Rimšēvičs: PVN celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšana būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā, analizējot budžeta plānošanas procesu, norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Rimšēvičs, kurš šodienas tikšanos ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni raksturoja kā "ļoti interesantu un iespaidīgu", norādīja, ka prezidentu interesē visas lietas, kas saistītas ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un nākotnes perspektīvām.

"Pats svarīgākais Latvijas ekonomikā ir tas, ka tā aug un attīstās, taču ar nepārdomātiem lēmumiem to nevajadzētu sabojāt," piebilda Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka krīze Latvijā ir beigusies, tāpat ir iestājies zināms atslābums, taču joprojām pastāv vēlme tērēt vairāk, nekā tas būtu nepieciešams. Latvijas Bankas prezidents atzina, ka viņu priecē Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) 500 miljonu eiro jaunajām politikas iniciatīvām paredzētā finansējuma noņemšana no dienaskārtības, lai gan interese papildu tēriņus palielināt saglabājusies augsta.

"Ir runa par dažādu opciju izskatīšanu, piemēram, PVN celšanu, kas, manuprāt, būtu vislielākā un aplamākā kļūda, jo šobrīd neviena valsts, izņemot Grieķiju, par to nerunā. PVN celšana ir tikai izmisuma un pēdējā brīža risinājums, jo tas ir sava veida nacionālās drošības jautājums," uzsvēra Rimšēvičs.

Savukārt kā aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā, tikšanās laikā ar prezidentu Rimšēvičs izteicis bažas, ka valsts finanšu līdzsvars kļūst ievainojamāks, kas uzliek pienākumu īstenot pasākumus budžeta ilgtspējas un fiskālās disciplīnas principu ievērošanai. Līdz ar to būtiski 2016.gada valsts budžetā nepieļaut populistisku priekšlikumu iebalsošanu.

Runājot par nodokļu sistēmu, abas amatpersonas bija vienisprātis, ka nākamā budžeta kontekstā nevajadzētu mainīt nodokļu apmēru. Rimšēvičs arī uzsvēra, ka esošajos valsts ekonomikas izaugsmes tempos ļoti svarīgi ir saglabāt pastāvīgu un stabilu nodokļu politiku. Valsts prezidents piekrita viņa viedoklim, ka stabila un nemainīga nodokļu sistēma veicina uzticību pret valsti gan uzņēmējos un investoros, gan Latvijas sabiedrībā.

Kā ziņots, Latvijas Banka šogad prognozē Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 2% apmērā. Savukārt 2016.gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, Latvijas iekšzemes kopprodukts varētu augt nedaudz straujāk kā šogad, proti, ap 3%. Tomēr ar izaugsmi saistītie riski - gan negatīvie, gan pozitīvie - saglabājas augsti, iepriekš atzina Latvijas Bankas prezidents.

Latvijas Bankas inflācijas prognozes 2015.gadam ir 0,7%.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA