Bērnu namos gaidāmas pārmaiņas

Kas nepieciešams bērnam, lai viņš būtu vesels un laimīgs? Pēc atbildes uz tādu jautājumu nav tālu jāmeklē. Skaidrs, ka ģimene un droša vide! Bet, ja nu šādu jautājumu uzdotu, domājot par bērnu, kas mitinās aprūpes iestādē? Kā uzlabot viņa dzīvi?

Tieši tik sarežģītu atbilžu meklējumos jau drīzumā uz Zemgales reģiona bērnu aprūpes iestādēm dosies speciālistu komandas, lai tiktos ar to pastāvīgajiem iemītniekiem – maziem un vairs ne tik maziem.

Deinstitucionalizācijas (DI) projekts “Atver sirdi Zemgalē” ir sācies!

Atsevišķs izcēlums

INFO

Kas ir deinstitucionalizācija (DI)?

Deinstitucionalizācija (DI) ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz nepieciešamo atbalstu cilvēkiem ar ierobežotām spējām sevi aprūpēt. Tās mērķis – nodrošināt iespēju dzīvot savās mājās vai ģimeniskā vidē. Galvenās DI mērķa grupas ir trīs: visi bērni, kas mitinās iestādēs, bērni ar funkcionālajiem traucējumiem, kas aug ģimenēs, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem.

Izcēluma beigas

Satraukums iestādēs

Notikumu secība ir šāda: tuvāko nedēļu laikā Zemgales Plānošanas reģions izsludinās konkursu, aicinot pieteikties ekspertu komandas, kas tiksies ar bērniem un vērtēs viņu vajadzības. Pēc tam izvēlētie speciālisti dosies uz aprūpes iestādēm un sāks darbu, proti, pēc Labklājības ministrijā apstiprinātas metodikas katram no iestādes iemītniekiem izstrādās individuālu plānu. Vajadzības tiks vērtētas arī bērniem invalīdiem, kas dzīvo ģimenēs – protams, ja viņu vecāki to vēlēsies.

Tikmēr bērnu namos sācis virmot satraukums. Kā norisināsies vērtēšana? Kas būs eksperti? Vai viņi iejauksies iestādes darbā? Cik ilgas būs intervijas? Kādas būs vērtēšanas sekas? Kas notiks ar pašām institūcijām?

Lai apspriestu visu neskaidro, ar aprūpes iestāžu pārstāvjiem Jelgavā tikās DI projekta “Atver sirdi Zemgalē” vadītāja Dace Strautkalne, Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča un “Sociālo pakalpojumu aģentūras” pieaicinātā eksperte – mācību centra “Atbalsts sociālajai integrācijai” direktore Irēna Hadaņonoka-Tjarve. Spraigās diskusijās iezīmējās svarīgākais – skaidrība par to, kāpēc bērnu aprūpē nepieciešamas pārmaiņas. Turklāt – jo ātrāk, jo labāk.

DI – stāsts par iespējām

Jau šobrīd ikvienam no audzēkņiem, kas dzīvo iestādē, izveidots tā saucamais individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, turklāt ik gadu tas tiek papildināts vai mainīts. Varētu šķist – ja tāds jau pastāv, kāpēc jārada jauns? Baiba Stankēviča sniedz tiešu atbildi: “Kad Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija veic pārbaudes bērnu namos, bieži atklājas nepilnības. Dažos plānos no jauna parādās tikai datumi, bet ne saturs. Rodas loģisks jautājums – vai tiešām trīs gadu laikā bērnam nekas nav mainījies?” Vienlaikus Baiba Stankēviča uzsver – eksperti nevērtēs aprūpes darbinieku paveikto; viņu uzmanības fokusā būs tikai un vienīgi bērni – viņu spējas un resursi.

Arī Irēna Hadaņonoka-Tjarve uzskata, ka ekspertu piesaistē jāsaskata ieguvumi, nevis draudi. “Šis ir ļoti labs, uz bērniem vērsts projekts,” DI raksturo speciāliste. “Katram bērnam tiks noteikta palīdzība, kas viņam nepieciešama. Piemēram, daudzi no viņiem ir atbrīvoti no skolas eksāmeniem. Kāpēc? “Tāpēc, ka dumji!” skan ātrā atbilde. Bet varbūt iemesli ir gluži citi, un, iespējams, tos var ietekmēt. Piemēram, dažkārt neveidojas laba sadarbība starp aprūpes iestādi un skolu – audzēkņiem jau uzspiests bērnu nama zīmogs un mācību iestādē viņi nonāk lielā stresā. Kā risināt, kā palīdzēt – to mēs uzzināsim no ekspertiem.”

Vēl viens iemesls, kāpēc nepieciešams piesaistīt neatkarīgus speciālistus, - informācijas trūkums. Lai cik tas šķistu neticami, šobrīd nedz plānošanas reģioniem, nedz Labklājības ministrijai nav pieejami individuāli dati par bērniem aprūpes iestādēs. Citiem vārdiem sakot – nav skaidrs, kas bērniem nepieciešams. Tikai, iegūstot informāciju par to, kāda veida palīdzība vajadzīga, parādīsies iespēja efektīvāk izmantot ES struktūrfondu naudu, visā valstī veidojot un attīstot jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Ne velti saka – tikai saprotot, kur atrodies, iespējams doties tālāk.

Turpinājums sekos

Drīz vien – marta beigās – Zemgales Plānošanas reģions izsludinās vēl vienu konkursu: speciālistiem, kuri reģiona bērnu aprūpes iestādēm izstrādās reorganizācijas plānus. Reorganizācija – tas izklausās gana biedējoši, tāpēc nepārsteidz fakts, ka aprūpes iestāžu darbinieki jūtas apdraudēti un neziņā par savu nākotni. Tomēr bažām palikt bez darba nav pamata. Kaut arī DI procesā, kas ilgs līdz 2022. gada beigām, tiks ieguldīts liels darbs, lai pēc iespējas vairāk bērnu nonāktu audžuģimenēs, jau tagad ir skaidrs – visticamāk, aprūpes nami tukši nepaliks. Turklāt, kā novērojusi Dace Strautkalne, daļa pusaudžu, kas mitinās iestādēs, jūtas tik neatkarīgi, ka nemaz nevēlas pārcelties uz dzīvi ģimenēs. “Tātad – lai sagatavotu bērnus patstāvīgai dzīvei, iestādes pakalpojumiem jābūt maksimāli efektīviem. Reorganizācijas plāns šajā ziņā var kalpot par lielu resursu – tehnisko dokumentāciju, ko iespējams likt lietā, piesaistot “Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas” finansējumu. Ne velti tieši sociālā joma šajā programmā ir viena no prioritātēm – to vērts izmantot,” uz aktīvu rīcību aprūpes iestādes aicina speciāliste.

Visiem iestāžu darbiniekiem būs arī iespēja iziet apmācības – apgūstot prasmes strādāt grupās ar daudz mazāku bērnu skaitu nelielās un mājīgākās telpās.

Kas notiks tālāk? Pēc tam, kad vieni speciālisti būs novērtējuši bērnus, savukārt citi – iestādes, Zemgales Plānošanas reģions informāciju apkopos un izmantos, izstrādājot visa reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānu. Virziens ir noteikts: prom no institūcijām, pēc iespējas tuvāk reālajai dzīvei un cilvēku – kā lielu, tā arī mazu – vajadzībām. Atliek vien aktīvi strādāt, un pirmie soļi tālajā ceļojumā tiks sperti jau tūlīt.