Sociālajos tīklos lielo novadu grupā visvairāk sekotāju ir Cēsu novadam, Jēkabpils - astotajā vietā
Sociālajos tīklos lielo novadu grupā vislielākais sekotāju skaits ir Cēsu novadam, atklāj jaunākie "Latvijas e-indeksa" pētījuma rezultāti.
Cēsu novadam kopējais sekotāju skaits ir 11 114, bet vidējais sekotāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir 587.
Otrajā vietā pēc kopējā sekotāju skaita ir Kuldīgas novads, kam sociālā tikla kontos ir 8196 sekotāji, bet trešais ir Alūksnes novads ar 5913 sekotājiem.
Tikmēr ir arī novadi, kuriem sociālajos tīklos gandrīz nav sekotāju - tie ir Aizputes, Dobeles un Lielvārdes novads.
Visvairāk apmeklētākā mājaslapa ir Siguldas novadam, kuram seko Ikšķiles novads un Preiļu novads. Vismazākais pašvaldības oficiālās mājaslapas apmeklējumu skaits bijis Alūksnes, Tukuma un Talsu novadam. Siguldas novads arī ir pirmajā vietā pēc pašvaldības mājaslapas mobilās versijas apmeklējumu skaita - laika posmā no 2014.gada1.septembra līdz 2015.gada 31.augustam tās kopējais apmeklējumu skaits bijis 85 661. Otrajā vietā ar 35 027 apmeklējumiem ir Saldus novads, bet trešajā vietā - Preiļu novads ar 33 587 apmeklējumiem.
Lielo pilsētu grupā visvairāk ir apmeklēta Ventspils pilsētas mājaslapa, otrajā vietā ir Jūrmala, trešajā - Valmiera. Ceturtajā vietā ierindojas Jelgava, kam seko Daugavpils un Rēzekne. Septītajā vietā pēc apmeklējumu skaita ir Liepāja, astotā ir Jēkabpils, bet Rīga ir pēdējā vietā. Pēc mobilās versijas apmeklējumu skaita vispopulārākā arī ir Ventspils, otrajā vietā ir Jūrmala un trešajā - Daugavpils. Savukārt Jelgavas, Liepājas un Rīgas pašvaldību mājaslapām nav mobilās versijas.
Mazo novadu grupā, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 7000, visvairāk ir apmeklēta Pāvilostas novada mājaslapa. Otrajā vietā ir Lubānas novads, bet trešais ir Ropažu novads. Vismazākais apmeklējumu skaits ir Ciblas, Tērvetes un Riebiņu novadam. Visvairāk apmeklētās pašvaldību mājaslapu mobilās versijas ir Līgatnes, Carnikavas un Viesītes novadam.
Latvijas e-indekss ir e-vides novērtējums valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās. Tas sniedz priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sniegtos risinājumus, lai veicinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem.