Latvijas pozīcija «Brexit» sarunās: valstspiederīgo statuss Lielbritānijā nedrīkst mainīties

Latvija vēlas, lai pēc sarunām ar Lielbritāniju par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā statuss nemainītos, norāda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). Tāpat viņš atzina, ka Latvija ir ieinteresēta saglabāt maksimāli ciešas ekonomiskās un politiskās saites ar Lielbritāniju, vēsta lsm.lv.

Rinkēvičs norāda, ka ir svarīgi ātri saprast modeli, kā Lielbritānija pametīs Eiropas Savienību, tomēr politiskā krīze pašās Britu salās ļauj paredzēt ilgu neskaidrības periodu.

Otrdien un trešdien, 28. un 29.jūnijā, Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) piedalīsies Eiropas Savienības Padomes sanāksmē, kur dalībvalstu vadītāji apspriedīs britu vēlētāju lēmumu izstāties no Eiropas Savienības.

“Mēs, protams, paužam nožēlu par šo lēmumu, bet tas ir respektējams. Mēs uzskatām, ka neapšaubāmi sarunās par izstāšanos, kuras Lielbritānijas puse vēl nav sākusi, un tikai Lielbritānija var sākt šīs sarunas atbilstoši [Lisabonas] līguma 50. pantam, prioritāte numur viens, protams, ir mūsu valstspiederīgo stāvoklis,” Latvijas pozīciju skaidro Rinkēvičs.

“Mēs uzskatām, ka sarunu noslēgumā šo cilvēku statuss nekādā veidā nedrīkst pasliktināties un nevar mainīties, un mēs arī runājām par to, ka mēs esam ieinteresēti veidot tādas attiecības ar Lielbritāniju, kas maksimāli cieši saglabā visa veida saites,” uzsver ministrs.

Rinkēvičs pauž, ka Lielbritānijā šobrīd ir iekšpolitiska krīze. Premjers Deivids Kamerons ir paziņojis par atkāpšanos, līdz ar to tiek meklēts jauns valdošās Konservatīvo partijas vadītājs. Skotijas premjerministre arī paziņojusi, ka Skotija darīs visu, lai paliktu daļa no Eiropas Savienības, un netiek izslēgta arī iespēja, ka Skotija varētu bloķēt lēmumu par Eiropas Savienības pamešanu. Tikai rudenī Lielbritānija varētu oficiāli sākt sarunas par izstāšanos. Rinkēvičs paredz, ka gaidāms ilgs neskaidrību periods un tas nav izdevīgi Eiropas Savienībai.

“Mēs gribētu redzēt pēc iespējas skaidrāku risinājumu. Jā, mēs uzskatām - ja Lielbritānijas valdība apstiprina referenduma rezultātus, lai šīs sarunas sākas pēc iespējas ātrāk, bet mēs arī saprotam, ka pašai britu valdībai ir nepieciešams vispirms konsolidēties. Otrkārt, pašai saprast, kādu modeli sadarbībai ar Eiropas Savienību tā vēlas izvēlēties, tā kā pirmdienas rīts nāk ar atziņu visiem, ka tas nebūs ne ātri, ne pārāk skaidri,” saka Rinkēvičs.

Saeimas koalīcijas partiju vadītāji ir vienisprātis, ka pats galvenais Latvijai Lielbritānijas izstāšanās sarunās ir Latvijas pilsoņu aizsardzība Lielbritānijā. “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Andris Piebalgs arī uzsver, ka svarīgi atgriezt Eiropas ekonomiku no krīzes, ko Lielbritānijas izstāšanās var nodarīt.

“Lai to varētu izdarīt, pēc iespējas ātrāk, protams, ir jāsāk sarunas ar Lielbritāniju. Bet ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu skaidri definēta pozīcija. Manā skatījumā gan Eiropas interesēs, gan Lielbritānijas interesēs ir svarīgi, lai Lielbritānija paliktu kopējā tirgū,” pauž Piebalgs.

Tikmēr Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norāda, ka tagad būtu arī jāizvērtē kļūdas, kādēļ šāds referendums ir noticis.

“Viena no tām, acīmredzot, ir arī šī migrācijas politika, kas Eiropā pēdējā gada laikā zināmā mērā arī sašķēlusi sabiedrību. Tas ir viens no iemesliem, es pieņemu, arī šādam referenduma rezultātam. Droši vien ir arī citi iemesli,” saka Bērziņš.

Arī Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze piekrīt, ka referendums pierāda vajadzību Briseles politiķiem vairāk ņemt vērā iedzīvotāju intereses. Krauze stāsta, ka viņa pieredze sarunās Briselē par Latvijas zemnieku interesēm liek secināt, ka tur ierēdņi dzīvojot citā pasaulē.

Jau ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums ceturtdien, 23.jūnijā, notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Izstāšanos "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pēc referenduma, kurā vairākums balsstiesīgo valsts iedzīvotāju nobalsoja par valsts iziešanu no ES, piektdien, 24.jūnijā, paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata.

Avots: lsm.lv