Vairot cilvēcību un atrast mieru Ziemassvētkos vēl arhibīskaps Jānis Vanags

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags savā apsveikumā atzīmē, ka "debesis un zeme, eņģeļi un cilvēki svinam to, ka Vārds tapa miesa un pasaulē piedzima Dievs, lai mājotu mūsu vidū," atgādinot, ka "Ziemsvētkos pieminam slavas pilno Kristus dzimšanu, bet līdzās tai arī vienkāršos Bētlemes ganus, kas no eņģeļiem dzirdēja pirmo Ziemsvētku dziesmu: "Gods Dievam augstībā un miers virs zemes cilvēkiem, uz ko Dievam labs prāts"".

LELB mājas lapā publicētajā apsveikumā arhibīskaps raksta: "Nav brīnums, ka Ziemsvētkos runā par eņģeļiem, bet tas, ka visa pasaule piemin dažus ganus no veciem laikiem ir tiešām pārsteidzoši. Ko tikai cilvēki nav darījuši, lai iemūžinātu savu vārdu! Vieni cēla dižas celtnes un citi tās nopostīja, lai tikai viņus pēc tūkstoš gadiem atcerētos. Ko tad paveica gani, ka viņus joprojām pieminam?".

"Dzirdējuši eņģeļu dziesmu, viņi devās ceļā raudzīt, kas ir noticis, ko Kungs mums ir pavēstījis. Tie steigšus nāca un atrada – un ar to iemūžināja savu vārdu līdz pasaules galam. Vēl šodien tas ir Dieva liktais ceļš, kā cilvēkam savu vārdu ierakstīt dzīvības grāmatā – nākt pie Kristus, lai izzinātu, ko Dievs viņā ir dāvinājis," raksta Vanags.

"Ziemsvētku vēstī pārsteidz tas, ka eņģeļi vēsta lielu prieku visiem ļaudīm. Kad Dievs saka "visiem", tas tiešām nozīmē visiem. Kristus dzimšana ir prieks ne tikai tiem, kas var bezrūpīgi pastaigāties pa Adventa tirdziņu un svētvakarā pie eglītes dalīt bērniem dāvanas. Klusajā, svētajā naktī visapkārt ir daudz ļaužu, kuru sirds ne tuvu nav bezrūpīga. Viņus neiepriecina piparkūkas, karstvīns un balts sniedziņš uz skujiņām. Iemesli nemieram, bailēm un sāpēm ir tikpat daudzveidīgi, kā pati dzīve. Grūti iedomāties vienu līdzekli visu priekam," atzīmē arhibīskaps.

Viņš min, ka tad "kad dievišķais Vārds tapa miesa, Jēzus bērnā iemiesojās visa Dieva pilnība. Ziemsvētkos dzimušais Kristus ir bezgalīgi daudzveidīgs, kā jau visuma radītājs. Nav nekā, kas nebūtu cēlies no viņa, vai kas viņā nesasniegtu piepildījumu. Dievs pasauli radīja tā, lai katrai būtnei atbilstu kāda būtne – vīrietim sieviete, sievietei vīrietis, lai kopā veidotu vienu veselu. Kristus atbilst visiem visā. Viņā katras slāpes rod savu atveldzi un katras raizes savu mierinājumu".

"Pat tam, kas ir nedziedināms, nelabojams un nenovēršams, Kristus dod izlīdzinājumu dzīvības svētlaimē pēc ļaunākās nāves. Bētlemē piedzima Dieva dziļākā atbilde uz visu, pēc kā cilvēks var jautāt un ilgoties," raksta Vanags.

"Tomēr tā neguļ virspusē, kur tikai svecītes un priecīgu Ziemsvētku vēlējumi. Kristīgā pasaule piemin Bētlemes ganus, lai viņi būtu par priekšzīmi un atgādinājumu: "Man ir jāiet arvien tuvāk un jāizzina arvien dziļāk, ko Dievs ar savu dzimšanu pasaulē gribēja man pavēstīt? Ko Dievs man ir dāvinājis Ziemsvētkos? To atrast ir lielais prieks, kas atbilst manai dvēselei," atzīst garīdznieks.

"Arī tu vari būt gans, kas ceļo uz Bētlemi un atrod, kā tas ir – miers virs zemes cilvēkam, uz kuru Dievam labs prāts. Tas būs ceļojums uz svēto Kristus baznīcu. Arī tavs vārds, ja vēl nav, var tikt iemūžināts dzīvības grāmatā. Un tad tu vari būt Ziemsvētku eņģelis kurš vēstī tiem, kas mūsdienīgajā svētku kņadā paši nav pamanījuši: – jūsu prieks, jūsu mierinājums, jūsu glābējs ir piedzimis! Steidzieties un atrodiet!"," savu vēlējumu noslēdz arhibīskaps Vanags.

Jau vēstīts, ka 25. decembrī Latvijā un citur kristīgajā pasaulē tiek svinēti Pirmie Ziemassvētki.