Sandis Ģirģens: Par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam
- Sandis Ģirģens --
- 26 novembris 2018 --
- 0Komentāri
Latvijas Republikas Satversmes 18.pantā noteikts, ka Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
Savukārt laikraksta “Neatkarīgā” intervijā uz SAB direktoram uzdoto jautājumu, kāpēc nav iespējams vairāku gadu garumā noskaidrot viena politiķa, potenciālā iekšlietu ministra kandidāta īsto vārdu, uzvārdu, un kāds noslēpums slēpjas zem zināmā politiķa patiesās identitātes, no Jāņa Maizīša sniegtā paskaidrojuma izriet, ka SAB konkrētajā brīdī nepārbauda konkrēto Saeimas politiķi, kuru gadiem vij identitātes problēmas, un šāda pārbaude tiks veikta, ja minētā persona pieprasīs attiecīgo pielaidi.
No minētā informācijas kopuma rodas vairāki būtiski jautājumi:
Pirmais, vai SAB kapacitāte nav pietiekama, lai vismaz 3 (trīs) mēnešu laikā no Saeimas ievēlēšanas dienas pārbaudītu katru no ievēlētajiem deputātiem, deputātu lojalitāti Latvijai, spēju glabāt valsts noslēpumu, t.i., tādu militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko vai cita rakstura informācija, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm?
Otrkārt, vai tiešām SAB paļaujas, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 18.pantu katra deputāta dotais solījums būt uzticīgam Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas, atbilst katra deputātai patiesajiem uzskatiem bez papildus pārbaudes no SAB puses?
Treškārt, vai Latvijas interesēm atbilst tas, ka detalizētāka valsts augstāko amatpersonu pārbaude notiek tikai tad, ja konkrētā persona pati aizpilda anketu un pieprasa pielaidi valsts noslēpumam? Varbūt, kāda no valsts augstākām amatpersonām apzinās šādu risku neiegūt pielaidi valsts noslēpumam, un tā aprobežojas ar formālu Latvijas Republikas Satversmes 18.panta viņa ieskatā skolas pantiņa nolasīšanu no Saeimas tribīnes?
Ceturtkārt, kāda ir savstarpējā koordinācija un informācijas pieejamība starp Nacionālās drošības padomes (NDP) locekļiem, kurā viens no galvenajiem noteicējiem ir šīs komisijas vadītājs valsts prezidents? Cik operatīvi valsts prezidents kā NDP vadītājs pieprasa informāciju no SAB, un cik operatīvi SAB spēj valsts prezidentam sniegt precīzu, detalizētu informāciju uz jebkuru pieprasījumu?
Jāatgādina, ka NDP locekļu rīcībā ir jābūt visplašākajai informācijai, kas attiecas uz valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.
Tātad valsts prezidenta kā NDP vadītāja rīcībā ir jābūt visai informācijai par jebkuru potenciālo ministru prezidenta kandidātu, sākot no dzimšanas līdz brīdim, kad politiskā partija konkrēto personu ir izvirzījusi kā potenciālo ministru prezidenta kandidātu. Pretējā gadījumā nav skaidrs, kāpēc valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā vienu no premjera amata kandidātiem publiski nosaucis politiskās partijas “KPV LV” izvirzīto ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu?
Šobrīdējā SAB direktora retorika par to, ka partijas “KPV LV” Ministru prezidenta amata kandidāta Alda Gobzema pārbaude, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, varētu ilgt pat pusgadu, rada pamatotas aizdomas par zināmu politisko spēli, kādu personu interesēs, un es pat teiktu vairāk, diskreditē valsts prezidentu.
Šāds notikumu pavērsiens un spēles ar pielaidi valsts noslēpumam, loģiski domājošam cilvēkam liek izdarīt nepārprotamus secinājumus, par to, ka pastāvošajai sistēmai ar pielaidēm valsts noslēpumam ir būtiski trūkumi, un netiek sasniegts mērķis – bez ierunām, operatīvi, 24 stundas diennaktī garantēt valsts drošību.
Man un arī sabiedrībai kopumā nav pieņemams fakts, ka Saeimā vai citās iestādēs varētu strādāt augstākā ranga amatpersonas, kurus SAB nav pārbaudījis, un pat, ja ir pārbaudījis, kur tad ir problēma pielaides piešķiršanai valsts noslēpumam? Kāpēc šādai amatpersonas detalizētākai pārbaudei no drošības dienestu puses ir jānotiek tikai pēc tam, ja konkrētā amatpersona pati uzprasās un pieprasa pielaidi valsts noslēpumam?
Rezumējot teikto, pievienojos publiskajā telpā uzsāktajai diskusijai par nepieciešamību pārskatīt tiesisko regulējumu pielaides piešķiršanai valsts noslēpumam, un ne jau tāpēc, lai vienkārši šos varas grožus, ietekmēšanas instrumentus izņemtu no drošības dienesta SAB rokām, bet, lai racionāli aizsargātu Latvijas drošību vistiešakajā nozīmē.
Valsts augstākajām amatpersonām un ierēdņiem SAB kapacitātes robežās ir jābūt laicīgi pārbaudītām attiecībā uz šo personu lojalitāti pret valsti, un spēju glabāt valsts noslēpumu neatkarīgi no tā, vai amatpersona ir vai nav pieprasījusi pielaidi valsts noslēpumam, un vai šāda pielaide ir vai nav nepieciešama amata pienākumu izpildei. Mums nav vajadzīgi pasīvie ziņotāji, dubultaģenti vai informācijas ievācēji, vai tādas situācijas, kad gadiem netiek atrisināts jautājums, par kādas personas identitāti.
Noslēgumā, ja jau tauta ir devusi mandātu deputātam, un viņš ir ievēlēts par Saeimas deputātu, tad nevienam nedrīkst būt šaubas, ka jebkurš Saeimas deputāts ir un būs uzticīgs Latvijai, stiprinās tās suverenitāti, latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēs Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīs godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Demokrātiskā valstī ar brīdi, kad valsts prezidents publiski nosauc, kādas personas kā potenciālos ministru prezidenta kandidātus, sabiedrībā nav vietas diskusijām par šādu personu spēju glabāt valsts noslēpumus un pildīt ministru prezidenta amata pienākumus.
Ņemot vērā to, ka valsts prezidents izveidot valdību uzticējis “KPV LV” premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, šobrīd tiek veidots precedents SAB un valsts prezidenta savstarpējai koordinācijai, drošības dienesta kapacitātei, spējai operatīvi pārbaudīt potenciālā premjera amata kandidatūru nevis 6 (sešu) mēnešu laikā, bet 2 (divu) nedēļu laikā, kas ir prezidenta nosauktais termiņš vairākuma iegūšanai Saeimā valdības apstiprināšanai. Manuprāt šis precedents ir drošības dienesta SAB un drošības dienesta Jāņa Maizīša prestiža jautājums.
Savukārt tuvākajā nākotnē likumdevējvarai ir jāpārskata un jāstiprina tiesiskais regulējums attiecībā uz pielaidēm valsts noslēpumam, kas ir valsts drošības jautājums.
Zvērināts advokāts
Sandis Ģirģens
Attēlā: Sandis Ģirģens