latvijas un ārzemju profesionālo organizāciju goda biedrs.

Trešās atmodas notikumi Latvijā nav iedomājami bez tautā cienītā J. Stradiņa spilgtās personības un viņa skaidrojumiem par noklusēto Latvijas vēsturi. Tolaik viņš, līdztekus darbam Organiskās sintēzes institūtā un Zinātņu akadēmijā, aktīvi iesaistījās radošās inteliģences veidotajos pasākumos kā Rakstnieku savienības valdes un Latvijas Kultūras fonda prezidija loceklis. Savos priekšlasījumos Jānis Stradiņš sāka lietot jēdzienu “trešā atmoda”. Pats viņš ir teicis, ka tas šķitis “trāpīgākais apzīmējums, lai izceltu tā brīža unikālo būtību — Latvijas vēsturē bija sācies principiāli jauns posms, aususi cerība uz Latvijas neatkarības atgūšanu”, tas asociatīvi esot saistījies ar trim zvaigznēm Brīvības piemineklī, ar triju brāļu mēģinājumiem uzjāt stikla kalnā, kur tas lemts vienīgi trešajam tēva dēlam Antiņam, un arī ar skaitļa trīs maģisko lomu latviešu folklorā. Tagad “trešā atmoda” iegūlusi sabiedrības apziņā kā sinonīms Latvijas neatkarības atgūšanas laikam.

1990. gadā, tieši pateicoties Jāņa Stradiņa spēcīgajai argumentācijai LPSR Augstākajā Padomē, tika panākta nacionālās simbolikas — sarkanbaltsarkanā karoga, Latvijas Republikas ģerboņa un himnas — likumīga atjaunošana. Šo emocionālo mirkli atceras ikviens latvietis, kas to piedzīvojis!

Īpašas saites Jāni Stradiņu vienoja ar tēva dzimto pusi Sēliju. Pagājušajā gadsimta beigās akadēmiķis kļuva par Sēlijas garīgo līderi — modināja sēlisko pašapziņu, rosināja pētīt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada vēsturi un meklēt risinājumus reģiona attīstībai. Pēc viņa iniciatīvas un krāsu kompozīcijas idejas tapa Sēlijas karogs.

Jubilejas gada noskaņās šī gada 9. septembrī Sēlijā, Sunākstes mācītājmuižas parkā tika atklāta tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga veidota viedvieta “Gaismas vārti”, veltīta Jānim Stradiņam, apgaismībai un Gothardam Frīdriham Stenderam.

Jāņa Stradiņa sapnis par valstiskuma atjaunošanu ir piepildījies, bet viņa kvēlākā velēšanās, lai Latvijā dzīvotu intelektuāli attīstīta un izglītota tauta, paliek mūsu un nākošo paaudžu rokās.

Atstājiet komentāru