Jēkabpils reģionālās slimnīcas aptiekas vadītāja – Marina Kirsanova

Sandra Mikanovska --
24 novembris 2020 --
1Komentāri

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” ir liels mehānisms, kura nepārtrauktu un veiksmīgu darbību ārstniecības pakalpojumu sniegšanā nodrošina iestādes struktūrvienības un to darbinieki. Viena no tām – iekšējā slimnīcas aptieka, kuru vada Marina Kirsanova. Iekšējā aptieka ir tā slimnīcas struktūrvienība, kura nav redzama, bet ir būtiska, lai nodrošinātu stacionāros veselības pakalpojumus.

Laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Marinu Kirsanovu uz sarunu par viņas ceļu uz Jēkabpili, Jēkabpils slimnīcas aptieku un aptiekas darba ikdienu.

Kur apguvāt farmaceita amatu un cik ilgi jau vadāt Jēkabpils slimnīcas aptieku?

Mācījos Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē, esmu farmaceite, iepriekš strādāju Rīgā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aptiekā, tieši pie zāļu izgatavošanas. Kad parādījās vakance Jēkabpilī, radās doma, ka būtu labi strādāt ārpus Rīgas. Pati esmu no Preiļiem un man bija vēlme pārcelties tuvāk savai dzimtajai pilsētai. Nosūtīju CV, saņēmu uzaicinājumu uz interviju. Tā bija veiksmīga un mani pieņēma darbā. Nokārtoju sertifikākācijas eksāmenu, lai varētu būt aptiekas vadītāja un kopš 2018. gada augusta strādāju Jēkabpils slimnīcas aptiekā.

Par slimnīcas iekšējās aptiekas darbu daudziem ir skopa informācija, pastāstiet plašāk par struktūrvienību, ko vadāt?

Tā ir slēgta tipa aptieka. Mēs nepārdodam zāles cilvēkiem, mēs apgādājam slimnīcu ar medikamentiem, medicīnas un higiēnas precēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Iekšējā slimnīcas aptieka ir ļoti nozīmīga struktūrvienība slimnīcas darbības nodrošināšanai. Svarīgi ir sekot līdzi medikamentu krājumiem un individuālās aizsardzības līdzekļiem, un to pieejamībai ne tikai slimību uzliesmojuma laikā, bet arī ikdienā. Iekšējā aptieka ir tā slimnīcas struktūrvienība, kura nav redzama, bet ir būtiska, lai nodrošinātu stacionāros veselības pakalpojumus.
Mums aptiekā ir ļoti daudz medikamentu un medicīnas līdzekļu, ja pircējam šķiet, ka tradicionālajā aptiekā pasūtot desmit vai vairāk iepakojumu, tas ir daudz, tad šeit medikamenti ir simtos un tūkstošos iepakojumu. Turklāt tagad ir spēkā prasība turēt medikamentu uzkrājumu trim mēnešiem, līdz ar to aptiekā uzkrājums ir liels. Ar atsevišķu medikamentu sagādi ir problēmas, bet mēs meklējam alternatīvus risinājumus, lai pieprasīto sagādātu.

Aptiekā ir daudz medicīnas preču (sistēmas, zondes, katetri, šļirces, adatas, plāksteri, salvetes utt.) un liels medikamentu uzkrājums, tie pārsvarā ir standarta slimnīcās lietojamie medikamenti, savukārt mazākos apjomos ir specifiskie medikamenti. Taču standartu, kas nepieciešams, lai slimnīca strādātu, mēs uzturam pietiekošā daudzumā.

Kur aptieka iegādājas medikamentus un citas nepieciešamās preces?

Medikamentus iegādājamies lieltirgotavās, periodiski notiek iepirkuma konkursi un tiek slēgti līgumi par piegādi, aktīvi izmantojam arī elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS) – tā ir kā interneta veikals publiskā sektora pasūtītājiem. Šobrīd situācija ir krietni saspīlētāka nekā agrāk. Ir problēmas ar preču iegādi un piegādi, aizkavējas individuālo aizsardzības līdzekļu piegādes. Piemēram, ja salīdzina situāciju, kad sāku strādāt un tagad, tad agrāk mēs pasūtījumu veicām, kad attiecīgā prece jau gandrīz bija beigusies un krājums ātri tika papildināts. Tad šobrīd ir tā, ka nevar būt drošs un rēķināties, ka prasīto saņems operatīvi. Es katru darba dienu uzrakstu plānu, kas man ir jāizdara. Jāatzīst, ka ne vienmēr izdodas paveikt iecerēto, jo ne viss atkarīgs no manis. Es atbildu par to, lai aptieka būtu nodrošināta ar medikamentiem un medicīnas precēm. Man jāveic pasūtīšana, visu informāciju par saņemto preci vadu iekšā informācijas sistēmā, reģistrējot saņemtās preces, kā arī nodaļām izsniegto, iesniedzu periodiskās atskaites par medikamentu patēriņiem kompetentajām iestādēm, šobrīd daudz laika aizņem dažādu atskaišu veidošana tieši Covid-19 saistībā.

No pagājušā gada februāra darbu sarakstu papildināja zāļu verifikācija. Tā ir zāļu drošuma pārbaude, kuras mērķis ir novērst viltotu zāļu izplatīšanas iespējas un nonākšanu pie patērētājiem – uz katra recepšu zāļu iepakojuma ražotājs izvieto unikālu kodu un ievada to Eiropas datu bāzē, mēs to noskenējam, lai pārbaudītu, vai zāles ir autentiskas. Mēnesī veicam līdz pat 10 000 šādu skenējumu! Vienai tikt galā ar visiem darbiem nebūtu iespējams, tāpēc ļoti svarīgi ir mani kolēģi – farmaceita asistente, kas komplektē nodaļu pasūtījumus, pārbauda atsūtīto preci, verificē medikamentus, informē, kad jāsāk domāt par krājumu papildināšanu. Ikdienā es gar plauktiem nestaigāju, izņemot brīžus, kad aizvietoju kolēģi vai steidzamos gadījumos. Vēl ir farmaceita palīgs, kurš palīdz ar medicīnas preču komplektēšanu un nogādāšanu nodaļām, preču izvietošanu aptiekas noliktavas telpās, kā arī zāļu verifikāciju.

Tas nav viegls darbs. Piemēram, infūzijas šķīdumi, tās ir smagas kastes, kas jācilā un jāaizved nodaļām. Periodiski pārbaudām preču atlikumus, tās ir mūsu iekšējās inventarizācijas, lai laikus plānotu, ko nepieciešams pasūtīt. Piemēram, ja kādi no medikamentiem nav pieejami reģistrā, tad meklēju iespēju pie alternatīvajiem piegādātājiem. Tāpat arī notiek sadarbība ar nodaļu virsmāsām. Mans ikdienas darbs ir nepārtraukta komunikācija.

Kuras no precēm ir deficīts vai grūti atrodamas?

Nesen tieši par šo jautājumu medikamentu saistībā tika runāts attālinātajā konerencē ar zāļu lieltirgotavām. Runājām, ka šobrīd problēmas nav tik būtiskas, ja arī kāds no medikamentiem pazūd, pēc laika tas parādās. Bija problēmas ar pāris antibiotiku iegādi, bet tas saistīts ar to, ka lielās slimnīcas veido rezerves un tām nepieciešams liels uzkrājums. Šobrīd sola, ka piegādes atjaunosies. Lielākā problēma ir individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, halāti un kombinezoni, jo to apjoms un cenas ir būtiski palielinājušās.

Vai slimnīcas aptiekā ir arī Remdesivir, medikaments ko lieto Covid-19 ārstēšanā?

Šobrīd Jēkabpils slimnīcas aptiekā šī medikamenta nav. Valstiskā līmenī ir izstrādāta kārtība, kādā veidā, ja slimnīcām būs nepieciešams, šis medikaments tiks piegādāts. Pagaidām šī medikamenta krājums ir Rīgā. Ja medikaments nepieciešams, tiek sasaukts konsīlijis, kas to apstiprina un tad medikamentu pieprasīs no SIA “Austrumu klīniskā universitates slimnīca”. Tādā veidā mēs varēsim saņemt šo medikamentu, ja būs nepieciešams.

Vai Jēkabpils slimnīcas aptiekā paredzēts mainīt medikamentu uzskaiti?

Jā, bija doma ieviest jaunu kārtību, kad konkrēts medikaments, konkrēta tablete tiek izsniegta konkrētam pacientam. Šobrīd vēl šī kārtība nav ieviesta. Ir Covid-19 situācija, un šobrīd medikamentiem tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi. Jau minēju, ka mums aptiekā jābūt medikamentu uzkrājumam jeb rezervei, lai slimnīcas darbu nodrošinātu trīs mēnešus, ja notiek medikamentu piegādes pārtraukums. Līdz ar to vēl nav bijis laika ieviest jauno sistēmu. Taču ir paredzēts, ka to sāksim pakāpeniski, vispirms būs viena nodaļa, kurā to izmēģināsim, pirms ieviest visā slimnīcā. Taču šobrīd tā nav prioritāte.

Ko darāt brīvajā laikā? Pastāstiet par saviem vaļaspriekiem?

Man patīk ceļot, patlaban tas nav iespējams un man pietrūkst šīs iespējas. Uzskatu, ka nedēļa atvaļinājuma ārpus darba, mājām, valsts sniedz labu atpūtu un ļoti labi izvēdina galvu. Šogad es esmu daudz ceļojusi pa Latviju un vienmēr esmu domājusi, ka Latvijā ir ļoti daudz skaistu vietu un taku, ko aplūkot un izstaigāt. Pavasarī, Covid ierobežojumu laikā, izbraukāju Zemgali un Latgali, kur daudz skaistu un vēl neapskatītu vietu, taku, vasarā izceļojos pa Kurzemi, pārgājienu maršrutiem bagātākā, manuprāt, ir Vidzeme (īpaši Cēsu un Siguldas puse). Man patīk pastaigas dabā, patīk aplūkot Latvijas dabu dažādos gadalaikos un diennakts laikos, gan agri no rīta saullēktu un miglu, gan vakaros zvaigznes.

Kāds ir Jūsu iespaidiem bagātākais ceļojums no laika, kad pirms pandēmijas vēl varējām brīvi ceļot?

Man māsa dzīvo Lielbritānijā un man patika ciemoties pie viņas, aizbraukt uz Velsu, kur ir mierīga daba, nav daudz cilvēku, ir kalni, ūdens, zaļums, aitas. Tur ir arī ļoti jauki pastaigu maršruti ar skaistiem mums neierastiem dabas skatiem. Dažus gadus atpakaļ ar draugu iesākām braukt garākos ceļojumos ar savu auto pa Eiropu. Tā ir laba iespēja, jo savā auto var sakrāmēt iekšā visu, ko vajag ceļā, arī nakšņot var auto, ja ir nepieciešamība. Braucot ar mašīnu var apskatīt ļoti daudz un piestāt jebkurā vietā un uzkavēties, kur vēlies, cik ilgi vēlies. Šādi braucieni man patīk vairāk kā organizētas ekskursijas, jo sniedz daudz vairāk iespaidu. Pagājušā gada vasarā bijām Slovēnijā pie Bledas ezera un norunājām, ka šeit noteikti atgriezīsimies atkal un vismaz uz nedēļu (2017.gada vasarā, te bijām tikai uz vienu dienu un likās, ka nākamreiz dažas dienas būs pietiekoši apskatei). Ceļojuma laikā braucām cauri vairākām valstīm – Ungārijai, Slovēnijai, Horvātijai. Tā ir neatkārtojama pieredze, tagad skatoties bildes un ceļojuma video, ir ko atcerēties un prieks, ka tas tika izdarīts.

Vai Jums ir kāds sapnis, ko noteikti vēlētos piepildīt?

Mans lielākais sapnis ir sava māja. Esmu uzaugusi privātā mājā ar dārzu un man ir grūti pierast pie dzīves dzīvoklī. Jūtos kā iespiesta un visu laiku domāju vai neesmu par skaļu. Māja un dārzs ir kaut kas īpašs, ja atnākot pēc darba var iziet un rušināties savā dārzā, tā ir vienreizēja atslodze. Pagaidām sapnis par māju vēl ir tikai sapnis, bet es eju uz tā piepildījumu.

Paldies par sarunu!

Foto: Atis Caune-Zalāns un No privāta arhīva