Raidījums: EPPO izbeigusi Līvānu domes iespējamo ES fondu līdzekļu izkrāpšanas lietu
- LETA --
- 02 februaris 2026 --
- 0 Komentāri
Eiropas prokuratūras (EPPO) janvārī izbeigusi Līvānu novada domes iespējamo Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izkrāpšanas lietu, kurā bija aizdomas, ka bijušais mērs Andris Vaivods (LA) Eiropas fondu projektu virzījis konkrēta uzņēmēja interesēs, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Neskatoties uz kriminālprocesa izbeigšanu, EPPO esot secinājusi, ka Līvānu novada domē konkrētajos ES fondu projektos netika ievērota labā prakse, vēsta "de facto".
Kā atgādina "de facto", 2022. gada rudenī Līvānu novada domē un toreizējā mēra Vaivoda privātmājā notika kratīšanas. EPPO tolaik atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tās uzdevumā meklē pierādījumus lietā par iespējamu ES līdzekļu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro vērtībā, attīstot dažādus infrastruktūras objektus Līvānu novadā. Vēlāk Vaivods arī kļuva par personu, pret kuru sākts kriminālprocess.
Raidījuma "de facto" veidotāju rīcībā esošais lēmums rāda, ka EPPO ieskatā krāpšanas pazīmes Vaivoda darbībās neesot saskatāmas, proti, viņš neesot mēģinājis apzināti slēpt faktus par to, ka infrastruktūra bijusi domāta konkrētam uzņēmumam, lai pašvaldība iegūtu lielāku Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šajā gadījumā noliktavas angāra būvei dome varēja saņemt maksimālo ERAF līdzfinansējumu - 85%.
Taču dokuments arī rāda, ka Līvānu novada domē tika izrādīta liela pretimnākšana uzņēmumam "Vizulo". Tas, pēc EPPO norādēm, neatbilst labai praksei un var radīt sabiedrībai iespaidu par iespējamu godīgas konkurences principu neievērošanu, vēsta "de facto".
Raidījums arī atzīmē, ka "Vizulo" pārstāvji ilgstoši sarakstījās ar Līvānu domes darbiniekiem un domes nolīgtajiem projektētājiem, sūtot savas prasības vai priekšlikumus par specifiskajām vajadzībām abiem angāriem. Uzņēmums vēlējās tur izvietot alumīnija liešanas iekārtas. Tomēr pēc gada, 2021. gada jūnijā, kad vēl neuzbūvētajam angāram izsolīja nomas tiesības, "Vizulo" izsolē nepiedalījās.
Kā ziņots, publikācija Līvānu pašvaldības portālā liecina, ka 2020. gada 15. janvārī starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) un Līvānu novada domi tika parakstīta vienošanās par ERAF līdzekļu piesaisti Līvānu industriālās zonas Celtniecības ielā attīstības projekta otrajai kārtai.
Būvdarbi būvlaukumā tika sākti 2021. gada 19. janvārī, un 2021. gada 9. novembrī būvdarbu process noslēdzās, nododot objektu ekspluatācijā. Projektā uzbūvēts noliktavas angārs, labiekārtota teritorija un salaboti piebraucamie ceļi. Objektam izveidots gāzes apgādes pieslēgums.
Projekts izmaksājis 1,46 miljonus eiro. Saskaņā ar CFLA un Līvānu novada domi noslēgto vienošanos projektā iekļaujamās sākotnējās kopējās izmaksas varēja būt 1,85 miljoni eiro, tajā skaitā attiecināmās izmaksas 1,83 miljoni eiro, no kurām ERAF līdzfinansējums bija plānots 1,40 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija - 72 923 eiro, Līvānu novada pašvaldības līdzfinansējums - 167 661 eiro, bet privātās attiecināmās izmaksas - 192 395 eiro.
Līvānu novada pašvaldībā aģentūrai LETA paziņoja, ka oficiālas pretenzijas par šī projekta īstenošanu pašvaldība nav saņēmusi.
"Līvānu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vaivods 19. oktobrī ir sniedzis informāciju tiesībsargājošajām institūcijām, sadarbojas ar tām saistībā ar Eiropas prokuratūras veikto izmeklēšanu un turpina darbu pašvaldībā. Līvānu novada pašvaldība plašāku informāciju nav tiesīga sniegt," paziņoja pašvaldībā.
Tāpat ziņots, ka EPPO izmeklēja iespējamo ES fondu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro apmērā, kas ir saistīta ar projektiem par ražošanas infrastruktūras izbūvi Līvānu pilsētā, un sadarbībā ar KNAB veiktas procesuālās darbības, tostarp kratīšanas gan Līvānu novada domē, gan domes priekšsēdētāja privātīpašumā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas pārstāvis EPPO, prokurors Gatis Doniks.
Praktisko darbību EPPO sāka 2021. gada 1. jūnijā. EPPO mērķis ir aizsargāt ES finanšu intereses. Prokuratūra ir atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzības uzturēšanu tiesā par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Kolēģija sastāv no Eiropas galvenā prokurora un visu dalībvalstu Eiropas prokuroriem.