2022.gada 26. jūnijs

Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns

7.jūnijā aprit 96 gadi, kopš Līvāniem piešķirts pilsētas statuss

7.jūnijā aprit 96 gadi, kopš Līvāniem piešķirts pilsētas statuss

Pilsētas tiesības Līvāniem tika piešķirtas 1926.gada 7.jūnijā, Latvijas valsts prezidentam Jānim Čakstem izsludinot Saeimas pieņemto likumu “Par pilsētas tiesību piešķiršanu Ainažu, Līvānu un Madonas miestam”.

Mazliet no Līvānu vēstures jeb – ko rakstīja avīzēs

Līvānus nodibināja 1533.gadā barons Līvens, kuram piederēja muiža ar lielām zemes platībām, atļaudams miestiņa iedzīvotājiem rentēt viņa zemi un celt mājas. No 1574.gada muiža pārgāja barona Johana de Ungerna  un viņa pēcnācēju īpašumā, bet 1677.gadā Līvānu muižu savā īpašumā pārņēma Poceju ģimene. Poceji ir bijuši katoļi, jo viņi 1678.gadā cēluši Līvānu katoļu baznīcu par saviem līdzekļiem.

Līvānos 1897.gadā ir 2614 iedzīvotāju, miestā jau bija korķu fabrika, celulozes un izolācijas piederumu fabrika, kā arī diezgan plašas Rabuhina tvaika dzirnavas. Pirmā pasaules kara laikā Līvānu miests ilgu laiku atradās karadarbības zonā – 155 mājas tika sagrautas un daudzas bojātas. Arī katoļu baznīca bija stipri cietusi.

Kad 1919.gada 3.oktobrī Līvāni tika atbrīvoti no lielinieku režīma, miesta pārvaldīšanu uzņēmās nacionālās armijas vara – ar komendantu Urpinu vadībā. Jau 1920.gada sākumā iedzīvotāji tika aicināti paši pārvaldīt miestu, ievēlot miesta valdes priekšsēdētāju. Aicinājums neguva atsaucību, pilsoņi neviens negribēja tikt ievēlēti šai amatā, jo daļa miesta māju bija iznīcinātas, iedzīvotāju bija palicis maz – tikai 1913 iedzīvotāji un tiem pašiem trūka pārtikas. Galu galā par miesta valdes priekšsēdētāju ievēlēja Jāni Priedi, kurš par sekretāru aicināja Jāni Cīrulnieku un pirmā dome Līvānos tika ievēlēta 1920.gada 15.februārī.

Pašvaldības pirmais uzdevums bija atrast avotus, no kuriem finansēt pašvaldības darbinieku algas un citas vajadzības. Tādi tika atrasti nozīmējot tirgus nodokli un ievedamo preču nodokli, kuru pašvaldības pastāvēšanas sākumā pilnīgi pietika, jo sekretāram par mēnesi maksāja 400 rubļu (Ls 8), un valdes priekšsēdētājam 300 rubļu (Ls 6).

1920. un 1921.gadā pašvaldība ierīkoja tā saucamo “Amerikāņu bērnu ķēķi”. Produktus caur Latvijas valdību saņēma no Amerikas. Pašvaldībai vajadzēja gādāt par vārīšanu un izdalīšanu trūcīgo vecāku bērniem. Pašvaldība ir atjaunoja ugunsdzēsēju biedrību un visādi pabalstīja – piešķīra naudu ugunsdzēšamo rīku iegādei un nodeva biedrības rīcībā motoršļirci Ls 5720 vērtībā, kuru pašvaldība pieprasīja no valdības.

Pašvaldības darbības sākumā kancelejā vajadzēja pārdot sāli, siļķes, petroleju un gatavus apģērbus, ko saņēma no valdības caur Krustpils rajona apgādības iecirkņa pārzini. 1921.gadā pašvaldība sāka rūpēties par Līvānu labiekārtošanu. Dome izdeva rīkojumu Rīgas, Baznīcas un Dzirnavu ielas namsaimniekiem, uztaisīt trotuārus pret saviem grunstgabaliem.

Skolu apgādāšana pašvaldībai nesagādāja raizes, jo latviešu bērni apmeklēja Līvānu pagasta skolu, kas atradās miestā, Peisenieku mājā. Ebreju bērni apmeklēja skolu, ko uzturēja pati ebreju sabiedrība. 1925.gadā Līvānu pašvaldība noslēdza līgumu ar Izglītības ministriju, kura latviešu pamatskolu pārņēma savā pārziņā un uzturēšanā. Skolā bija 380 skolnieki. Ebreju skolu pārvietoja uz pilsētas pašvaldības namu un tanī strādāja 7 skolotāji un mācījās 153 skolnieki.

1921.gadā tika novilktas miesta administratīvās robežas, diezgan neizdevīgas, jo miesta teritorija plašākos apmēros nepiegāja pie Daugavas, bet 1924.gadā 11.martā tika izdots “Rīkojums par Līvānu miesta robežām”, kas izmainīja miesta robežas.

Svarīgākie notikumi pašvaldības darbībā 1924.gadā – noslēgts līgums ar Līvānu ražošanas biedrību “Straume” par elektrisku apgaismošanu un pārvēlēta Līvānu dome: par domes priekšsēdētāju kļuva T. Puteklis, par valdes priekšsēdētāju ievēlēja P. Kaņepu, par sekretāru iecēla V.  Arkliņu. 1925.gadā Līvānos jau bija 3085 iedzīvotāji.

1926.gads Līvānu dzīvē un vēsturē ieņem izcilu vietu. 1926.gada 7.jūnijā Līvānu miestam tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas gan pašvaldībai uzlika lielākus pienākumus, bet reizē deva arī lielākas tiesības: atvērt tekošu rēķinu, jeb citiem vārdiem sakot, saņemt pašvaldībai pienākošās piemaksas pie valsts nodokļa tieši, nevis caur Daugavpils apriņķa valdi, ar kuru minētā nodokļa rēķini nebija nokārtoti. Pilsētai tika piešķirti 52 apbūves gabali zemes pieprasītājiem no valsts zemes fonda, kas pašvaldībai dod krietnus ienākumus un ir ieguvums, ko pašvaldība varēja iegūt vienīgi demokrātiskā valstī.

Sakarā ar pilsētas tiesību piešķiršanu un domnieku skaita noteikšanu uz 20 cilvēkiem, notika domes sastāva pārvēlēšana. Par domes priekšsēdētāju ievēlēja Teodoru Putekli, par pilsētas galvu Voldemāru Tročimovu. Tai pašā gadā izbeidzās pilsētas finansiālās grūtības. Līvānu miests bija kļuvis par Līvānu pilsētu.

Rakstā izmantoti Līvānu novada Centrālās bibliotēkas digitalizētie novadpētniecības materiāli.

Avots: livani.lv

Atstājiet komentāru