5 lietas, ko zaudē uzņēmums, sakot NĒ tehnoloģijām

Uzņēmumiem, kuri savā darbā izmanto tehnoloģiju risinājumus, rentabilitāte ir vairāk nekā par 10% augstāka, salīdzinot ar tiem, kuri to nedara, liecina Pasaules Bankas dati.¹ Kamēr prognozes rāda, ka nākamie pieci būs digitālās ekonomikas gadi, kad konkurencē izdzīvos tikai tehnoloģijām atvērti uzņēmumi, Latvija biznesa tehnoloģiju ieviešanā Eiropā ieņem pēdējo vietu² un vairumam uzņēmēju izpratne par digitālo risinājumu pienesumu konkurētspējas celšanā ir nepietiekama.

„Neiegūta peļņa, zaudēti klienti, vājš serviss ir “klupšanas akmeņi”, kas traucē uzņēmumiem uzlabot peļņas rādītājus un uzvarēt konkurences cīņā. Taču ar tehnoloģiju atbalstu bizness var darboties sekmīgāk, un tepat Latvijā to pierāda mikro un mazo uzņēmumu apmācības tehnoloģiju lietošanā – pēc digitālo risinājumu ieviešanas apmācītie uzņēmumi uzrāda par 25% augstāku rentabilitāti³. Lai vairotu Latvijas uzņēmumu zināšanas par tehnoloģijām un mudinātu tās izmantot biznesa rezultātu uzlabošanai, LIKTA ir dibinājusi kustību “Loģiskā atlase”,” stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

“Loģiskā atlase” atgādina – uzņēmēj, bez tehnoloģiju lietošanas biznesā Tu ik dienas zaudē:

1. Naudu

Strādājot pa vecam, ir jārēķinās ar lielāku resursu patēriņu, piemēram, tehnoloģijas palīdz līdz 50% ietaupīt elektroenerģiju⁴, bet dokumentu aprites automatizēšana var par 60% ierobežot papīra patēriņu.⁵ Arī biroja izmaksas var būt zemākas, ja ar mākoņpakapojumu atbalstu ievieš attālinātās darbavietas, tādejādi uzņēmuma vajadzībām īrējot vai iegādājoties telpas ar mazāku platību.

2. Potenciālos klientus

Pirms produktu vai pakalpojumu iegādes izpēti internetā veic vairāk nekā 70% Latvijas pircēju⁶. Tāpēc bez interneta vidē izveidotas kontaktinformācijas un informācijas par uzņēmuma produktiem vai pakalpojumiem būtiski sarūk izdevība sastapt savus nākamos klientus. Arī tad, ja uzņēmums nav atrisinājis, kā piefiksēt neatbildētos zvanus darbinieku pusdienlaikā vai ārpus darba laika, visticamāk potenciālais klients būs devies jau pie cita apdrošinātāja, tūrisma operatora vai preču tirgotāja.

3. Dokumentus

7,5% no visiem dokumentiem tiek pazaudēti un 3% no atlikušajiem tiek nolikti nepareizajā vietā.⁷ Parasti zaudējums ir ne tikai noklīdusī informācija, bet arī laiks, ko darbinieki pavada tās meklēšanā, lai tā vietā veiktu svarīgāku pienākumu izpildi. Līgumu saskaņošanai pa teju visiem iespējamajiem kabinetiem nav jābūt vispārpieņemtam darba stilam, jo īpaši tādēļ, ka tehnoloģijās balstīta dokumentu vadības sistēma informācijas meklēšanā pavadīto laiku var samazināt par 30%, bet neizpildīto vai nokavēto uzdevumu skaitu par 50%.⁸

4. Precizitāti

Biznesa likums “1-10-100” ilustrē, kā progresē laika un naudas patēriņš, kad uzņēmums labo, piemēram, cilvēciskā faktora ietekmē radušās kļūdas finanšu atskaitēs, vai vēl ļaunāk – turpina operēt ar nepareiziem datiem (likuma pamatprincips: ja datu ievadīšana maksā 1 eiro, tad to labošana jau 10 eiro, bet kļūdu seku novēršana jau 100 eiro).⁹ Savukārt ar tehnoloģiju risinājumiem daudzus procesus iespējams automatizēt un kļūdu rašanos novērst – piemēram, līdz ar elektronisko pavadzīmju norēķinu sistēmas ieviešanu kļūdu skaitu iespējams samazināt līdz pat 90%.¹⁰

5. Pārdošanas apjomus

Nav tehnoloģiju, nav iespējas iepazīt savus klientus. Digitālie risinājumi ļauj veidot datu bāzes, sekot līdzi klientu paradumiem un balstīt uz tiem mārketinga aktivitātes, piedāvājot individuālus (specializētus) risinājumus. Tas palīdz palielināt pārdošanas apjomu, piemēram, ja klients iegādājas velosipēdu, tad pēc tam periodiski viņš var saņemt atgādinājumus, ka velosipēdam būtu jāveic tehniskā apkope, ieziemošana vai jāuzstāda jauni aksesuāri. Turklāt digitāla datu bāze var glābt arī reizēs, kad darbinieks, kurš informāciju par klientu glabājis tikai savā pierakstu kladē, pamet uzņēmumu kopā ar visu, kas tam bijis zināms.

Par “Loģisko atlasi”

Loģiskā atlase ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) un Latvijas vadošo IKT uzņēmumu – Datakom, Datorzinību centrs, FIMA, Lattelecom, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, LMT, RealWeb Latvia un Telia Latvija – dibināta kustība. Tās mērķis ir palīdzēt Latvijas uzņēmumiem celt savu digitālo kompetenci un demonstrēt tehnoloģiju nozīmi produktivitātes, efektivitātes un konkurētspējas celšanā.

“Loģiskajā atlasē” iesaistījušies arī uzņēmumi – Scania Latvia, Valpro, Hausmaster “Labais Meistars”, Ozolciems tūre, Lattako un Euroaudit –,kuri eksperimentēs, savā uzņēmumā testa režīmā ieviešot tehnoloģiju risinājumus, un turpmāk regulāri publiski ziņos par to ietekmi uz biznesu.Kustības informatīvais atbalstītājs – nacionālā informācijas aģentūra LETA. Vairāk informācijas ej.uz/LIKTALogiskaAtlase, Facebook.lv/LIKTA.LV, Twitter @eprasmesLIKTA.

“Loģiskā atlase” koordinatore

Inga Cīrule

e-pasts: inga.cirule@ka.lv