Ik dienu Latvijā noslīkst viens cilvēks

Pēdējo nedēļu laikā gandrīz ik dienas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji steidzas uz notikuma vietām, kur saņemta informācija par nelaimes gadījumiem, gandrīz ik dienu zem ūdens tiek meklēti noslīkušie cilvēki. Šogad no ūdens tilpnēm VUGD glābēji izcēluši 83 noslīkušu cilvēku, tajā skaitā 26 cilvēkus – jūlijā.

Jaunietis, Rīgā pie Lucavsalas ieleca upē no tilta un neizpeldēja – pēc paris stundām glābēji viņu zem ūdens atrada un izcēla. Ķeguma novadā slīka 14 gadus vecs pusaudzis, kāds vīrietis steidzās palīgā, izglāba puisi, bet pats noslīka. Pēdējais gadījums šodien, 25.jūlijā, kad 11.01 tika saņemta informācija, ka Rundāles pagastā Īslīcē kāds vīrietis bija devies peldēt un pagājis zem ūdens. Glābēji pusstundas laikā atrada 42 gadus veco vīrieti un izcēla no ūdens. Šādu traģisko gadījumu sarakstu var turpināt. Katrs no šiem cilvēkiem gribēja dzīvot, baudīt jauko vasaru, katram no viņiem paliek radi un draugi, kuriem šis cilvēks bija tuvs un mīļš...

Kad noticis nelaimes gadījums uz ūdens, ne visos gadījumos ir bijusi nepieciešama glābēju palīdzība, piemēram, ja tuvumā esošie saviem spēkiem izvelk no ūdens slīkstošo, taču tas jau ir bez dzīvības pazīmēm, glābēji uz šādiem gadījumiem neizbrauc. Tādēļ faktiski noslīkušo cilvēku skaits ir vēl lielāks. Tā, piemēram, 2013.gadā VUGD glābēji no ūdens tilpnēm izcēla 116 noslīkušos, bet pēc Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra datiem nāves cēlonis – noslīkšana, bija 161 gadījumā.

Ik gadu tieši peldsezonas laikā ir visvairāk traģisku nelaimes gadījumu uz ūdens. Aizvadītajā gadā jūnijā VUGD no ūdenskrātuvēm izcēla 24 bojā gājušos, 2012.gadā jūlijā – 29 cilvēkus, bet pēdējo piecu gadu laikā vistraģiskākais bija 2010.gada jūlijs, kad glābēji no ūdens krātuvēm izcēla 54 noslīkušus cilvēkus.

Protams, ka karstajā laikā vislabākā atpūta ir pie ūdens krātuvēm, taču šīs atpūtas laikā nedrīkstam aizmirst par drošību, gan savu, gan bērnu, gan apkārtējo cilvēku. Gandrīz katrs cilvēks zinās pastāstīt, kas ir jāievēro un kā nevajadzētu rīkoties, taču, diemžēl, ne vienmēr tas tiek ievērots, jo cilvēkiem šķiet, ka nelaimes notiek kaut kur ar kādu, bet ar viņiem pašiem tā nevar notikt.

Atpūšoties ar bērniem brīvā dabā, mazulis ir jāpieskata ik mirkli, jo pat pieaugušie atpūtas laikā kļūst neuzmanīgāki, bet bērns vēl jo vairāk neapzinās, kas var būt bīstams. Atcerēsimies, ka vietā, kur pieaugušajiem ir līdz ceļiem, maziem bērniem jau var būt bīstams!
Arī pusaudži vēl neapzinās visus iespējamos riskus un, ja klāt nāk bravūra, pārgalvība un vēlme izrādīties, tad arī nelaimes gadījums jau ir kā likumsakarība.

Karstajā laikā arī gados vecākiem cilvēkiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ja cilvēks, kuram hroniskas slimības, saulē pārkarsis brien ūdenī, kura temperatūra salīdzinot ar gaisu ir daudz zemāka, var rasties veselības problēmas – pakrītot vai zaudējot samaņu var noslīkt pat seklā vietā, ja tuvumā nebūs cilvēku, kuri varētu palīdzēt.