2024.gada 3. decembris

Evija, Jogita, Raita

Georgijs Moisejevs: Nieres ir ļoti "kluss” orgāns un sūdzības pārādās novēloti, tāpēc to veselība jāpārbauda vismaz reizi gadā

9. martā tika atzīmēta Pasaules nieru veselības diena. Nefrologi norāda, ka iedzīvotāji nepietiekami rūpējas par nieru veselību, tomēr patieso ainu Latvijā neļauj saprast slimnieku reģistra neesamība. Nereti pacienti uzskata, ja nieres nesāp, tad tās ir veselas. Tomēr tā neesot. Pasaules nieru diena tiek atzīmēta katru gadu marta otrajā ceturtdienā, šo tradīciju ieviesa Starptautiskā Nefrologu biedrība, un to atbalsta arī Latvijas Nefrologu asociācija. Mērķis Pasaules nieru dienai ir veicināt uzmanību un izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimības un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē. Nieru veselība visiem – tāds ir šā gada aicinājums. 

Statistika liecina, ka ar hronisku nieru slimību visā pasaulē slimo aptuveni desmitā daļa iedzīvotāju, konkrēti Latvijā tie varētu būt ap 12 000 pacientu uz katriem 100 000 iedzīvotājiem. 

Šogad, atšķirībā no citiem gadiem, atzīmējot Pasaules nieru dienu, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā (JRS) netika organizēti informatīvi pasākumi, taču ārstniecības iestāde atbalsta šīs kustības iniciatīvu. Par to, kādus pakalpojumus nieru slimību ārstēšanā var saņemt JRS uz sarunu aicinājām galveno ārstu, internistu, nefrologu Georgiju Moisejevu.

-    Kādus pakalpojumus nieru slimību ārstēšanā var saņem Jēkabpils reģionālajā slimnīcā?

GM.:
Piedāvājam plašu klāstu laboratorijas izmeklējumus - asins un urīna analīzes, ko veic Jēkabpils slimnīcas laboratorija uz vietas. Piedāvājam arī  ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas izmeklējumus. Slimnīcā strādā divi nefrologi un divi urologi. Piedāvājam ne tikai medikamentozu, bet arī ķirurģisku ārstēšanu. Mums ir hemodialīzes kabinets, kur ir četras hemodialīzes vietas. Viena no tām speciāli nodalīta kā izolators, kas noderēja Covid laikā, kad bija nepieciešams pacientu izolēt vai arī citos gadījumos, ja ir infekcija. Arī intensīvajā terapijā un reanimācijā mums ir trīs iekārtas nieru slimību ārstēšanai. Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir iespējams saņemt daudzpusīgu palīdzību. Runājot par nieru aizstājējterapijas veidiem, kas patlaban visur pasaulē ir pieejami – peritoneālā  dialīze, hemodialīze un nieru transplantācija, JRS pieejama hemodialīze, nākotnes plānos ir vēlme attīstīt peritoneālās  dialīzes pakalpojumu. Savukārt nieru transplantācija ir deliģēta tikai vienai slimnīcai Latvijā – Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcai. 
 
-    Kāds ir pacientu profils, kuri izmanto nieru slimību ārstēšanai Jēkabpils slimnīcas pakalpojumus ? 

GM.:
Nieru  slimību izmeklēšanā un ārstēšanā palīdzību sniedzam ne tikai Jēkabpils novada pacientiem, bet gan daudz plašākam lokam reģiona iedzīvotāju. Pie mums brauc gan no Pļaviņām, Aizkraukles, Līvāniem un citām vietām. Savukārt, runājot par pacientu vecuma struktūru, tā ir dažāda, protams, pamatā tie ir seniori, cilvēki gados, bet ir arī daudz jaunu pacientu. Pie nieru slimībām ir arī tā sauktās imūnslimības, kas var novest pie nieru mazspējas. Gados jauni pacientiem biežāk slimo ar autoimūnām slimībām. No savas pieredzes varu teikt, ka tāpat kā citviet pasaulē, arī Latvijā vairāk pēc palīdzības vēršas sievietes, ne tikai pie nefrologa, bet arī citiem mediķiem. Jāsecina, ka sievietes ir apzinīgākas par vīriešiem un  biežāk apmeklē ārstus un rūpīgāk seko savam veselības stāvoklim. Katrai slimībai ir sava predispozīcija, piemēram, nierakmeņu slimība biežāk ir vīriešiem, bet ar sarkano vilkēdi, kas bojā nieres, biežāk slimo sievietes. Bet nav  apkopotu datu, kas liecinātu, ka kāda iedzīvotāju grupa slimotu biežāk. 

-    Kādi ir nieru slimību riski un vai no tiem var izvairīties? 

GM.:
Nieres ir „interesants“ orgāns un ir maz tādu slimību, kas skar tikai un vienīgi nieres. Nieru mazspēja pamatā parādās tad, kad ir kādas citas nopietnas slimības. Ja raugamies uz to, kādas slimības rada nieru mazspēju, tad pirmajā vietā ir cukura diabēts un hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens, tad atsevišķa grupa autoimūno slimību - glomerulopātija jeb nieru kamoliņu iekaisums, tad ir tubulo intersticiālais nefrīts, kas var attīstīties no nepareizas medikamentu lietošanas, vai lietojot toksiskas vielas vai citu slimību rezultātā. Hroniska nieru slimības izcelsme  - autosomāli dominanta nieru policistoze – ir arī ģenētiski iedzimta. Ja atgriežamies pie saraksta sākuma, tad pirmajā vietā ir cukura diabēts un paaugstināts asinsspiediens. Profilakse būtu līdzīga, kā pret šīm divām slimībām. Tās ir fiziskas aktivitātes, sekošana sava ķermeņa svaram, liela loma ir pareizam uzturam. It īpaši no uztura būtu vēlams izslēgt ar sāli bagātus produktus, kā arī produktus ar lielu daudzumu piesātināto tauku. Tāpat arī izvairīšanās no kaitīgiem ieradumiem – smēķēšanas atmešana. Atgriežoties pie profilakses, vēl gribu pieminēt, ka, diemžēl, cilvēki daudz un bieži, nepamatoti lieto zāles, bezrecepšu medikamentus, pretsāpju līdzekļus, piemēram, nalgedolu, iboprofēnu, turklāt lieto medikamentus ilgstoši, nepareizi, bez ārsta uzraudzības.  Tas var radīt nieru bojājumus un būt nieru mazspējas iemesls. Jāuzsver, ka nieres ir ļoti, ļoti „kluss“ orgāns un parasti cilvēkiem sūdzības pārādās, kad nieru funkcija jau ir izteikti kritusies. Līdz tam cilvēki parasti jūtas labi. 

-    Kā pārbaudīt savu veselību, lai izvairītos no nieru slimībām? 

GM.:
Šogad, kā ik gadu, 9.martā atzīmējām nieru dienu, tā ir iniciatīva jau no 2006.gada, šogad tās sauklis -„Nieru veselība ikvienam“, kas aicina gatavoties negaidītajam un atbalstīt neaizsargātos. Ideja ir tāda, ka jāmudina cilvēki regulāri pārbaudīties, vismaz reizi gadā. To ir vienkārši izdarīt, veicot asins un urīna analīzi, un nosakot asinīs parametru - kreatinīna koncentrācija asinīs pēc kuras tālāk vai nu laboratorija vai dakters var aprēķināt rādītāju, ko dēvē par glomerulu filtrācijas ātrumu  jeb nieru kamoliņu filtrācijas ātrumu. Šis parametrs tiešā veidā norāda arī uz nieru funkciju, ja šo pārbaudi veic vismaz reizi gadā un, ja ģimenes ārsts vai pacients novēro, ka rādītājs sāk samazināties, tas ir signāls, ka kaut kas nav īsti labi un jātiek skaidrībā, kas ir cēlonis glomerulu filtrācijas ātruma  samazinājumam. Nieru veselības jautājumos, pacientu izmeklēt un aprūpēt var ģimenes ārsts, savukārt šaubu gadījumos vai ja ir papildu jautājumi, šie pacienti sūtāmi pie nefrologa (ārsts speciālsts, kas nodarbojas ar nieru slimību atklāšanu un ārstēšanu), kurš var palīdzēt ar diagnosticēšanu un noteikt tālāku ārstēšanu. Ja runājam par rādītāju glomerulu filtrācijas ātrums,  tad pie nefrologa būtu kau vienu reizi jānosūta pacienti, kuriem filtrācija ir zem 60 ml/min. Savukārt cilvēkiem, kuriem jau ir konstatētas izmaiņas, ņemot vērā faktisko stāvokli, nefrologs sastāda ārstēšanās plānu. 

-    Pastāstiet par savu pieredzi nieru slimību ārstēšanā?

GM.:
Jau sešus gadus esmu sertificēts speciālists nefroloģijā. Līdz šim ilgi esmu strādājis Latvijas lielākajā slimnīcā - Rīgas Austrumu klīniskajā  universitates slimnīcā. Taču jau vairāk kā gadu turpinu savas darba gaitas Jēkabpilī. Protams, šeit darba intensitāte ir krietni mazāka, ir ciešāks kontakts ar pacientu. No izmeklējumu viedokļa tas ir labi. JRS arī no metožu, tehnoloģiju un medikamentu viedokļa ir pieejams ļoti plašs klāsts, lai nieru slimību pacientus gan kvalitatīvi izmeklētu, gan ārstētu.

-    Paldies par sarunu!

Atstājiet komentāru