2024.gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

Vladimirs Ivanovs: Lai cilvēki Lieldienas svinētu ne tikai reizi gadā, bet lai Augšāmcelšanās svētki būtu katru dienu

Svētdien, 31.martā, tiks svinēti kristīgās pasaules lielākie svētki – Lieldienas. Šie svētki ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību. 

Sagaidot šos svētkus uz sarunu aicinājām Jēkabpils draudzes “Agape” mācītāju Vladimiru Ivanovu, kurš daudziem ir pazīstams no kristīgā raidījuma “Cerības balss”, kas katru svētdienu pl.9.00 skan Jēkabpils Radio ēterā.

-    Kas ir Lieldienas?

VI.:
Manuprāt, no visiem svētkiem, kurus svinam, Lieldienas ir svarīgākie un nozīmīgākie svētki. Lieldienu stāsts ir par Kristus upuri un uzvaru, par to, kā Kristus nomira visas cilvēces grēku dēļ un trešajā dienā augšāmcēlās. Tāpēc Lieldienas ir diena jeb mirklis cilvēka dzīvē, kad var izmainīt itin visu, lai arī kāda būtu cilvēka grēku nasta, lai arī kas būtu noticis, Lieldienas ir laiks, kad var tikt izmainīta ikviena dzīve. 

-    Tomēr Ziemassvētkus mīl vairāk?

VI.:
Jā, Ziemassvētki daudziem ir tuvāki kā Lieldienas, jo mazais Kristus silītē vēl ir bērniņš, zīdaiņi vienmēr izraisa simpātijas, šajā mirklī nav prasības izvēlēties sekot Dievam vai iet savu ceļu. Savukārt Lieldienas ir svētki, ko cilvēkam ar prātu grūtāk uztvert un pieņemt, ka Dieva dēls ir nācis pasaulē, atdevis savu dzīvību par mūsu grēkiem, viņu sita krustā, viņu izsmēja. Tas, ko pilnībā nepieņem cilvēce, kādā veidā, kā viņš spēja trešajā dienā augšāmcelties un joprojām viņa kaps ir tukšs. Taču tieši tas dāvā mūžīgās dzīvības cerību ikvienam. Tāpēc Ziemassvētku stāsts ir populārāks un pieņemamāks nekā Lieldienu.

-    Kādi ir svarīgākie Lieldienu akcenti?

VI.:
Ja runājam par Lieldienām, runājam ne par svētkiem, kas ilgst vienu dienu vai vienu nakti, vai ir zināmi rituāli, kurus izpilda cilvēks. Dieva vārds vēsta, ka Lieldienas ir Kristus, kas ziedoja savu dzīvību par mums. Kāpēc man šie svētki ir tik svarīgi? Jo tas ir tas brīdis par kuru Dieva vārds vēsta, lai kāds arī nebūtu cilvēks, lai kāda arī būtu viņa dzīve, Lieldienas ir tas brīdis, kad Dievs, pateicoties grēku nožēlai, var pilnībā mainīt cilvēka dzīvi un arī cilvēces vēsturi. 

-    Mūsdienu sabiedrībā daudz dzirdam un lasām par dažādām naida izpausmēm, teroraktiem, kariem. Kā Dieva vārds iederas naidīgā vidē?

VI.:
Mūsdienas, laiks, kurā dzīvojam jau ir pravietots Bībelē. Jēzus, sarunājoties ar saviem mācekļiem, brīdināja, ka pienāks laiks, kad cilvēki nelasīs Bībeli, Dieva vārdu. Viņi noliegs šo vēsti, mācību. Jēzus brīdināja, ka uz zemes būs gan bads, gan ciešanas, gan zemestrīces, gan kari un tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, notiks šķelšanās ģimenēs. Cilvēks ir brīdināts un redz, kas notiek, turklāt Jēzus Kristus teic, nebrīnieties, tas ir tikai lielo bēdu sākums, kas skars šo zemi. Karš tas vienmēr ir briesmīgi. Taču, kad Kristus par šādiem notikumiem brīdināja, viņš arī sacīja, ka cilvēki, kas dzīvo ar Dieva vārdu, ar Dievu, var šīs šausmas, šos briesmīgos notikumus ar ticību un lūgšanām novērst. Tas ko redzam, kas notiek pasaulē nav no pasaules, viss sākas un notiek cilvēku sirdīs. Lieldienas ir tieši tas laiks, kad Kristus solīja caur sevi, savu upuri samierināt visu cilvēci, visas valodas. Ja vien cilvēks to lūgs.

-    Ko varat teikt tiem, kuriem Bībele ir tikai leģenda?

VI.:
Dieva vai dievišķā meklējumi no Dieva jau ir ielikti ikviena cilvēka būtībā. Šis Dievišķā meklējuma gars cilvēkos rada nemieru un vēlmi atrast kaut ko augstāku, kaut ko priekš sevis. Taču ne visi meklējumi, ne katrs ceļš noved pie patiesības. Tāpēc es ikvienam cilvēkam iesaku un novēlu sadzirdēt Dieva vārdu. Ko tas vēsta? Tas vēsta, ka tad, kad mēs iepazīstam patiesību, tad patiesība dara cilvēku brīvu.  Tāpēc ka ikviena reliģija, maģija vai jebkas pārcilvēciskais tādā vai citādā veidā cilvēku paverdzina, ierobežo gribu. Savukārt Bībele, Dieva dēls dod ikvienam iekšējo brīvību. 

-    Kā Jūs svinat Lieldienas?

VI.:
Man Lieldienas ir ģimenes svētki, tas ir laiks, kad ģimene pulcējas pie galda, kad esam kopā, kad varam cits citam ieskatīties acīs, runāties. Tieši tas vieno. Lieldienas nav tradīcijas, jā, visapkārt ir šo svētku instalācijas - olas, zaķi, šūpoles un daudz kas cits. Es saprotu, ka cilvēki tiecas pēc tradīcijām, taču mūsu mājās Lieldienu galdā nav krāsotu olu un citu Lieldienu ārišķīgo simbolu. Pie mūsu svētku galda ir galvenais – miers, labklājība un savstarpējā sapratne. Tie ir mūsu svētki. Ticība nāk no Dieva un mājo mūsu dvēselēs. Savukārt tradīcijas rada cilvēki un nodod tās no paaudzes paaudzē. Es nesaku, ka tradīcijas ir slikti. Taču, ja turamies pie tām, mēs nezinām patiesību, ko vēsta Dievs. Ja jautājam, kāpēc ola, zaķis, kuličs, tad ola gadsimtiem ilgi nezin kāpēc  tiek uzskatīta par dzīvības un auglības simbolu, gluži kā Lieldienu zaķis. Ja es, piemēram, apēdu olu vai zaķa gaļu vai es iegūstu brīvību, dzīvību? Nē. Es apēdu simbolu un neko vairāk. Bībelē nekur nav minēta nedz ola, nedz zaķis saistībā ar Lieldienām. Mēs godājam ticību.

-    Lieldienu tēma bieži ir radusi izpausmi mākslā, literatūrā, kino, arhitektūrā un citās radošās jomās. Kā to vērtējat? 

VI.:
Kad runājam par mākslu, kultūru, kino, arhitektūru, kad redzu cēlos, majestātiski skaistos dievnamus, ko cilvēki cēluši Dieva godam, tad redzu, ka visu to labāko cilvēki ir ielikuši šajā arhitektūrā, kas tapusi Dievam Tam Kungam. Kad redzu šos majestātiskos dievnamus, kas kalpo gadsimtiem Dieva godam, saprotu, ka cilvēki šajā mākslā ir ielikuši dvēseli, sirdi, vēloties Dievam radīt to labāko, ko spēj. Arī daudzi rakstnieki pievērsušies Bībeles tematikai, ir daudz arī dzejas, dziesmu. Viena no filmām, kas uzrunā un, kas varbūt ceļa sākums cilvēkam pie Dieva, ir Mela Gibsona šedevrs par Kristu - “Kristus ciešanas”. Tā ir filma, kas tapusi par Mela Gibsona līdzekļiem, filma, kas neatstāj vienaldzīgos, filma, kas uzrunā.

-    Jēkabpils Radio1 ēterā skan Jūsu vadītais raidījums “Cerības balss”. Kā radās ideja veidot šādu raidījumu?

VI.:  
Jā, esam ēterā jau no 2020.gada aprīļa. Jau četrus gadus. Mēs allaž meklējam iespēju un ceļus, kā cilvēkiem nest Dieva vārdu un saprotam, ka tam nav jāpaliek tikai dievnama sienās. Tam jāskan daudz plašāk, nesot cilvēkiem patiesības vēsti. To esam darījuši dažādos veidos. Rīkojām Jēkabpilī “Ģimenes svētkus”, esam uzrunājuši cilvēkus no Lūgšanas telts pilsētas ielās, kalpojām slimnīcā, bāreņu namā, pansionātos. Sākās pandēmija un šādas iespējas tika liegtas. Lūdzām Dievu, jautājot, kā mēs varētu nest Dieva vēsti. Tā radās ideja par radioraidījumu mūsu reģionālajā Jēkabpils Radio1. Kad domājām par raidījuma nosaukumu, mēs sapratām, ka itin viss ar ko kaut kas sākas – tā ir cerība. Tā tapa nosaukums – “Cerības balss”.

-    Kā rodat tēmas raidījumam?

VI.:
Mums ir svarīgi, lai raidījumi ir tematiski, tāpēc ik reizi pirms tiem lūdzu Dievu dot man ideju raidījumam, runāt par tēmu, kas visvairāk šajā brīdī nepieciešama cilvēkiem un to saņemu. Mūsu pirmais raidījums bija par 10 Dieva baušļiem, jo tie ir pamatu pamats kristīgajā mācībā. 10 baušļi ir sabiedrības uzvedības stūrakmens.

-    Kā kristieši jūtas Jēkabpilī, vai mūsu pilsēta ir kristīga pilsēta?

VI.:
Es vienmēr visiem esmu teicis, ka Jēkabpils ir vieta, kur vienmēr gribas atgriezties.  Jēkabpilij ir pozitīvs pievilkšanās spēks. Es Jēkabpili dēvēju par patvēruma pilsētu. Arī vienas no tās daļām nosaukums Krustpils nav tikai vārds vien. Ja skatāmies vēsturē, tad plostniekus šeit sagaidīja jau no tāluma redzamie dievnamu krusti. Mana pārliecība ir, ka Jēkabpilī kļūst arvien mazāk huligānu un vandaļu. Varbūt šeit nav ļoti daudz ticīgo Bībeles kontekstā, bet šeit ir daudz dievbijīgu cilvēku, cilvēku, kas meklē dievišķo. Tāpēc Jēkabpilī vienmēr ir labi. Daudzi ir teikuši, ka šeit pat atmosfēra ir atšķirīga, kā citviet. Ne velti pirms dažiem gadiem Jēkabpils bija pilsēta, kurā Latvijā atgriezās visvairāk ārzemēs mītošo tautiešu.

-    Mūsu kaimiņvalstī notiek karš, karo arī citviet pasaulē, pastāv bažas, ka arī mūs tas var skart, cilvēkos valda trauksme. Kāds ir Jūsu skatījums esot kara ēnā? 

VI.:
Dievs aicina cilvēkus būt gudriem un neticēt ikvienai satraucošai vēstij, kas izskan. Bībelē ir brīnumaini vārdi, ko Dievs teicis katrai dienai. Tie ir skaidri un pārliecinoši vārdi, kas Bībelē teikti 365 reizes – Nebaidieties! Kāpēc? Tāpēc, ka bailes sēj paniku. Ja ir panika, mainās cilvēka prāts, tas it kā atslēdzas. Mums patlaban nav no kā baidīties. Es nejūtu uzbrukuma vai kara briesmas. Protams, viedokļi ir atšķirīgi. Taču ieklausoties Dieva vārdā, es paļaujos uz Jēzus Kristus sacīto: Nebīstieties! Bet esiet modri! Ir teiciens: uz Dievu paļaujies, bet kamieli piesien. Tas nozīmē, ka mums jādzīvo mierā, taču jābūt gataviem ikvienai situācijai. Pasaule nav līdzsvarota, tai nav balansa, tāpēc ir grūti prognozēt, kas var notikt, kā var risināties notikumi. Taču mana pārliecība, ka dzīvosim mierā, ja dzīvosim ticībā Dievam. Dievs pasargā un izved no ikvienas situācijas. Kad Dievnamos lūdzas, kad ar lūgšanām sauc uz Dievu, Dievs dzird un novērš bēdas un nelaimi. Esmu pārliecināts, ka mūsu lūgšanas un kalpošana Dievam nav veltīga. Dieva vārda nešana mūsu pilsētai nav veltīga. Mūsu, kristiešu uzdevums, lūgties, lai visas nelaimes iet mums garām. Es saprotu, ka daudzas likstas var notikt un notiek pasaulē, bet ticu, ka ne pie mums, ka ne ar mums. Lūgšanām ir spēks!

-    Kādas rakstura īpašības Jūs cilvēkos vērtējat visaugstāk?

VI.:
Godīgums un atklātība. Ja cilvēks ir godīgs pret sevi, tad viņš nenesīs ļaunumu un nepieminēs ļaunu. Šāds cilvēks spēj piedod. Atklātība ir vērtīga īpašība, ja cilvēks runā par mīlestību, tad viņš nes mīlestību, ja viņš runā par uzticību, tad sniedz uzticību. Tāpēc es šīs rakstura īpašības cienu visaugstāk.

-    Ko novēlat citiem Liedienās? 

VI.: Vēlējumu vēlos nolasīt no Pāvila 1.vēstules Korintiešiem 5.nodaļas  no 6.-8 pantam:

“6. Jūsu lielīšanās nav laba. Vai nezināt, ka maz rauga saraudzē visu mīklu?
7. Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.
8. Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm.”

Mana vislielākā vēlēšanās, lai cilvēki sadzird apustuļa Pāvila sacīto. Lai cilvēki šos svētkus varētu svinēt ne tikai reizi gadā, bet lai šie augšāmcelšanās svētki būtu katru dienu. Lai cilvēki allaž zinātu, ka Dievs ir gatavs piedod un apžēlot, attīrīt un izgaismot, aizstāvēt un sniegt to visu vislabāko. Sveicu visus gaišajos Lieldienu svētkos. Vēlu ikvienam mieru un labklājību.

-    Paldies par sarunu!

FOTO no privāta arhīva

Atstājiet komentāru