Pirms 70 gadiem bombardēšanas laikā Rēzekni gandrīz noslaucīja no zemes virsas
Šajā sakarā producentu grupas "Lietišķā Latgale" pārstāvji uzmeklēja un aptaujāja pirms 70 gadiem notikušās Rēzeknes bombardēšanas aculieciniekus.
Latgales Kultūrvēstures muzeja pārstāve Anna Līpenīte, kura apkopojusi muzeja krājumos esošās cilvēku atmiņas, kuri, vēl bērni būdami, bija piedzīvojuši asiņainos notikumus Rēzeknē, pastāstīja, ka pirmais uzlidojums ilga aptuveni trīs stundas. Aptuveni pēc stundas sākās nākamais uzlidojums, kas bija vēl spēcīgāks un ilga līdz rīta gaismai. Pilsēta burtiski bija liesmu jūras apņemta.
Rēzeknietei Tamārai Paurai lielās bombardēšanas laikā bija vien seši gadi, tomēr viņa gana spilgti atceras to dienu notikumus: "Tajā dienā mēs ar mammu gājām uz pirti, kas atradās tagadējā autoostas teritorijā. Pēkšņi sākās uzlidojums un sākās bombardēšana. Netālu atradās patversme, kur mēs uzreiz bēgām slēpties. Kad uzlidojums bija beidzies, no visām pusēm dega Rēzekne. Mēs negājām mājās, jo sākās nākamais uzlidojums. Mēs bēgām pa Andreja Upīša ielu. Tur bija grāvis, un mēs ar mammu tajā stāvējām līdz kaklam iegremdējušās ūdenī. Pēc tam mani mamma slēpa laukos. Nākamajā dienā tēvocis ar zirgu brauca pakaļ mūsu mantām, bet mūsu mājas vietā bija vien bedre palikusi, bet bedrē gulēja Svētā Nikolaja ikona. Tā vēl tagad ir pie mums."
Kopumā Rēzekne piedzīvojusi 11 aviouzlidojumus, taču neraugoties uz šī notikuma lielo traģiskumu, tikai nesen plašāka sabiedrība uzzināja patiesos vēstures faktus, skaidro vēsturnieks Kaspars Zellis: "Šī traģēdija pagaisa līdz ar Sarkanās armijas ienākšanu Latvijas teritorijā. Un vēlāk saprotamu iemeslu dēļ par Rēzeknes bombardēšanu arī nevarēja runāt un nevarēja atcerēties. Padomju laikā tik uzsvērts, ka Rēzekni nopostījuši vācieši, nevis Sarkanās armijas lidmašīnas."