Infografika - Pašbraucošie Auto un ko par tiem domā pasaules lielāko valstu iedzīvotāji?
Dzirdot vārdus “pašbraucošais auto”, daudziem no mums uzreiz prātā nāk asociācijas ar filmām par nākotni, kurās darbojas roboti, tiek pielietotas iespaidīgas tehnoloģijas un neiedomājami specefekti. Tomēr, ja tā padomā, automašīnas, kuras brauc pašas, vairs nav tikai fantāzija. Tā pavisam drīz var kļūt pat mūsu realitāti, mainot daudzu cilvēku dzīves.
Jau šobrīd mēs ikdienā sastopamies ar dažādām pašbraucošo auto tehnoloģijām. Ir nopērkamas mašīnas, kurās iestrādāti sensori, kas uzmana to, lai mēs nenovirzītos no savas braukšanas joslas. Tāpat ir arī automobiļi, kuri paši aizbrauc uz brīvo vietu stāvlaukumā. Un mums pašiem pat nav jābūt mašīnā. Pa to laiku varam doties veikalā, lai iepirktos. Daudzām automašīnām ir iestrādātas drošības sistēmas, kuras rūpējas par to, lai mēs neieskrietu kādā priekšā vai aizmugurē esošā objektā, laicīgi par to brīdinot, vai arī nobremzējot, ja sadursmes risks ir pārāk augsts. Tehnoloģiju attīstība norit nemitīgi, tādēļ mums vairs nebūs ilgi jāgaida līdz brīdim, kad varēsim braukt ar mašīnām, kurām nav nepieciešams vadītājs.
Pašbraucošo automašīnu ražošana ir ieinteresējusi dažādus uzņēmumus, tostarp arī informācijas tehnoloģiju milzi “Google”, kura jau kopš 2009. gada strādā pie šo spēkratu projekta. Kompānija paziņojusi, ka plāno līdz 2020.gadam attīstīt un uzlabot šīs automašīnas tā, lai tās būtu iespējams laist pārdošanā.
Lai auto varētu pārvietoties bez cilvēku palīdzības, tajā nepieciešams iebūvēt dažādas sarežģītas tehnoloģijas. “Google”, 2015. gadā prezentējot savu pirmo pašbraucošo automobili, pastāstīja par tās nozīmīgākajām sastāvdaļām. Tajā ir iebūvēti radara sensori, ultraskaņas sensors, video kamera, GPS sistēmā, kā arī lāzersensors, kurš, atrodoties uz spēkrata jumta, rada 360 grādu apkārtnes attēlu. Salīdzinājumā ar mums daudziem pazīstamo GPS sistēmu, šis sensors sniedz vairāk priekšrocību, jo spēj noteikt, kādi objekti atrodas mašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, kā arī veido apkārtnes karti. Mašīnas priekšējā logā iebūvētā kamera uztver ceļa zīmes, luksoforu gaismas, kā arī citus objektus, savukārt sensori, kuri atrodas gan auto priekšpusē, gan aizmugurē, atpazīst oranžās zīmes, kā arī konusus, laicīgi ziņojot vadības sistēmai par izmaiņām braukšanas joslā. Ultraskaņas sensora uzdevums ir, sadarbībā ar GPS sistēmu, noteikt precīzu mašīnas atrašanās vietu kartē.
Lai arī pašbraucošo automašīnu ražošanā tiek ieguldīti apjomīgi līdzekļi, lai šos spēkratus pilnībā pielāgotu dažādām braukšanas vidēm, kā arī neparedzētām situācijām un dabas stihijām, sabiedrībai vēl nepieciešams pierast pie domas, ka mums kādreiz varētu tikt dota iespēja braukt ar transporta līdzekļiem, kuri nav jāvada. Veicot aptauju pasaules lielākajās valstīs par to, vai cilvēki izmēģinātu pašbraucošo auto, viedokļi dalījās.
Indijas aptaujātie iedzīvotāji bija vienīgie, no kuriem vairāk nekā puse (56%) atbildēja, ka noteikti vēlētos izmēģināt modernām tehnoloģijām aprīkoto automašīnu. Pārējo valstu – Ķīnas, Apvienoto Arābu Emerātu (AAE), Francijas, Amerikas, Lielbritānijas un Vācijas iedzīvotāji šo atbildi bija minējuši retāk, taču redzams, ka arī viņi būtu ieinteresēti izmēģināt pašbraucošo auto. Japānas iedzīvotāji, atšķirībā no pārējiem, visbiežāk bija atzinuši, ka vēl nezina, vai vēlētos izmantot šādu iespēju, kā arī daļa atzīmēja, ka noteikti to negribētu darīt.
Tehnoloģiju attīstība ietekmē visu pasauli, tostarp arī mūs. To, vai izmantot to sniegtās iespējas, jāizlemj mums pašiem. Un kā ir ar tevi – vai tu vēlētos braukt ar automašīnu, kurai nav nepieciešams vadītājs, vai arī tomēr dotu priekšroku ierastajai stūrēšanai?
Raksts sagatavots ar https://www.manapolise.lv/ palīdzību.