2024.gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

Jēkabpils slimnīcas valde zaudējumus gada laikā samazinājusi par miljonu eiro un plāno 2024.gadu noslēgt ar peļņu

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” publiskotais 2023.gada pārskats liecina, ka medicīnas iestādes vadībai gada laikā izdevies būtiski samazināt parādsaistības, nesamazinot sniegto pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Tāpat arī tiek turpināti un sākti jauni projekti, kas veicina reģionālās slimnīcas attīstību.

Laikraksts “Ceturtdiena” uz sarunu aicināja SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu un valdes locekli – Kasparu Čanderu, lai uzzinātu, kāds iestādei bijis 2023.gads un  kādi ir šī gada plāni.

-    Ar kādiem finanšu rādītājiem Jēkabpils slimnīcai noslēdzies 2023.gads un kāda  ir šī brīža finansiālā situācija? 

KČ.:
2023.finanšu gads Jēkabpils reģionālajai slimnīcai nav bijis viegls. Vēlos uzsvērt, ka uzsākot darbu Jēkabpils slimnīcā 2022.gadā, zaudējumi sasniedza 1.119  miljoni eiro.  Nacionālā veselības dienesta finansējums 2023.gadā slimnīcai bija par 331 tūkstoti eiro mazāks nekā 2022.gadā. Neskatoties uz to, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bija jāpalielina amatalgas mediķiem un jāceļ arī minimālā alga. 2023.gadā kopējie Jēkabpils reģionālās slimnīcas ieņēmumi sasniedza 21.17 miljonus eiro, izdevumi 21.4. miljoni eiro, līdz ar to zaudējumus gada laikā ir izdevies samazināt gandrīz par 1 miljonu eiro, līdz - 246 tūkstoši eiro. 

Slimnīcas nopelnītie līdzekļi 2023.gadā pret 2022.gadu pieauguši par 311 tūkstošiem eiro jeb 21%. Kopumā gada laikā ir izdevies finanšu situāciju stabilizēt, samazinot izdevumus, kāpinot ambulatoru un plānveida pakalpojumu sniegšanu nepilna 1 miljona eiro apmērā. 

Šo gadu plānojam jau ar peļņu, kas jāsaka joprojām ir ārkārtīgi izaicinoši, jo pamata finansējuma pieaugums no Nacionālā veselības dienesta puses pamatā paredzēts mediķu minimālo atlīdzību celšanai. Bez tam arī minimālo algu celšana atstāj ievērojamu ietekmi uz slimnīcas budžetu, jo šim mērķim finansējums no valsts puses ir piešķirts tikai daļēji.

-    Kāds bija 2023.gads slimnīcas darbībā, vērtējot statistikas rādītājus?

EK.:
Gads bijis ļoti izaicinošs. Tas ir pirmais gads, kas vērtējams kā atskaites punkts, jo to uzsākuši un noslēguši esam esošajā valdes sastāvā. Ārstēto pacientu skaits stacionāra nodaļās ir pieaudzis gandrīz par 1000 pacientiem pret 2022.gada rezultātu, Stacionārā ārstēto pacientu skaita rezultātos, esam atgriezušies 2020.gada līmenī, kad tika piedzīvots visradikālākais pacientu krituma rezultāts salīdzinot ar 2019.gadu. Tas arī ir viens no iemesliem kādēļ 2023.gada sākums ir bijis tik izaicinošs, jo 2022.gada novembrī – decembrī ieturētais valsts budžeta finansējums, sasniedza 700 tūkstoši eiro, turklāt pacientu kritums tieši ietekmējis nākošo periodu prognozi, kas neļāva palielināt finansējumu šajā sadaļā visa 2023.gada gaitā. Tā pamats bija jau minētais stacionēto pacientu skaita kritums iepriekšējos periodos. Bija nepieciešams laiks, lai nodrošinātu, ka stacionārā ārstēto pacientu skaita dinamika ir augoša. Diezgan daudz esam strādājuši pie finansēšanas sabalansēšanas tieši stacionāra sadaļā, tas ir ļāvis kāpināt kritērijus, kas atbild par finansējuma pieaugumu. Kopā ar pieaugušo stacianēto pacientu skaitu esam uzlabojuši divus no trīs rādītājiem, lai finansējums stacionāra sadaļā būtiski pieaugtu mūsu slimnīcai. Arī dienas stacionārā ārstēto pacientu skaits un veikto operāciju skaits ir ievērojami pieaudzis, tas liecina, ka esam veiksmīgi kombinējuši veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu gan stacionārā, dienas stacionāra un īslaicīgās ķirurģijas programmā, jo gadījumā ja sniegto pakalpojumu apjoms strauji augtu tieši dienas stacionārā un īslaicīgās ķirurģijas programmā, mēs neiegūtu balansu, kas ļauj turpmāk veiksmīgāk darboties īstenojot ilgtermiņa stratēģijas.

-    Kādi jauni pakalpojumi 2023.gadā ieviesti? 

EK.:
Tā ir Subakūtās medicīnas rehabilitācijas nodaļa. Esam uzsākuši attīstīt arī atsevišķus ambulatorā segmenta pakalpojumus, kas ir maksas medicīnas segments - proktoloģija un fleboloģija. Tas ir darīts ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu pakalpojumu grozu. Šogad turpinām darbu pie aprīkojuma iegādes, lai varētu nodrošināt paralēlu divu gan dermatologa gan oftalmaloga kabinetu darbu, jo šajā segmentā mums ir pieejami lieliski ārsti, kuri ir gatavi strādāt intensīvāk un arī pieprasījums jeb pakalpojumu rindas liecina, ka mums jāvirzās aktīvāk šajā virzienā. 

-    Kādās jomās un cik jauno speciālistu sākuši darbu Jēkabpils slimnīcā 2023.gadā? 

EK.:
Slimnīca kopumā nodrošina darbu vairāk kā 600 nodarbinātajiem, līdz ar to arī jauno speciālistu skaits, kas uzsāk un pārtrauc darba attiecības ir relatīvi liels. Pagājušajā gadā darbu uzsākuši 30 speciālisti ar lielu pārsvaru tieši Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļā. Šī lielākoties ir pirmā pacienta pieredze saskarsmē ar mūsu slimnīcu, līdz ar to ir ļoti būtiski nodrošināt kvalitatīvu šī procesa vadību. Kā jau informējām iepriekš, pagājušajā gadā esam piedzīvojuši arī būtiskas pārmaiņas vadošā personāla sastāvā, šobrīd Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas vadību ir uzņēmies lielisks ārsts un spilgta personība Dr.Belte. Savukārt par slimnīcas galveno ārstu ir kļuvusi līdzšinējā nodaļas vadītāja Dr.Bikova. Kopumā abi šie speciālisti ir milzīgs pienesums slimnīcas pārvaldībai un jau šobrīd redzam būtiskus uzlabojumus procesu vadībā. Šī brīžagalvenais izaicinājums ir veselīga mikroklimata un koleģiālas sadarbības nodrošināšana, šie ir apstākļi kas ļauj kvalitatīvi veikt ikdienas darbu un sekmē jauno speciālistu piesaisti, jo apmierināts un motivēts kolēģis sniedz vislabākās rekomendācijas par savu darba vietu arī citiem potenciālajiem darbiniekiem. Uzskatu, ka esam būtiski pavirzījušies šī mērķa realizēšanas virzienā, taču vēl tāls ceļš ir ejams.

-    Kādi projekti tiek realizēti patlaban Jēkabpils slimnīcā? 

KČ.:
Pilnībā noslēdzies ir Ambulatorās daļas energoefektivitātes projekts (Poliklīnikas siltināšana). CFLA ir veikusi projekta dokumentācijas pēcpārbaudi un esam saņēmuši gala maksājumu no viņu puses.

Finiša taisnē ir arī lielais 6 miljonu projekts - “Stacionārās un ambulatorās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca, kas uzsākts 2018.gadā. Tiek iesniegti pēdējie skaidrojumi un dokumentācija CFLA. Ceram, ka līdz maijam arī šis projekts būs noslēgts un saņemsim gala maksājumu.

Šobrīd aktīvi norit darbs pie Atveseļošanas fonda projekta - “SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” integrētas veselības pakalpojumu nodrošināšana”, kur kopējais finansējuma apjoms sastāda 2,15 miljoni eiro. Daļa aktivitāšu jau ir realizēta, pašlaik ir noslēgušies ievērojama apjoma iepirkumi, kopumā par 17 medicīnas iekārtām. Tiek slēgti līgumi un tuvākajā laikā gaidāma iekārtu piegāde. Projektā pašlaik arī tiek izstrādāts būvprojekts katlumājas lielā dūmeņa demontāžai, jaunu dūmeņu uzstādīšanai un katlu mājas jumta un sienu remontam. Visas aktivitātes projektā jāpabeidz līdz 2025.gada decembrim.

Papildus esam noslēguši līgumu ar CFLA par digitalizācijas projekta ieviešanu Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Projekts paredz personālvadības dokumentu digitalizāciju. Projektu realizēsim šogad.

Šī gada sākumā esam iesnieguši arī jaunu projektu Atveseļošanas Fonda finansējumam. Projekta kopējais finansējums paredzēts 2.8 miljoni eiro. Plānota gan iekārtu iegāde, gan būvniecība (virtuves atjaunošana, ambulatorajā daļā  - reģistratūras telpu pārbūve). Aktīva projekta realizācija apstiprināšanas gadījumā gaidāma galvenokārt nākamajos gados.

-    Pastāstiet plašāk par projektu, kas slimnīcas darbībā ir jaunums – “Atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas infrastruktūras izveidošana”? 

KČ.:
Saskaņā ar Jēkabpils novada pašvaldības deleģēto uzdevumu, Jēkabpils slimnīcai ir jānodrošina atskurbtuves pakalpojuma sniegšanu no 1.aprīļa. To arī plānojam realizēt. Būvdarbi objektā faktiski ir gandrīz noslēgušies, atlicis tikai sakārtot būvdokumentāciju un nodot objektu. Savukārt no 1.aprīļa uzsākam pakalpojuma sniegšanu. 

-    Cik garās rindās jāgaida pie Jēkabpils slimnīcas ārstiem un speciālistiem?

EK.:
Rindu garums gadu no gada ir nemainīgs, būtiski to ietekmē tikai lokālāki notikumi, piemēram, kāda konkrēta speciālista nepieejamība. Pagājušais gads ir bijis veiksmīgs ar to, ka no ilgstošām prombūtnēm ir atgriezušies vairāki ļoti pieprasīti speciālisti, kas ir ļāvis normalizēt rindu garumu. Taču neraugoties uz to, ir jāstrādā pie izpratnes par akūtas un plānveida palīdzības nodalīšanu. Psiholoģiski ir grūti saprast, kāpēc pie ārsta rinda ir trīs mēnešus gara, taču no otras puses mēs redzam, ka piemēram pie atsevišķiem speciālistiem rindas ir garākas nekā tām būtu jābūt, jo mēs konkrētajā segmentā piedāvājam alternatīvu. Tādēļ pacients no vienas puses ir neapmierināts ar garo gaidīšanas laiku, taču no otras puses nav gatavs apsvērt vizīti pie cita speciālista, kura apmeklējumu varam piedāvāt agrāk. 

-    Cik gatava ir Jēkabpils slimnīca nepieciešamības gadījumā sniegt medicīnisko palīdzību un rūpēties par pacientiem kara apstākļos? 

KČ.:
Sakarā ar šādu mērķi no valsts puses   slimnīcas medicīnas personālam n šādas apmācības centralizēti nav organizēts. Katram ārstam ir sava profesionālā kapacitāte, saistībā ar kara medicīnu papildus apmācības nav notikušas. Taču ir notikuši semināri, kurus organizē Katastrofu medicīnas centrs un Veselības ministrija visām slimnīcām - gan lielajām, gan mazajām. Semināri notiek ar domu mobilizēties, pašiem domāt par rīcību krīzes situācijā, izspēlēt mācības, apzināt savus resursus. 

EK.: Civilās medicīnas ietvarā mums ir katastrofu medicīnas plāns, pēdējos gados to prasa stingri, lai ir šāds plāns, lai tiktu aktualizēts, saskaņots un apstiprināts. Pagājušā gada janvāra plūdos mēs arī praktiski novērtējām, kā šis plāns strādā un secinājām, ka tas ir gana labs, tas strādā labi un mēs to varējām praktiski piemērot plūdu laikā, izmantojot visus tā algoritmus. Strādājām saziņā ar  katastrofu medicīnas centru un veselības ministriju. Pacienti atbilstoši plānam tika evakuēti un uz laiku slēgta slimnīcas uzņemšanas nodaļa, pacientu plūsmu novirzot uz citām ārstniecības iestādēm. Tā kā Jēkabpils reģionālā slimnīca gan formāli, gan pēc tās sniegto pakalpojumu rakstura ir  kritiskā infrastruktūra, proti, tā paredzēta būtisku un svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanai, liela nozīme pievēršama ārkārtas situāciju vadībai. Šajā ziņā mums vairāku apstākļu sakritības dēļ ir būtiska pieredze. Ar šiem pārbaudījumiem esam tikuši veiksmīgi galā. 

KČ.: Pagājušais gads patiešām ir bijis zīmīgs ar vairākām skaļām un lokālām ārkārtas situācijām slimnīcā, pagājušā gada sākumā esam piedzīvojuši gan hipotētiskus gan reālus applūšanas draudus. Papildus plūdu draudiem reģionā, kam sekoja līdzi plašs iedzīvotāju loks, esam piedzīvojuši arī lokālus draudus slimnīcā, plīstot ūdensvadam stacionāra piektajā stāvā, kā rezultātā nācās pārvietot pacientus, tajā skaitā no augstas aprūpes intensitātes zonām. Vēl pagājušais gads paliks zīmīgs ar nopietniem elektroenerģijas padeves traucējumiem, kas radušies ugunsgrēka rezultātā pie slimnīcas esošajā transformatorā. Rezumējot jāpiekrīt jau minētajam – esam uzkrājuši kompetences, kas ļauj veiksmīgi vadīt ārkārtas situācijas. Taču neraugoties uz to vienmēr esam domājuši par prevencijas pasākumiem, kas ļautu mazināt negatīvās sekas. 

-    Veselības ministrija strādā pie slimnīcu tīkla reformas. Vai esat informēti, ko tas paredz Jēkabpils slimnīcai?

EK.:
Šobrīd speciālistu sadalījums uzņemšanas nodaļā ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta noteikumos minētajam pielikumam “Uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti”. Tādēļ, lai stiprinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības uzņemšanas nodaļas, ir pārskatīts ārstu, ārstu palīgu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai. Neraugoties uz to jau kopš pagājušā gada, mēs strādājam tādā režīmā, kā darbu paredz plānotās finansēšanas izmaiņas. Plānotās izmaiņas tikai ļaus sabalansēt izdevumu sadaļu konkrētajā struktūrvienībā. 

Ar zināmu regularitāti ir izskanējušas dažādas spekulācijas par slimnīcu līmeņošanas ietekmi, cita starpā uz Jēkabpils reģionālo slimnīcu, taču jāsaprot, ka minētie veselības aprūpes politikas dokumenti ir publiski pieejami un izslēdz iespēju manevriem. Nevienā no tiem būtiskas izmaiņas sniegto pakalpojumu klāstā Jēkabpils reģionālajai slimnīcai nav paredzēta, gluži pretēji, nodrošinot vietējās infrastruktūras atbilstību noteiktam līmenim, kā arī stiprinot pieejamo speciālistu klāstu, mūsu iespējas ir palielināt sniegto pakalpojumu klāstu, piemēram, tādās resursu ietilpīgās sadaļās kā dažādu balsta un kustību aparāta traumu un hronisku saslimšanu plānveida ārstēšanā. 

-    Pēc dažām dienā svinēsim Lieldienas. Ko novēlat šajos svētkos kolektīvam, pacientiem, lasītājiem?

EK., KČ.:
Vēlam ikvienam, lai veselībā, labās domās un siltā ģimenes lokā pavadīti svētki! Lai pavasaris sniedz iedvesmu un enerģiju jauniem darbiem un panākumiem.

-    Paldies par sarunu!

Komentāri (0-3/3)

  • Jēkabpilietei
    29.03.2024 17:48
    Traumatologs, labs ārsts, būs pieejams tad, kad tu pie viņa aizbrauksi uz Madonu
  • Jēkabpiliete
    29.03.2024 14:57
    Kad būs normāls traumatologs?
  • Tedis
    27.03.2024 23:18
    Atceros ka par mazākiem zaudējumiem patrieca iepriekš-iepriekšējo valdi.
    Kā laiki mainās.

Atstājiet komentāru