Vējonis: Krievijas helikoptera parādīšanās pie Latvijas skaidrojama ar vēlmi pārbaudīt iespējas reaģēt uz zemu lidojošiem objektiem
Krievijas armijas helikoptera parādīšanās pie Latvijas robežām varētu būtu skaidrojama ar kaimiņvalsts vēlmi pārbaudīt Latvijas iespējas reaģēt uz zemu lidojošiem objektiem, pieļauj aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
NATO patruļlidmašīnas pagājušajā nedēļā Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā identificēja lidojumu veikušo Krievijas bruņoto spēku pretzemūdeņu cīņas helikopteru ''Ka-27''. Tā ir pirmā reize pēdējos gados, kad pie Latvijas robežām konstatēts Krievijas armijas helikopters. Līdz šim pie Latvijas robežām bieži konstatētas dažāda tipa Krievijas armijas lidmašīnas.
Vējonis atgādināja, ka Latvijai trūkst radaru, kas spētu konstatēt zemu lidojošus objektus, taču, kāds bija šīs nedēļas helikoptera lidojuma īstais mērķis, varot tikai minēt. "Es uzskatu, ka Krievija droši vien veic kaut kādus izlūklidojumus un interesējas, kas notiek Latvijas pusē. Viņi pārbauda mūsu spējas noteikt vai nenoteikt, kā viņi pārvietojas. Notiek informācijas savākšana un mūsu vājo pušu konstatēšana un analīze. Cik ātri un kad reaģēt. Un kādā veidā jārīkojas, ja ir ļauni nodomi," norādīja ministrs.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Latvijai ir svarīgi pēc iespējas ātrāk sev iegādāties atbilstošus radarus, piebilda Vējonis.
Jau ziņots, ka Latvijas pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai - radaru un raķešu iepirkumiem - būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro.
Vējonis iepriekš paziņoja, ka finansējumu Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai nepieciešams atrast jau šī gada budžetā. Aizsardzības ministrija sagatavos un līdz šī gada 1.jūnijam valdībā iesniegs ziņojumu, kurā sniegs detalizētus pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanas risinājumus un iespējamās izmaksas.
Pretgaisa aizsardzības spēju modernizāciju paredzēts veikt divos virzienos, pirmkārt, iegādājoties jaudīgas radaru sistēmas, kas spēj fiksēt un identificēt ikvienu objektu, tostarp zemu lidojošu, kas šķērso Latvijas gaisa telpas, kā arī sauszemes robežas, otrkārt, nodrošinot modernus ieročus, ar kuriem iespējams efektīvi reaģēt, neitralizējot apdraudējuma objektus, iepriekš informēja ministrs.
"Vienkāršiem vārdiem runājot, mums nepieciešamas "Stinger" tipa raķetes, lai mēs varētu notriekt lidojošos objektus," iepriekš žurnālistiem paziņoja ministrs. Raķetes "Stinger" ir apgādātas ar sensoru, kas reaģē uz lidaparāta dzinēja izstaroto siltumu.
Patlaban nepārtrauktu gaisa telpas novērošanu Latvijā nodrošina trīs radiolokatori, kas izvietoti Lielvārdē, Ventspils lidlaukā un Rēzeknes novada Audriņu pagastā. Tie darbojas vienoti ar radiolokatoriem Igaunijā un Lietuvā, veidojot kopēju NATO gaisa telpas novērošanas sistēmu.
Radiolokatori spēj atpazīt visa veida gaisa kuģus - lidmašīnas, bezpilota lidmašīnas, helikopterus, sākot ar nelieliem, līdz pat kvadrātmetra izmēra, vieglmetāla konstrukcijas lidaparātiem. Tomēr pašreizējā novērošanas sistēma vērsta uz tālās darbības novērošanu attālumā līdz 450 kilometriem un 30 kilometru augstumā.
Pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana pēc Ukrainas krīzes pavirzījusies aizsardzības jomas prioritāšu galvgalī.
materiāls tapis sadarbībā ar LETA