Aivars Kraps: Gribu pateikt paldies katram jēkabpilietim par ieguldīto darbu pilsētas izaugsmē
- Sandra Mikanovska --
- 18 novembris 2020 --
Ir novembris, ko pārliecinoši varam dēvēt pat svētku mēnesi. Divas Latvijas valstij nozīmīgas svinamās dienas − 11. novembris, Lācplēša diena, un 18. novembris, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena − to padara īpašu. Tāpēc novembris tiek dēvēts par Patriotisma mēnesi. Šogad šis laiks ir atšķirīgs, jo ierasto lielo pasākumu vietā, ir iespēja individuāli, ģimenes lokā svinēt svētkus.
- Ko Jums nozīmē Patriotisma mēneša svētki – Lāčplēša diena un 18. novembris un kā Jūs parasti pavadāt šo laiku?
- Novembris dabā ir gada tumšākais mēnesis, bet ļoti īpašs mēnesis, kad visa Latvijas tauta svin vienus no gaišākajiem svētkiem – Lāčplēša dienu un Latvijas dzimšanas dienu. Šajā laikā īpaši atceramies tos cilvēkus, kas cīnījās par mūsu valsts neatkarību un brīvību.
Arī man šis mēnesis ir patriotisma un pārdomu laiks. Pārdomāju, kas izdarīts, kas vēl jāizdara, kas varbūt nav sanācis, kā cerēts. Ja runājam par šī laika ģimenes tradīcijām, tad mēs katru gadu ar ģimeni dodamies Lāčplēša dienas lāpu gājienā. Mana ģimene šo gājienu ik gadu īpaši gaida, diemžēl šis gads bija izņēmums, lāpu gājiens nenotika valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ. Taču šī diena ir nozīmīga, un es gan kā amatpersona noliku ziedus pie pieminekļa “Kritušajiem par Tēviju”, gan ģimenes lokā atradām laiku aiziet pie pieminekļa un godināt tos cilvēkus, kas šo 102 gadu laikā Latvijā ir daudzko darījuši. Latvijas valsts svētku dienā sieva cep pīrāgus, gatavo svētku maltīti, galdu rotājam ar sarkanām un baltām svecītēm. Svinam tāpat, kā šos svētkus svin ļoti daudzās Latvijas ģimenēs.
- Kādas ir Jūsu mīļākās latviešu tradīcijas un kāpēc?
- Esmu ģimenes cilvēks, man mana ģimene, mana māja ir ļoti svarīgi. Tāpēc arī mīļākās latviešu tradīcijas saistās ar ģimenes kopā būšanu, un tas ir Ziemassvētku vakars. Interesanti ir arī Līgo svētki, kurus ar ģimeni plašākā radu un draugu lokā svinam pie krustmātes Salā. Taču Ziemassvētku tradīcijas sirdij tuvākas. Mēs tāpat, kā daudzās citās ģimenēs, šajā vakarā uzklājam galdu ar tradiconāliem šī vakara ēdieniem, apmaināmies dāvanām, notiek arī nākotnes zīlēšana, lejot alvu. Pēc tam katrs savā atlietajā alvas gabaliņā saskata to, ko visvairāk vēlas un katru gadu izlejas kaut kas cits. Tas ir interesants pasākums, kur katram par savu un cita lieto laimi, ko saskata alvas gabaliņā, ir savs viedoklis. Viennozīmīgi tie ir vēlējumi saviem pašiem mīļākajiem. Kad dēls bija jaunāks, katru gadu kopā gājām uz mežu, meklējām skaistāko eglīti un līdzi nesām cienastu meža zvēriņiem.
- Vai varat atklāt kādu laimi pagājušos Ziemassvētkos sev izlējāt un vai šogad cerētais piepildījās?
- Jāteic, ka pērn man nedaudz no tehniskā viedokļa lējums neizdevās, un sanāca tāds kā kamolveidīgs attēls, kura apveidā es saskatīju savu ģimeni, kopīgu ceļošanu interesantā transporta līdzeklī. Tas ir arī piepildījies. Šogad netika braukts aplūkot tālas zemes, bet vasarā iepazināmām mūsu Latvijas skaistās pilsētas un dabas bagātības. Kopā būšana, īsie ceļojumi, sarunas brauciena laikā ir īsta vērtība. Ģimenes vērtība.
- Vārds, lieta, vieta vai kas cits, kas Jūsuprāt vislabāk raksturo Latviju?
- Vienā vārdā to grūti pateikt. Noteikti tā ir Latvijas daba, likteņupe Daugava, brūnās baravikas mūsu mežu zaļajās sūnās, ziedošais ceriņkrūms pie mājas, bērzi, jūrmalas baltās smiltis.
Noteikti tās ir latviešu tautasdziesmas un pats galvenais – mūsu stiprie cilvēki. Latvijas nebūtu, ja nebūtu cilvēku. Te ir vienīgā vieta visā plašajā pasaulē, kur runā šajā skaistajā – latviešu valodā.
- Kā Jūs mūsdienu nemierīgajos apstākļos jums izdodas saglabāt iekšēju mieru, dzīvesprieku, pozitīvismu un ko Jūs ieteiktu citiem miera un iekšējā līdzsvara saglabāšanai?
- Šo stresa pilno laiku, katrs pārdzīvojam dažādi. Man daudz sanāk komunicēt ar cilvēkiem. Vieni saka - nekā taču nav, nekāda Covid-19, viss ir izdomāts, bet ir cilvēki, kas ļoti, ļoti baidās no šī vīrusa un varbūt pārlieku baidās. Domāju, ka cilvēkus visvairāk uztrauc un arī mani, šī lielā neziņa. Prasmīgi var cīnīties, aizstāvēties un uzvarēt, ja ir redzams un skaidri saprotams ar ko šī cīņa notiek. Patlaban tas ir liels jautājums un ne tikai Jēkabpilī vai Latvijā, bet visā pasaulē. Jāatzīstas, ka arī man šajā laikā nav viegli un ir septiņas reizes jāpadomā līdz tiek pieņemts lēmums, jo ikviens lēmums ir atbildīgs ne tikai man, bet skar ļoti daudzus cilvēkus.
Manuprāt, grūti šajā laikā ir pilnīgi visiem – gan uzņēmējiem, gan skolotājiem, gan ārstiem, gan vecākiem, kuriem ir gan jāstrādā, gan jāatbalsta bērni zinību apgūšanas procesā. Atnākot no darba mājās, es mēģinu tikt galā ar dienas satraukumiem, es šajā laikā daudz dodos aktīvās pastaigās, kad ir iespēja kopā ar ģimeni ar velosipēdiem dodamies braucienos apkārt Radžu ūdenskrātuvei. Labos laika apstākļos cenšos padarboties piemājas nelielajā dārziņā. Ļoti, ļoti nomierina nervus fizisks darbs, piemēram, kādu pusstundu stundu rokot ar lāpstu zemi. Tomēr visbiežāk relaksējos pastaigās pa Mežaparku, tas nomierina, sniedz spēku, ļauj relaksēties. To iesaku arī citiem.
- Šogad Patriotisma mēnesī ir atcelti visi lielie pasākumi, taču ir pietiekami daudz mazu, lokālu pasākumu, kurus no tiem Jūs izceltu?
- Mums šīs divas svētku nedēļas bija plānotas ar maziem, lokāliem pasākumiem, bet diemžēl lielākā daļa no šiem pasākumiem ir atcelta saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī. Es nevaru un nedrīkstu aicināt cilvēkus valsts svētku dienā 18.novembrī kaut kur doties masveidā. Bija plānoti nelieli koncerti iekškvartālos, diemžēl arī tie nenotiks. Taču šie pasākumi iekškvartālos , Krustpils kultūras nama balkoniņš, kur uzstājās mākslinieki, bija novitāte mūsu pilsētā. Tie ir sevišķi personīgi, tuvi un mīļi. Tāpēc es gribētu izcelt šos mazos pasākumus, kā iespēju nākotnei. Cilvēki ir noilgojušies pēc pasākumiem, pēc iespējas būt kopā. Mēs redzējām, kas notika, atklājot Krustpils pils dīķa gaismas strūklaku, kur pulcējās daudzi. Cilvēki ilgojas pēc komunikācijas, pēc iespējas iziet ārā no mājām. Diemžēl šogad šādu iespēju dot nevarēja. Bet šie mazie, lokālie pasākumi bija jauki, jo pulcējās cilvēku grupa, kas ir līdzīgi domājoši. Arī man šie mazie pasākumi ļoti patika, varbūt pat labāk, kā ļoti liels pasākums. Šī gada valsts svētkos man īpašs brīdis būs 18.novembra rītā karogu pacelšana pie Krustpils kultūras nama un ziedu nolikšana un sajūta, ka man ir tas gods dzīvot šajā valstī, šajā pilsētā un darīt kaut ko savas valsts labā.
- Ar ko var lepoties Jēkabpils, sagaidot Latvijas valsts 102.dzimšanas dienu?
- Pirmkārt, es esmu lepns par mums, visiem jēkabpiliešiem, jo, kad atbrauc viesi no citām Latvijas pilsētām, viennozīmīgi pirmais, ko viņi uztver, tā ir mūsu pilsētas izaugsme un sakoptība, cilvēku laipnība, iejūtība. Mēs paši ikdienas steigā daudzko no mūsu skaistā pat nepamanam, paejam ikdienā garām, bet cilvēki no malas redz. Tas priecē un uzliek jaunus pienākumus, jaunus mērķus, jo gribas lai gan jēkabpilieši, gan pilsētas viesi redz izaugsmi arvien vairāk un vairāk.
Jēkabpils var lepoties ar vienu no modernākajām vidusskolām reģionā – Jēkabpils 2.vidusskolu, pašu modernāko sporta halli Latvijā, restaurēto Krustpils pili un, manuprāt, arī ar ielu remontdarbiem pilsētā. Nereti tie, kas atbrauc uz pilsētu man iesmēj – jums atkal viss ir izrakts. Jā, bet mēs varēsim lepoties ar ļoti daudzām sakārtotām ielām. Taču vissvarīgākies ar ko vajadzētu lepoties Jēkabpils iedzīvotājiem ir viņi paši, jo tikai mēs visi kopā to esam paveikuši. Ja nebūtu mums šo cilvēku ar idejām, cilvēku, kas dara, mēs arī neko nebūtu paveikuši.
- Kāpēc jūsuprāt ir svarīgi svinēt patriotiskus svētkus?
- Latvija pasaules kartē ir maza valsts. Ja mēs nesvinēsim svētkus, nepieminēsim varoņus, neatcerēsimies un negodāsim savas valsts simbolus, par mums plašajā pasaulē neviens neuzzinās. Manuprāt, joprojām ar valsti saistītie svētki vēl netiek pietiekami plaši svinēti ģimeņu lokā, līdz šim vairāk tie bija pasākumi ārpus mājām, šogad šī kārtība mainījās, aicinot svinēt mājās. Joprojām ikdienā pietrūkst arī patriotiskās audzināšanas ģimenēs. Mēs vairāk dzirdam sūdzēšanos par savu valsti vai pilsētu. Tāpēc ir svarīgi svinēt svētkus, kas vairo patriotismu. Ir jāpriecājas, ka uz pasaules ir tāda neliela cilvēku kopiņa – latvieši, kuriem ir tāda skaista zeme pie Baltijas jūras, kur mēs varam dzīvot un justies droši. Ne visām pasaules tautām ir šāda iespēja. Tāpēc mums ir jālepojas ar savu zemi, savu valsti, savu pilsētu, jāsvin patriotiski svētki, lai nekad to visu nepazaudētu. Neaizraujos ar vēsturi, taču šajā laikā es cenšos lasīt vēsturiskas grāmatas, pārdomāt notikumus, kas bijuši un kam mums jāpateicas par šodienu, tas vairo patriotismu.
- Jūsu vēlējums jēkabpiliešiem valsts svētkos?
Gribu pateikt katram jēkabpilietim paldies par ieguldīto darbu, paldies par to, ka mūsu pilsēta kļūst arvien skaistāka un sakoptāka un par to, ka mums visiem kopā strādājot izdosies realizēt pat vispārdrošākos sapņus un ieceres.
Vēlu visiem stipru veselību un lai sarkanbaltsarkanās sveču liesmiņas ienes katrā mājā siltumu un saticību.
Lai tas spēks, kas nāk no mūsu Latvijas zemes, saules, Baltijas jūras mūs sargā un pavada ikdienā katru no mums!
- Paldies par sarunu!
Foto: Atis Caune-Zalāns