Eiropas lauksaimnieki aicina rast jaunus mehānismus, lai apturētu Āfrikas cūku mēri
Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra straujo izplatību, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Somijas un Ungārijas lauksaimnieku organizācijas aicina minēto valstu Zemkopības ministrus aktīvāk iesaistīties problēmas risināšanā – kopīgi pēc atbalsta vērsties Eiropas Komisijā, lai apturētu vīrusa izplatību un izglābtu cūkkopības nozari vīrusa skartajās valstīs.
Saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem, valstīs, kur tiek konstatēts Āfrikas cūku mēris, ir jāievieš riska zonas. Cūkaudzētājiem tiek piemēroti stingri ierobežojumi, ietverot arī tirdzniecības ierobežojumus. Minētajiem pasākumiem ir ļoti negatīva ietekme uz ekonomiku –kautuves atsakās uzpirkt cūkgaļu par vidējo tirgus cenu no saimniecībām, kas atrodas Āfrikas cūku mēra zonā un apdrošināšanas kompānijas atsakās apdrošināt dzīvniekus. Ilgtermiņā zemās cenas un papildus prasības cūkaudzētājus var novest līdz bankrotam. Mēris ietekmē ne tikai cūkkopības sektoru, bet arī citus, kā piemēram, graudkopību. Līdz ar vīrusa izplatību savvaļā, inficētie dzīvnieki ienāk graudu un citos laukos. Šī iemesla dēļ daži eksporta tirgi vairs neiepērk lauksaimniecības izejvielas un citus produktus no ĀCM skartajām zonām.
Biedrības „Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja – Burmistre: „Diemžēl spēkā esošie ierobežojumi, karantīnas zonas un citi noteikumi nav spējīgi apturēt vīrusa izplatību un neapkaro pašu problēmas sakni, mežacūkas to izplata tālāk. Lai arī pagaidām Āfrikas cūku mēris ir konstatēts Baltijas valstīs un Polijā, mēs vēlamies pievērst Zemkopības ministru uzmanību uz to, ka pastāv liela iespējamība, mežacūkām migrējot, vīrusu pārnest uz citām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Ukrainu un pēc tam izplatīties citās ES valstīs. Ir nepieciešama aktīva rīcība, lai apturētu vīrusa izplatību un izglābtu cūkkopības sektoru vīrusa skartajās valstīs.”
Līdz ar to lauksaimniecības organizācijas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Polijā, Somijā un Ungārijā aicina šo valstu Zemkopības ministrus apvienot savus spēkus sarunās ar Eiropas Komisiju un iesaka sekojošus atbalsta mehānismus:
-
Aicināt Eiropas Komisiju segt cenu starpību karantīnas III zonā realizētajām cūkām un cūkgaļai. Lai arī šāds atbalsts neveicinātu cūku audzēšanu karantīnas skartajās zonās, tomēr tas mazinātu cūkkopju finansiālos zaudējumus, kas radušies ierobežojumu rezultātā.
-
Mudināt Eiropas Komisiju izmantot līdzšinējo pieredzi, lai izstrādātu visaptverošu metodoloģiju vīrusa izplatības ierobežošanai un efektīviem biodrošības pasākumiem.
-
Vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu nodrošināt finanšu līdzekļus un zinātniskos resursus, speciālo vakcīnu radīšanai un ražošanai, vīrusa izplatības ierobežošanai savvaļas dzīvniekiem.
Baltijas valstu, Polijas, Somijas un Ungārijas Zemkopības ministru kopīga vēršanās Eiropas Komisijā būtu spēcīgs signāls un liels solis uz priekšu problēmas risināšanā.
Atgādinām, ka ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Slimība Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Par biedrību „Zemnieku saeima”
Biedrība „Zemnieku saeima” ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Informāciju sagatavoja
ZSA sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Norkārkle
+371 29237221