2020.gada 24. novembris

Velda, Velta

Topošā rezidente bērnu neiroloģijā – Arita Elizabete Rakšte

Topošā rezidente bērnu neiroloģijā – Arita Elizabete Rakšte

SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valde turpina piesaistīt darbam slimnīcā jaunus speciālistus un rezidentus. Viena no tām ir slimnīcas jaunā rezidente bērnu neiroloģijā Arita Elizabete Rakšte, kas vasaras periodā no ārsta grāda iegūšanas līdz rezidentūras uzsākšanas paguva pastrādāt par stažieri slimnīcas bērnu nodaļā un paspējusi iepazīt slimnīcu un piedalīties ārstniecības procesā. Laikraksts "Ceturtdiena" aicināja Aritu Elizabeti Rakšti uz sarunu par izvēli kļūt par Jēkabpils slimnīcas rezidentu bērnu nodaļā, par pirmajiem iespaidiem un pieredzi, kā arī nākotnes plāniem.

- Kāpēc pirmās darba pieredzes iegūšanai izvēlējāties Jēkabpils reģionālo slimnīcu?

- Sevi uzskatu par rīdzinieci, tur dzīvoju un vairākus gadus studēju Rīgā Latvijas universitātē. Jēkabpils mani saistīja ar iespēju sevi profesionāli pierādīt. Kāpēc izvēlējos Jēkabpili? Pati pilsēta ir ļoti inovatīva, aktīvi piesaista jaunos speciālistus. Es sekoju līdzi ziņām, kādi speciālisti nepieciešami slimnīcā. Tieši iespēja – bērnu neirologs – mani saistīja un es pieteicos šai slimnīcai. Lielāko izvēli noteica pacientu pieejamība bērnu neirologa konsultācijai  Jēkabpilī. Aktīvākā 
pacientu pieņemšana pie speciālistiem ir pieejama Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīca un tiks nodrošināta Jēkabpils reģionalajā slimnīcā. Pati esmu vidzemniece valmieriete, dzimusi Cēsīs. Tad, kad es devos izvēlēties starp Vidzemes un Jēkabpils slimnīcu, mans pirmais brauciens bija uz Jēkabpili. Tā kā biju ieradusies stundu agrāk par norunāto laiku, es nolēmu apskatīt pilsētu un burtiski iemīlējos Jēkabpilī. Man viņa likās mīļa un sirdij tuva. Valmiera man ir zināma un ierastā vide mani neuzrunāja. Esmu inovatīva persona, kura grib pilnveidoties, iegūt dažādu pieredzi dzīvē. Līdz ar to mana izvēle nāca par labu Jēkabpils slimnīcai.

- Uz darbu Jēkabpilī braucat no Rīgas vai dzīvojat šeit uz vietas?

- Ja godīgi, es pat nebiju iedomājusies, ka man piedāvās šo darba iespēju. Tiekoties ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Margaritu Meļņikovu es sacīju, ka esmu arī darba meklējumos. Tas bija jūlijā. Slimnīcas vadība bija pretimnākoša, piedāvāja strādāt par stažieri bērnu nodaļā, jo tas sniegtu atbalstu nodaļā strādājošam pediatram un iespēju iegūt papildus praktisko pieredzi ārstniecības darbā. Es piekritu ar domu, ka varētu šeit sevi profesionāli pierādīt no savas labākās puses, 
iepazīt kolektīvu, iepazīt slimnīcu un iepazīt daudz vairāk Jēkabpili, jo pirmajā reizē stundas laikā pilsētā es maz par to uzzināju. Man vēl nav bijusi iespēja apskatīt Radžu ūdenskrātuvi, esmu noskaidrojusi, ka tā ir vistuvāk slimnīcai. Pirmajā reizē apmeklēju skulptūru-ūdensstrūklaku "Lūsis", trešdienas tirgus laukumu un Krustpils pili, uzkāpu skatu tornī un apskatīju pilsētu no putna lidojuma, izstaigāju pili, apskatīju ekspozīcijas, iepazinu Jēkabpili ar vēsturisku "piesitienu". Jēkabpils slimnīcā man pagaidām ir pusslodze un šeit es esmu divas dienas nedēļā. Ceļš līdz Rīgai ir tālu un braukāt katru dienu būtu 
sarežģīti. Dzīvošanu Jēkabpilī dienās, kad es šeit strādāju, man palīdzēja nodrošināt valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova.

- Kāda ir Jūsu dežūru ikdiena?

- Pagaidām es esmu dežūrpediatrs. Bet no oktobra, oficiāli tieku apstiprināta rezidentūras programmā, specialitātē kā bērnu neirologs. Esmu ieguvusi ārsta grādu pēc sešu gadu studijām Latvijas universitātes Medicīnas fakultātes, ārstniecības programmā. Jēkabpils slimnīcā manos pienākumos ietilpst rūpīga pacietu apskate, anamnēzes datu iegūšana, objektīvā izmeklēšana, analīžu un izmeklējumu iegūto rezultātu datu izvērtēšana. Es arī aktīvi darbojos dakteres Aijas Briškas pavadībā, apmeklējot uzņemšanas nodaļu. Terapiju es nelemju, tas nav manā kompetencē, bet to mēs ar dakteri apspriežam. Mans stažēšanās laiks 
beidzās šonedēļ. Turpmāk, no oktobra darba pienākumus  pildīšu  kā bērnu neirologs. Patstāvīgu darba gaitu uzsākšana, sertificēta ārsta uzraudzībā, ir no rezidentūras trešā kursa. Bērnu neiroloģiju mēs apgūstam tikai un vienīgi piedāvātajā Rīgas Stradiņa universitātes programmā, Jurģa Strautmaņa vadībā. Četri gadi ir maksimums, kuru laikā tiek apgūta bērnu neiroloģija kā pamatspecialitāte. Iepriekš tā bija kā papildus specialitāte, bet no 2020. gada atzīta par pamatspecialitāti. Agrāk bija jāpabeidz pediatrijas kurss un tikai tad varēja doties tālāk mācīties par bērnu neirologu, bet no šī gada jau ir iespēja apgūt šo 
profesiju četru gadu ietvarā. No apmācības procesa 80 procentus man nodrošina Rīgas Bērnu klīniskā slimnīca, tās darba vide, savukārt 20 procentus nodrošinās darbs Jēkabpils slimnīcā. Apmācības process norit strādājot.

- Kāpēc izvēlējāties mediķa profesiju?

- Mediķa profesija ir mans bērnības sapnis, es jau no mazām dienām praktizējos manuāli ievadot ūdeni šļircē, veicot intramuskulāras injekcijas. Bērnībā mans pirmais pacients bija sunītis. Vēl atceros, ka bērnībā, iespējams no filmām, bija izveidojies priekšstats par ārsta vizuālo tēlu, proti, ārstam vienmēr rokās ir fonendoskops, piezīmju grāmatiņa, rakstāmais un apģērbts balts halāts. Tāda es arī centos izskatīties. Manas profesijas izvēle ir arī vecāku iniciatīva, viņi gan 
nav mediķi, bet iespējams tas bijis viņu sapnis. Esmu rados pirmā sieviete, kura apguvusi medicīnas profesiju, tā teikt celmlauzēja. Mūsu dzimtā, attālākos rados gan ir viens mediķis vīrietis – Māris Toms.

- Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem un interesēm ārpus mediķa profesijas?

- Vaļasprieku ir daudz. Esmu trešajā paaudzē biteniece, dravniece. Mans vaļasprieks ir biškopība, medus un viss, kas saistās ar šo jomu. Mūsu dravā ir vairāk par simts bišu stropu. Esmu sastopama arī gadatirgos, pārdodot medus produkciju. Mana mamma, cik vien atceros, tirgojas Valmieras tirgū ar medu un biškopības produkciju. Nodarbošanos ar biškopību iesāka mana vecmāmiņa Sibīrijas laikos. Tas bija viņas ikdienas iztikas avots.  Vēl cits vaļasprieks – dziedāšana. Es dziedu Rīgas jauktajā korī "Skaņupe". Man arī patīk aktīvi ceļot. Šobrīd tā ir Latvija. Esmu bijusi Zviedrijā, Stokholmā. Daudz esmu ceļojusi Lietuvā un pētījusi tās kultūru, jo mans tēvs un vectēvs ir lietuvieši un daļa manas saknes ir tur meklējamas. Tā kā Valmiera ir tuvu Igaunijas robežai, esmu ceļojusi arī pa Igauniju.

- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

- Jēkabpils slimnīcā mani darbā ievada daktere Aija Briška. Es gribētu uzsvērt gan viņas atbalstu, gan kolektīva. Man patīk, ka gan slimnīcas vadība, gan kolēģi ir ļoti pretimnākoši. Man patīk, ka daktere Aija Briška piedāvāja man šo iespēju būt dežūrpediatram viņas vadībā. Tas ir fantastiski, jo daktere ir zinoša, pacietīga, atbild uz visiem maniem jautājumiem, ir ieinteresēta apmācīt kārtību kāda ir pieejama Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Nav bijis brīdis, kad es justos neērti uzdodot jautājumus vai vērsties pēc padoma. Manuprāt, dakterim ir jābūt pacietīgam ne tikai pret pacientiem, bet arī kolēģiem. Jāteic, ka Bērnu nodaļa Jēkabpils slimnīcā ir ar savu auru, esmu bijusi arī infekciju un uzņemšanas nodaļās, man šeit ļoti patīk. Tāpat arī man patīk Jēkabpils slimnīcas modelis, kā tiek sagaidīts pacients un visas turpmākās darbības. Protams, vēlētos, ka  šeit būtu vēl vairāk jauni kolēģi ar inovatīvu domāšanu. Vēlētos redzēt šeit arī vēl kādu jaunu bērnu 
neirologu un saviem kolēģiem ieteikt nebaidīties nākt un strādāt uz reģiona slimnīcām. Tas ir vērtīgi pieredzei un izaugsmei, profesionālajai pilnveidošanai. Es sevi nākotnē redzu kā Jēkabpils reģionālās slimnīcas ārstu – bērnu neirologs. Pacientiem  piedāvājot  iespēju pierakstīties ambulatorām pieņemšanas vizītēm un konsultācijas  Jēkabpils slimnīcas nodaļā nokļuvušajiem pacientiem.  Tālākā nākotnē, tā kā nāku no Valmieras, kā konsultatīvo bērnu neirologu Vidzemes slimnīcā. Savukārt Rīga man būtu kā pamatbāze zināšanu ieguvei. Es gribētu, lai Rīgā piedāvā vēl vairāk iespējas profesionāli pilnveidoties arī reģionā strādājošiem ārstiem ar kursu, semināru un lekciju palīdzību. Varbūt nākotnē arī pati varētu lasīt kādu lekciju un uzrunāt, piesaistīt 
kolēģus ar Jēkabpils slimnīcas iespējām.

- Paldies par sarunu!

- Paldies par brīnisķīgo sarunu!

Foto: Atis Caune-Zalāns

Komentāri (0-3/3)

  • Pacienta māte
    20.10.2020 18:13
    Pāldies par ar sirds siltumu un jauko apkalpošanu
  • Esss
    17.10.2020 01:52
    Jauks cilvēks :)
  • Smukais
    25.09.2020 20:40
    Oho seksīga ,būs jaiziet nervi pārbaudīt

Atstājiet komentāru