Vasarassvētki – kristīgās, tautas un pasaules tradīcijās
- Radio1.lv --
- 24 maijs 2026 --
- 0 Komentāri
Šodien ir Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki. Kristīgajā pasaulē tie ir tikpat nozīmīgi kā Ziemassvētki un Kristus Augšāmcelšanās svētki. Kristieši uzskata, ka šī ir Kristīgās baznīcas dzimšanas diena, bet latviešu tautas ticējumos uzskata, ka tieši Vasarsvētki būtiski ietekmē veselību un labklājību.
Vasarsvētki kristīgajā baznīcā
Šodien Baznīca svin Vasarsvētkus - vienu no gada svarīgākajiem svētkiem, kas noslēdz Lieldienu laiku un atzīmē Baznīcas gada sākumu.
Vasarsvētki ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās.
Tā kā Lieldienas ir svētki bez noteikta datuma, tad Vasarsvētki ir atkarīgi no Lieldienu laika, Vasarsvētki var iekrist jebkurā laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam.
Kristieši uzskata, ka šajā dienā jūdi bija pulcējušies Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, un Dieva Gars esot nolaidies pār Mariju un apustuļiem kā ugunsmēles, un piepildījis gan Mariju, gan apustuļus ar savu spēku.
Šodien Baznīca svin Vasarsvētkus - vienu no gada svarīgākajiem svētkiem, kas noslēdz Lieldienu laiku un atzīmē Baznīcas gada sākumu.
Vasarsvētki ir trešie nozīmīgākie svētki kristiešu liturģiskajā gadā pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tie tiek svinēti svētdienā, kas iekrīt piecdesmit dienas pēc Lieldienām. Svētkos piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās.
Tā kā Lieldienas ir svētki bez noteikta datuma, tad Vasarsvētki ir atkarīgi no Lieldienu laika, Vasarsvētki var iekrist jebkurā laikā no 10. maija līdz 13. jūnijam.
Kristieši uzskata, ka šajā dienā jūdi bija pulcējušies Jeruzalemē pieminēt notikumus Sinaja tuksnesī, un Dieva Gars esot nolaidies pār Mariju un apustuļiem kā ugunsmēles, un piepildījis gan Mariju, gan apustuļus ar savu spēku.
Gan Svēto Garu, gan Vasarsvētkus simbolizē balts balodis lidojumā. Kristietībā uzskata, ka, nolaižoties pār cilvēkiem un pieskaroties ar spārnu tiem, balodis simbolizē, ka katrā ir Dieva gars. Svētā Gara nosūtīšanas svētki baznīcās tiek svinēti kopš 425. gada.
No šo svētku laika noteikšanas katoļi ir arī ieguvuši novenas - deviņu dienu lūgšanu - jēdzienu, jo Apustuļu darbu 1. nodaļā aprakstīts, ka Marija un apustuļi pēc Debesbraukšanas deviņas dienas “nepārtraukti” kopā lūdzās līdz Vasarsvētkiem. Tradicionāli Baznīca lūdz novenu Svētajam Garam dienās pirms Vasarsvētkiem.
Kristīgajā tradīcijā Vasarsvētki ir Svētā Gara nākšanas svētki pār apustuļiem, Mariju un pirmajiem Jēzus sekotājiem. Telpu, kurā viņi bija sapulcējušies, piepildīja “spēcīgs, brāzmains” vējš, un uz viņu galvām uzgāzās uguns mēles, kas ļāva viņiem runāt dažādās valodās, lai viņi varētu viens otru saprast. Tā bija tik dīvaina parādība, ka daži cilvēki domāja, ka kristieši ir vienkārši piedzērušies - bet Pēteris norādīja, ka tas bija tikai rīts, un teica, ka šo parādību izraisīja Svētais Gars.
Svētais Gars deva apustuļiem arī citas dāvanas un augļus, kas bija nepieciešami, lai izpildītu lielo uzdevumu - iet un sludināt Evaņģēliju visām tautām. Tas piepildīja Jaunās Derības Kristus apsolījumu, ka apustuļi tiks “ietērpti spēkā”, pirms viņi tiks izsūtīti sludināt Evaņģēliju.
Tieši pēc Vasarsvētkiem Svētā Gara iedvesmots Pēteris jūdiem un citiem neticīgajiem teica savu pirmo homīliju, kurā viņš atklāja Vecās Derības Rakstus, parādot, kā pravietis Joēls pravietoja par notikumiem un Svētā Gara atnākšanu Vasarsvētkos. Viņš arī sacīja ļaudīm, ka Jēzus, kuru viņi krustā sistie krustā, ir Kungs un ir augšāmcēlies no mirušajiem, kas “iedzina viņus sirdī”. Kad viņi jautāja, kas viņiem jādara, Pēteris mudināja viņus nožēlot grēkus un kristīties.
Saskaņā ar Apustuļu darbos aprakstīto, pēc Pētera sprediķa tika kristīti apmēram 3000 cilvēku.
Šā iemesla dēļ
Vasarsvētki tiek uzskatīti par Baznīcas dzimšanas dienu - Pēteris, pirmais pāvests, pirmo reizi sludina un atgriež tūkstošiem jaunu ticīgo. Apustuļus un ticīgos pirmo reizi vienoja kopīga valoda un kopīga dedzība un mērķis - iet un sludināt Evaņģēliju.
Svētā Gara un Vasarsvētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Tā spārnu skāriens simbolizē to, ka arī cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Svētā Gara krāsa ir sarkanā – asiņu krāsa. Tā norāda gan uz kristīgo mocekļu asinīm, gan arī uz uguns liesmām.
Kristīgajā mākslā Svētais Gars godināts jau kopš senlaikiem, tas iedvesmojis daudzus māksliniekus – arī Leonardo da Vinči, Rubensu, Rafaelu, Gvido Reni, El Greko un citus.
Vasarsvētki latviešu ticējumos
Vasarsvētkos latvieši dekorē mājas un pagalmus ar meijām. Tieši to smarža iezīmē vasaras ienākšanu. Tiek tīrītas un pušķotas sētas, sakoptas istabas, pagalmi un gan sētā, gan sirdī tiek ielaista vasara un daba, kas beidzot ir uzplaukusi. Un ne attapsimies, kā pavisam drīz būs pienākuši arī vasaras Saulgrieži. Latviešu tauta vienmēr izcēlusies ar daudzām tradīcijām un ticējumu ievērošanu.
• Trīs ceturtdienas pirms Vasaras svētkiem nedrīkstot lauku darbus strādāt, citādi krusa nositot labību.
• Senāk katoļiem Vasarsvētki bijuši lieli svētki, kurus svētījuši trīs dienas. Vasaras svētku naktī apkārt staigājuši burvji un raganas, tādēļ Vasaras svētku rītā govis nedzina ganos, jo zāle bijusi apburta.
• Vasaras svētkos ļaudis pušķojuši istabas ar bērziem un kalmēm, bet gani pušķojuši govis, par ko saimnieces tiem devušas sieru.
• Vasarsvētkos nedrīkstot ēst gaļu, citādi tad lopi sprāgstot.
• Vasarsvētkos jāiet baznīcā, lai iegūtu svētību.
• Vasarsvētku rītā esot agri uz upi jāiet mazgāties. Upei esot jātek pret rītiem jeb prom no saullēkta puses, lai nekad nenāktu miegs.
• Cits ticējums vēsta, ka pirms saullēkta jāiet mazgāt uz upi muti, un upē jāiemet sudraba vai vara nauda. Mājup ejot, nedrīkst atskatīties, bet tiklīdz nonāk mājās, jādodas gulēt. Kas naudu no upes sapnī izcels, tas arī apprecēs.
• Ja pirms Vasarsvētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nebijušas baznīcā sanestas, pērās jaunām bērzu slotām, tad esot kašķi dabūjuši.
• Vasarsvētku meijas esot jāliek šķūnī zem siena, lai siens nepelētu.
• Vasarsvētkos jāiet baznīcā, lai iegūtu svētību.
• Vasarsvētku rītā esot agri uz upi jāiet mazgāties. Upei esot jātek pret rītiem jeb prom no saullēkta puses, lai nekad nenāktu miegs.
• Cits ticējums vēsta, ka pirms saullēkta jāiet mazgāt uz upi muti, un upē jāiemet sudraba vai vara nauda. Mājup ejot, nedrīkst atskatīties, bet tiklīdz nonāk mājās, jādodas gulēt. Kas naudu no upes sapnī izcels, tas arī apprecēs.
• Ja pirms Vasarsvētkiem, kamēr vēl bērzu sulas nebijušas baznīcā sanestas, pērās jaunām bērzu slotām, tad esot kašķi dabūjuši.
• Vasarsvētku meijas esot jāliek šķūnī zem siena, lai siens nepelētu.
• Ja pirms Vasarsvētkiem rūc pērkons, tad vasara būs auglīga.
• Vasarsvētkos ievāktiem augiem un meijām piemītot dziednieciskas īpašības.
• Līdz Vasarsvētkiem nedrīkst sēdēt uz zemes, citādi piemetas visādas kaites.
Vasarsvētku tērpi un paražas visā pasaulē
Parasti Vasarsvētkos priesteri valkā sarkanus tērpus, kas simbolizē dedzinošo Dieva mīlestības uguni un uguns mēles, kas nolaidās uz apustuļiem.
Tomēr dažviet pasaulē Vasarsvētkus dēvē arī par Vasarsvētdienu jeb Balto svētdienu, atsaucoties uz baltajiem tērpiem, ko parasti valkā Lielbritānijā un Īrijā. Baltā krāsa simbolizē Svētā Gara balodi, un tā ir raksturīga tērpiem, ko šajā dienā valkā katehumeni, kuri vēlas kristīties.
• Līdz Vasarsvētkiem nedrīkst sēdēt uz zemes, citādi piemetas visādas kaites.
Vasarsvētku tērpi un paražas visā pasaulē
Parasti Vasarsvētkos priesteri valkā sarkanus tērpus, kas simbolizē dedzinošo Dieva mīlestības uguni un uguns mēles, kas nolaidās uz apustuļiem.
Tomēr dažviet pasaulē Vasarsvētkus dēvē arī par Vasarsvētdienu jeb Balto svētdienu, atsaucoties uz baltajiem tērpiem, ko parasti valkā Lielbritānijā un Īrijā. Baltā krāsa simbolizē Svētā Gara balodi, un tā ir raksturīga tērpiem, ko šajā dienā valkā katehumeni, kuri vēlas kristīties.
Itālijas Vasarsvētku tradīcija ir no baznīcu griestiem izkaisīt rožu lapas, lai atgādinātu par ugunīgo valodu brīnumu, tāpēc dažviet Itālijā Vasarsvētkus dažkārt sauc par Pascha Rosatum (Lieldienu rozes).
Francijā ir tradīcija Mises laikā pūst trompetes, lai atgādinātu par Svētā Gara dzenošā vēja skaņām.
Āzijā ir raksturīgs papildu dievkalpojums, ko sauc par genuflexion, kura laikā tiek skaitīti gari dzejoļi un lūgšanas.