2024.gada 21. novembris

Andis, Zeltīte

Jēkabpils slimnīcā darbu sācis galvenā ārsta vietnieks - dr.Vitālijs Celms

Jēkabpils slimnīcā darbu sācis galvenā ārsta vietnieks - dr.Vitālijs Celms

SIA “Jēkabpils reģionālā” slimnīca šonedēļ darbu sāka galvenā ārsta vietnieks Vitālijs Celms, kura pārziņā būs klīnisko nodaļu darba organizācijas un pacientiem sniegto pakalpojumu uzlabošana.

Laikraksts “Ceturtdiena” Vitāliju Celmu aicināja uz sarunu par darbu slimnīcā un dzīvi Jēkabpilī.

- Kad sākāt darbu jaunajā amatā?

VC.:
Mana pirmā darba diena galvenā ārsta vietnieka amatā bija otrdiena, 9. jūlijs.

- Pilsētā esat ienācējs, no kuras puses nākat un, kāpēc izvēle ir Jēkabpils?

VC.:
Esmu ventspilnieks. Jēkabpilī apmēram pirms gada iegādājos dzīvokli. Savukārt Jēkabpils slimnīcā strādāju no šī gada 3. janvāra. Kāpēc uz Jēkabpili? Garš stāsts. Pirms tam strādāju Ziemeļkurzemes slimnīcā. Tad nāca Covid-19 laiks. Daudz slimnieku, daudz daraba. Es tajā laikā Talsu slimnīcā vadīju medicīnisko dienestu. Talsu slimnīca ir Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas filiāle. Ventspils un Talsu slimnīcas kopā veido Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu. Tur bija jāveido Covid nodaļa. Personālu varēja nokomplektēt, bet nebija ārsta, kas tur strādātu. Es šo darbu uzņēmos, līdztekus visiem citiem saviem pienākumiem. Pamanījos arī pats divas reizes saslimt ar Covid-19. Mana veselība tika stipri sabojāta un es no ierindas medicīnas darba biju ārā kādu krietnu laiciņu. Veselība uzlabojās, nolēmu darbu atsākt. Nesanāca atjaunot sadarbību ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu, kolēģi uzskatīja, ka man vēl jāatpūšas, jāveseļojas. Bet es biju gatavs darbam.  Sazvanījos ar Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu, kuram nebija nekādu iebildumu, ja nāku un strādāju. Tā es nonācu Jēkabpilī. Diezgan strauji man te iepatikās, jo šeit ir daudzas labas lietas. Man bija iespēja salīdzināt abas reģionālās slimnīcas –
Ventspili un Jēkabpili. Šeit es redzu daudzus plusus. Nesen nāca piedāvājums no Jēkabpils slimnīcas valdes ieņemt galvenā ārsta vietnieka amatu, izmantojot manu pieredzi medicīniskā darba organizēšanā. Tā kā galvenajai ārstei darba ir ļoti daudz un mūsu laikos darba apjoms galvenajam ārstam tikai pieaug, vietnieks var daudz palīdzēt. Tā esmu šajā amatā un domāju, ka varu sniegt savu ieguldījumu slimnīcas labā.

- Kādi ir Jūsu darba pienākumi?

VC.:
Mans darbs lielāko tiesu saistīts ar klīnisko nodaļu, tajā skaitā arī ar laboratorijas, darba organizācijas uzlabošanu. Tās ir nodaļas, kas strādā ar pacientiem. Sākšu ar izpēti, kā noorganizēts darbs nodaļās. Tālāk, veicot analītisko darbu, skatīšos, ko varetu vēl uzlabot, ko vajag mainīt vai ieviest no jauna. Ko un kā mainīt vai uzlabot, tas tiks lemts sadarbībā ar galveno ārsti Ilzi Bikovu un slimnīcas valdi.  Tas ir vērsts ne tikai uz pacientiem, lai no paveiktā ir labāka, kvalitatīvāka, ātrāka ārstēšana, bet arī uz mediķu darba uzlabošanu. Izpētot un darbu efektivizējot var panākt efektīvāku darba organizāciju un uzdevumu izpildi. Tas savukārt līdzsvaro darba vidi un kopumā ļauj darbiniekiem izvairīties no pārstrādāšanās. Tas ir saistīts arī ar to, ko bieži nākas darbavietās piedzīvot –
izdegšanas novēršanu. Mans darbs galvenokārt ir būt starp slimnīcas vadību, galveno ārstu un praktiskajām nodaļām. Esmu darbinieks, kurš pārrauga nodaļas un palīdz. Es nebūšu vagars, kas ar niknu seju tikai visus komandē, es būšu kā sadarbības partneris, kas tiešām  palīdz organizēties un ieviest visiem noderīgus jauninājumus.

- Jūs minējāt, ka ir iespēja salīdzināt divu reģionālo slimnīcu – Ventspils un Jēkabpils darbu, kādi ir secinājumi?

VC.:
Ventspils un Jēkabpils – abas ir reģionālās slimnīcas. Man, zinot, kā darbi organizēti Ventspilī, bija interesanti paskatīties, kā tas notiek Jēkabpilī. Ventspilniekiem jau vairāk vai mazāk ir pārliecība, ka viņiem ir viss labākais. Sākot strādāt Jēkabpilī, es redzēju, ka tā nav, ka ir lietas, kas šeit ir veiksmīgāk risinātas. Savukārt Ventspilij līdzi nāk vārds un pārliecība – tā taču ir Ventspils. Tomēr, ja skatās ļoti konkrēti, Jēkabpilī ir daudz labas lietas. Piemēram, Uzņemšanas nodaļa, kurā darbs organizēts, manuprāt, veiksmīgāk kā Ventspilī. Šobrīd vairs nenotiek, kā tas bija manos jaunības laikos, kad tika organizēti pieredzes apmaiņas braucieni, tagad vairāk katrs par sevi, tāpēc nezinām, kā ir citur. Vēl varu minēt – Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļu, arī tajā ir lietas kas, manā skatījumā, ir veiksmīgāk risinātas kā Ventspilī. Tāpat arī iekšķīgo slimību nodaļā, ko vada dr. Bērziņa, darbi organizētāki labāk kā Ventspilī. Arī no administratīvās puses man labāk patīk komunikācija, kāda ir Jēkabpils slimnīcā. Šeit valde ir pieejamāka, ātrāk aizsniedzama un komunikācija ir pozitīvāka, vairāk uzklausa, iedziļinās, risina. Man patīk komunikācija ar galveno ārsti, viņa saprot lietas, saprot no pusvārda, es domāju, ka strādājot man būs laba sadarbība ar dakteri Bikovu. Viņai ir liela Rīgas pieredze, un man būs ko no viņas mācīties.  Protams, jāstrādā ir visur. Arī Ventspilī ir daudzas labas lietas. Taču te ir labi un man patīk.

Vēl varu teikt, ka man bija liels pārsteigums, ka slimnīcai ir sava virtuve, kur gatavo ēdienu slimniekiem. Es zinu kādu ēdienu slimnieki ēd Ventspilī un kādu šeit. Rezultātā, ja slimnīcai ir sava virtuve, uzreiz varu pateikt atšķirība ir redzama. Šeit ir labāks un gardāks ēdiens. Citur slimnīcās jau sen nav savas virtuves, ir līgumi par ēdināšanu ar ārpakalpojuma sniedzējiem. Sava virtuve – tas ir retums. Te tā ir un tas ir liels pluss.

- Kādas specialitātes ārsts esat?

VC.:
Es esmu iekšķīgo slimību ārsts, agrāk teica terapeits, tagad – internists. Otra specialitāte man ir kardioloģija, kur esmu daudzus gadus strādājis, taču to esmu pārtraucis, jo nav iespējams savienot pārāk daudzus darbus. Kardioloģija man ir atstāta priekš sevis, kā noiets darba dzīves posms. Pēdējos piecus sešus gadus es kardioloģijā neesmu praktizējis.

- Nākat no Ventspils, kas slavena ar daudzām skaistām lietām. Kā patīk Jēkabpilī?

VC.:
Jēkabpilī esmu apmēram no pagājušā gada maija, kopš iegādājos dzīvokli. Protams, Jēkabpils atšķiras no Ventspils. Jēkabpili esmu iepazinis gan no interneta, gan izstaigājot pilsētu.  Esmu apmeklējis muzeju, Krustpils pili. Iepazinies ar citām Jēkabpils vietām. Es negribētu salīdzināt abas pilsētas. Katrai ir savs šarms. Ventspilī nav tādas ielu apbūves, kāda ir Jēkabpilī Pasta un Brīvības ielās. Šeit ir pareizticīgo baznīca klosteris, tā ir svešāda sajūta, Jēkabpils ir savdabīga kā pilsēta divos Daugavas krastos – Jēkabpils un Krustpils pusi. Te ir tilts. Zemes, kas piederējušas hercogam Jēkabam. Sava vēsture. Tie ir pavisam citi stāsti, tādu nav Ventspilī. Tas īpašākais šeit  ir Krustpils pils. Arī Radžu ūdens krātuve ir skaista un sakopta vieta. Tur es bieži eju staigāt. Tas mežs, kāds tur izveidojies, ir interesants. Esmu lasījis, ka tas ir stādīts mežs. Esmu tur pētījis kokus un varu izstāstīt, kas tur būtu jādara. Man patīk šī pastaigas vieta un tai nav nekāda sakara ar Ventspils priedēm. Ventspils priedēs pastaigājoties ir līdzīga sajūta kā Jūrmalā.  Šeit ir pilnīgi citas izjūtas. Jēkabpilī ir daudz 19. - 20. gs. vienstāvu, divstāvu māju apbūves. Sākumā mazliet leca acīs, bet nu jau esmu pieradis, ka mājas nav tik saremontētas kā Ventspilī, ir cietušas no laika zoba, sajūta, ka varētu vismaz fasādes saremontēt. Taču tā nav kritika. Tas ir tas, kā te ir. No otras puses man tagad tas jau pat sāk patikt, jo tas ir pavisam cits šarms. Uz šīm mājām jāskatās šādi, kā uz savdabīgu šarmu. Man Jēkabpils patīk un šīs izjūtas nav tik vienkārši izstāstāmas.

- Ko labprāt darāt brīvajā laikā?

VC.:
Man gadu gaitā bijušas dažādas aizraušanās. Tās ir mainīgas. Nav vienas tādas lielas un noteiktas. Daru no daudzām lietām to, kas patīk. Man joprojām patīk lasīt grāmatas. Arī ceļojumi, lai gan es to nesauktu par vaļasprieku. Valsts uz kuru visbiežāk ar sievu ceļojam ir Grieķija. Arī tur ir sava vēsture, ir ko redzēt. Jēkabpilī ir iespēja aiziet aplūkot Maijas Tabakas darbus galerijā “Mans’s”. Tur es bieži aizeju, cilvēki, kas tur strādā, pienāk, stāsta un tas aizrauj. Gribas kaut ko iegādāties, nopirkt. Es diezgan labi  orientējos mākslā un cienu to. Iespēju, kur atrast atpūtu ārpus darba ir daudz. Tas nebija iespējams, kad man bija 30 – 40 gadi, tad darba bija  pāri galvai, arī bērnu audzināšana. Kā jau visiem. Tagad ir iespēja. Jēkabpilī plānoju palikt un vēl ilgi šeit dzīvot un strādāt.

- Paldies par sarunu!

Komentāri (0-1/1)

  • Veltiņa
    15.07.2024 17:39
    Cilvēks savā vietā! Lai veicas darbos!

Atstājiet komentāru