70 Latvijas interneta lietotāju nepamanītu no konta pazudušu naudu (VIDEO)

Kā noskaidrots Gemius* pētījumā, septiņi no desmit Latvijas interneta lietotājiem nepamanītu, ka no viņu konta nozūd nauda, katrs trešais interneta lietotājs paroles joprojām glabā pierakstītas uz lapas vai blociņā un katrs desmitais Latvijas interneta lietotājs pat nezina, kā savā datorā atjaunot antivīrusu. Vienlaikus, lielākā daļa uzskata, ka digitālajā vidē viņi ievēro drošības prasības.

Lai palīdzētu Latvijas iedzīvotājiem labāk izprast drošas uzvedības pamatprincipus internetā, Digitālās drošības alianse (DDA) kopā ar Latvijas Komercbanku asociāciju (LKA) un Swedbank uzsāk informatīvo kampaņu INTERNETĀ DARI KĀ DZĪVĒ.

DDA vadītāja Sanita Igaune skaidro: “Digitālajā vidē cilvēkiem zūd piesardzība, viņi uzticas svešiniekiem, neuzmanīgi izturas pret savām parolēm, naudu un personīgo informāciju. Taču pamatprincips ir vienkāršs – internetā dari kā dzīvē. Ja netici princim uz ielas, kurš sola miljonu, netici viņam arī internetā. Ja māju aizslēdz ar kārtīgu atslēgu, ko nedod citiem, arī savas digitālās mājas neturi vaļā kā laidara vārtus. Ja never vaļā visus maisiņus, kas mētājas uz ielas, tad never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus arī internetā.”

Pieci pašaizsardzības pamatlikumi internetā

1. Netici e-pastiem, kuri sola bagātību vai lūdz palīdzību, prasot bankas kartes vai internetbankas datus.

Kā norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, pēdējos gados, pateicoties tehnoloģiskajam progresam, strauji attīstījušies digitālo norēķinu pakalpojumi, bet līdz ar tiem arī ļaunprātīgi uzbrukumi šajā vidē: “Mūsu paradumi mainās – ja 2000. gadā 80% no visiem maksājumiem veikti Latvijas banku filiālēs papīra maksājuma uzdevumu veidā, tad šogad tādu būs mazāk nekā 3%. Latvijas bankās ir 1,4 miljoni internetbankas lietotāju, un arī tā jau drīz būs pagātne, un mēs skaitīsim mobilo aplikāciju lietotājus. Atbilstoši paradumiem mainās arī banku pakalpojumi, kas ikdienu dara krietni ērtāku, vienlaikus mums ir jāievēro virtuālās vides drošības noteikumi. Pats pamats – lietot drošas paroles, legālas un drošas programmas un antivīrusus, kā arī atcerēties, ka telefons ir arī dators un daļa no mūsu privātās dzīves.”

2. Tava parole ir kā zobu birstīte. Tikai Tava un to nedod lietot pat ģimenei.

“Banka rūpējas par drošām durvīm, kas sargā klientu naudu – par internetbankas drošību. Savukārt cilvēkam pašam jārūpējas par atslēgām – internetbankas un bankas karšu parolēm. Cilvēkiem jāatceras: paroles zini tikai Tu pats, esi uzmanīgs pret visu ienākošo informāciju un, ja notiek kas aizdomīgs, – ziņo bankai,” Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis aicina iedzīvotājus rūpīgāk sargāt savas internetbankas piekļuves datus.

3. Never nezināmus sūtījumus, saites vai pielikumus, par kuru izcelsmi neesi 100% drošs.

“Noziedznieki vienmēr meklē vieglāko ceļu labuma gūšanai, un tam internets ir ļoti pateicīga vide. Vairums krāpnieku neveido sarežģītas shēmas, bet izmanto interneta lietotāju neuzmanību, ieviešot šķietamu uzticību. Piemēram, krāpnieciskajos e-pastos izmantojot gan publisku, gan privātu organizāciju identitāti. Tieši tādēļ cilvēkiem īpaši kritiski jāizvērtē e-pasti ar aicinājumiem veikt jebkādus darījumus ar naudu. Savukārt pašām organizācijām rūpīgi jāsargā savu klientu kontaktinformācija,” atgādina Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.

4. Nedalies internetā ar bildēm un tādu informāciju, kuru nerādītu svešiniekam uz ielas.

“Cilvēkiem nav nepieciešamas īpašas digitālās vides uzvedības prasmes, jo internetā ir spēkā tie paši drošības ieteikumi, kas reālajā dzīvē. Vienīgi jāpatur prātā, ka virtuālajā vidē “izlietu ūdeni ne tik nesasmelsi” – ja privāta fotogrāfija vai personas dati tur ir nokļuvuši, tas ir uz palikšanu. Tāpēc aicinu pirms informācijas publiskošanas vienmēr apdomāt divreiz, vai tā ir nekaitīga gan Tev, gan tuviniekiem,” skaidro Latvijas sociālā tīkla Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

5. Izmanto tikai licencētas oficiālās datorprogrammas un antivīrusu programmas un veido datu rezerves kopijas.

CERT.LV IT drošības speciālists Gints Mālkalnietis iedzīvotāju uzmanību vērš uz izspiedējvīrusiem, kas pēdējā laikā sarosījušies arī Latvijā: “No izspiedējvīrusiem vissmagāk cieš cilvēki, kuri neveido rezerves kopijas. Ja laicīgi ir saglabāta failu rezerves kopija ārējā cietajā diskā vai mākonī, šifrējošā izspiedējvīrusa uzbrukums nav tik sāpīgs un nav jāsatraucas par datu atjaunošanu. Ja rezerves kopijas nav, būs ģimenes fotogrāfijas, dokumenti, filmas vai mūzika, kurus atgūt vairs nevarēs.”

Digitālā drošības alianse ir 2016. gadā dibināta biedrība, kas apvieno valsts institūcijas, nevalstisko sektoru un uzņēmumus ar mērķi izglītot sabiedrību un uzņēmējus par digitālās drošības jautājumiem, veicināt pārdomātu rīcību digitālajā vidē, kā arī stiprināt sabiedrības un valsts digitālo drošību. Vairāk par digitālās drošības jautājumiem var uzzināt www.edrosiba.lv.

*Gemius interneta lietotāju pētījums veikts 2016. gada aprīlī, aptaujājot 500 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Datu masīvs ir svērts ar SKDS Latvijas interneta lietotāju strukturālajiem datiem pēc dzimuma, vecuma un reģiona.

 {videobox}2YW3vJH668w{/videobox}

{videobox}zfazldMmfzo{/videobox}

{videobox}yY88AvKaNAw{/videobox}

{videobox}5_BtrcK_Gbo{/videobox}

Papildu informācija:

Elīna Kalniņa

Digitālās drošības alianses komunikācijas koordinatore

22018527

elina.kalnina@ka.lv

Sanita Igaune

Digitālās drošības alianses vadītāja

sanita.igaune@e-drosiba.lv