2022.gada 26. jūnijs

Ausma, Ausmis, Inguna, Inguns

Ervīns Keišs: Mans mērķis - nodrošināt Jēkabpils reģionālās slimnīcas atbilstību ceturtajam līmenim

Ervīns Keišs: Mans mērķis - nodrošināt Jēkabpils reģionālās slimnīcas atbilstību ceturtajam līmenim

Pirms mēneša SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja amatā tika apstiprināts Ervīns Keišs. Lai iepazīstinātu lasītājus ar jauno slimnīcas vadītāju, viņa redzējumu Jēkabpils slimnīcas attīstībai un prioritārajiem mērķiem, laikraksts “Ceturtdiena” aicināja Ervīnu Keišu uz sarunu.
  
-    Kāpēc izlēmāt pieteikties konkursā uz šo amatu?

EK.:
Šis ir jauns izaicinājums. Līdz šim mana darba pieredze ir bijusi saistīta ar maksas medicīnu, savukārt Jēkabpils reģionālās slimnīcas pamatuzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu valsts apmaksātu veselības aprūpi, tieši šajā aspektā, nodrošinot ceturtā līmeņa slimnīcas pakalpojumus, es redzu tās attīstību. Es kopš dzimšanas esmu jēkabpilietis un visādā ziņā pilsētas patriots, tādēļ man šī iespēja, attīstīt šo nozari savā pilsētā, šķita diezgan vilinoša. 

-    Slimnīcas vadībā aizritējušas pirmās darba nedēļas, kādi ir pirmie secinājumi? 

EK.:
Ņemot vērā manu līdzšinējo pieredzi, es diezgan strauji esmu iepazinies ar procesu vadības kārtību Jēkabpils slimnīcā, darba organizāciju un daļēji ar lielo kolektīvu. Pirmie secinājumi? Es redzu, ka ir vairākas veiksmīgas lietas, kas realizētas, tajā skaitā publiskā finansējuma piesaiste. Te gan jāatzīmē, ka droši vien tāpat un ar līdzīgiem rezultātiem strādā arī citas reģionālajās slimnīcas valstī. Manuprāt, mēs esam diezgan precīzi izvērtējuši prioritātes, respektīvi, tā ir uzņemšanas nodaļas renovācija, tajā skaitā arī iekārtu un tehnoloģiju modernizācija. Tāpat arī ļoti laba prakse redzama Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā, kas ir pilnībā renovēta un mūsdienīgi iekārtota. Taču vienlaikus es redzu arī problēmas, kas, protams, reģionos ir līdzīgas arī citās ārstniecības iestādēs. Problēmas saistītas ar personāla pieejamību, šeit es vairāk uzsvaru lieku tieši uz ārstu pieejamību. Līdz šim problēmas risināšanā ir mēģināts pievērsties ar skatu tālākā nākotnē, proti, piesaistot rezidentus un mērķtiecīgi ar viņiem strādājot, lai ieinteresētu darbā reģionā, taču tas nerisina šī brīža problēmas. Rezidentus jeb jaunos speciālistus mēs sagaidīsim pārredzamā nākotnē  - pēc diviem, trijiem, četriem gadiem, atsevišķos gadījumos varbūt pat ilgāk, bet problēma ar ārstu nepieejamību mums jau ir šobrīd un tas nozīmē, ka tieši šobrīd mums jāmeklē risinājumi, kas palīdzētu sakārtot aktuālo situāciju. 






-    Kā zināms veselības aprūpē speciālistu trūkst visā Latvijā, kādas ir Jūsu idejas, kur tos atrast Jēkabpils slimnīcai?

EK.:
Tas ir komplicēts jautājums un te nav viena vienkārša risinājuma. Jautājums jāskata no vairākām šķautnēm, pirmkārt, tā ir adekvāta atalgojuma modeļa ieviešana, kas vispirms kolektīvā un turpmāk arī darbā ar jaunajiem speciālistiem, ļautu argumentēti pierādīt, ka atlīdzība un apstākļi, ko esam gatavi piedāvāt ir taisnīgi, pamatoti un vērsti uz izaugsmi. Otrkārt, tas ir arī tas mājasdarbs, kas daļēji jau izdarīts – atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana. Slimnīcā šobrīd vērojamas gan lielas pārmaiņas saistībā ar infrastruktūru, gan kopumā redzamas dažādas pozitīvas izmaiņas. Līdz ar to daļa nosacījumu, kas varētu jaunos speciālistus vilināt darbam reģionā, šobrīd jau ir izpildīta, bet ir vēl daļa nosacījumu pie kuriem būtu jāpiestrādā. Kā labu piemēru varu minēt sadarbību ar pašvaldību, kas ir ļoti atvērta un gatava nodrošināt jaunos speciālistus gan ar dzīvesvietu, gan jauno speciālistu bērniem vietas pirmsskolas izglītības iestādēs. Patiesībā vienas receptes nav. Te jāņem vērā, ka ļoti būtiska ir jauno speciālistu individuāla uzrunāšana. Katram speciālistam ir savs redzējums, savas vēlmes. Tikai kopīgā diskusijā ir iespējams identificēt jautājumus, kas konkrētajam ārstam ir būtiski, izdarot izvēli par jauno darba vietu. Acīmredzot pie šiem saskares punktiem ir vairāk jāstrādā. 

-    Jūs minējāt, ka plānojat palielināt ārstu pieejamību, kas ir vājie posmi ārstu pieejamībā Jēkabpils slimnīcā?

EK.:
Mums ir izteikti bēdīga situācija ar neatliekamo traumatoloģiju. Jēkabpils slimnīcai kā ārstniecības iestādei ir noteikts ceturtais līmenis, kur viena no prasībām ir šī pakalpojuma nodrošināšana.  Tāpēc prioritāri būtu jādomā tieši par traumatologa piesaistīšanu reģionam, lai mēs, kā minimums, varam nodrošināt šo neatliekamo pakalpojumu diennakts režīmā. Nākošais solis - domāt par plānveida operāciju veikšanu šajā sadaļā. Tas būtu kā pienesums pilsētai un milzīga motivācija jaunajiem speciālistiem. 

-    Kādi ir plāni un mērķi slimnīcas attīstībā? 

EK.:
Ir pagājis salīdzinoši neliels laika posms, kopš esmu iecelts šajā amatā, šobrīd iepazīstos ar to, kas slimnīcā ir izdarīts. Taču, jau piesakoties konkursā uz šo amatu, mans mērķis, ko uzsvēru, ir nodrošināt slimnīcas attīstību atbilstoši noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem. Pirms neilga laika esam panākuši vienošanos ar slimnīcas neirologiem, kas paredz, ka sākot no septembra slimnīcā tiks atjaunota insulta vienības darbība, kas ir ļoti būtisks solis .pretī noteikto stratēģisko mērķu sasniegšanai.  Nākošais uzdevums, kas ir absolūti prioritārs, ir neatliekamās medicīniskās palīdzības – traumatoloģijas pakalpojumu nodrošināšana diennakts režīmā. Šobrīd ir pāragri spriest par tālejošākiem attīstības plāniem, šobrīd ir jārisina problēmas, kas var apdraudēt kvalitatīvu plaša spektra veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu mūsu slimnīcā. 

-    Vai jau paguvāt iepazīties ar slimnīcas kolektīvu?

EK.:
Jāteic atklāti, ka man tam nav bijis pietiekami daudz laika, jo veicamā darba apjoma, tā pat kā kolektīva lielums ir ievērojami lielumi. Es mēģinu diezgan aktīvi iepazīties ar kolektīvu, taču tajā pašā laikā ir arī ikdienas jautājumi, kas jārisina. Šobrīd slimnīcā ir diezgan saspringta situācija, jo tiek realizēti ERAF projekti, tāpat arī ir sācies atvaļinājumu laiks un  tas nozīmē, ka daļa personāla šobrīd ir atvaļinājumā. Līdz ar to mums ir proaktīvi jārisina jautājumi, kas saistīti ar darbības nepārtrauktības nodrošināšanu. Taču jau šobrīd, es redzu, ka kolēģi ir ieinteresēti slimnīcas attīstībā un kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanā. Mums atliek kopīgiem spēkiem atrast veidu kādā šo mērķi sasniegt iespējami ātri un efektīvi.

-    Kā sadarbojaties ar otru valdes locekli?

EK.:
Esam komanda. Mums ir noteikts kompetences sadalījums valdes ietvaros, cenšamies pie tās turēties. Darbā jūtu atbalstu no valdes locekļa un šajā sākuma posmā tas ir būtiskākais, kas nepieciešams. Tāpat arī par slimnīcas galveno ārstu varu teikt tikai vispozitīvākās atsauksmes.  . Esmu vērsts uz sistēmisku un skaidru pieeju visiem vadības procesiem, tikai tā iespējams nodrošināt kvalitatīvu darbu un sasniegt cerēto rezultātu.

-    Pastāstiet par sevi?

EK.:
Man ir augstākā izglītība – sociālo zinātņu maģistra grāds, esmu ieguvis jurista kvalifikāciju. Esmu ģimenes cilvēks, man ir divi skolas un pirmskolas vecuma bērni un visas ārpus darba aktivitātes man saistās ar ģimeni un  bērniem. Tā ir kopīga ceļošana un sporta aktivitātes, kurās piedalās bērni. 

-    Drīzi būs vasaras saulgrieži - Līgo, ko novēlāt šajos svētkos līgotājiem?

EK.:
Ņemot vērā iestādes specifiku, kurā es šobrīd strādāju, vēlu visiem mierīgus svētkus  un aicinu svētkus svinēt ar apdomu, lai svētku prieku neaptumšo kāda gūta trauma. Priecīgus Līgo!

Paldies par sarunu!

Foto: Atis caune-Zalāns