Saeimas komisijas deputāti nav vienisprātis, vai atļaut skolēniem labot sliktas atzīmes
- LETA --
- 10 aprilis 2024 --
- 0Komentāri
Komisijas deputāti trešdien skatīja iedzīvotāju iniciatīvu par iespēju skolēniem atzīmes labot vairāk nekā vienu reizi. Iniciatīvas pārstāve Paula Gļeba rosina atcelt ierobežojumu par vienas atzīmes labošanu gadā, ļaujot skolēniem biežāk uzlabot savas atzīmes.
Komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre (JV) neatbalstīja iespēju skolēniem pārrakstīt pārbaudes darbus, citādāk skolēni "masveidā" negatavojas pārbaudījumiem. "Līdz šim konsultācijas skolā notika kā pārrakstīšanas rūpnīca, nevis kā konsultācija, lai mācītos," izteicās deputāte. Vienlaikus viņa aicināja domāt, kā "aizpildīt robus" mācību tēmā, kuru skolēns slikti apguvis.
Sēdes laikā izskanēja arī aicinājumi ierobežot atzīmju uzlabošanu vidējās izglītības posmā, kamēr pamatskolas posmā būtu jāļauj uzlabot atzīmes, jo pamatizglītības iegūšana ir obligāta. Vienlaikus deputāte Ilze Vergina (JV) nevarēja atsaukt atmiņā, ka skolās kādreiz būtu ļauts labot pilnīgi visas atzīmes, tai skaitā sekmīgās. Skolas noteica kārtību, kā skolēns var uzlabot atzīmi.
Tikmēr deputāts Česlavs Batņa (AS) pauda uzskatu, ka liegums uzlabot visas atzīmes, pasliktinās situāciju tiem skolēniem, kuriem jau ir zema motivācija. "Viņam pēc trešās [nesekmīgās] atzīmes ir vienalga. Viņš uzliek savu kapuci un pasaka, ka būs nesekmīgs," sacīja deputāts. Batņas ieskatā, iespēja labot nesekmīgo vērtējumu būs papildu motivācija apgūt vismaz pamatzināšanas.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure pauda pārliecību, ka skolēniem jādod iespēja labot katru pārbaudes darbu vienu reizi. Pretējā gadījumā varētu pieaugt to skolēnu skaits, kas nevarēs nokārtot centralizētos eksāmenus.
Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns (NA) lūdza deputātus neveikt atkāpes un atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumu. "Jo vairāk mēs liberalizējam atkāpes, jo katru reizi, arī ģimnāzijās, skolēns stundu sāk ar jautājumu, kad varēs pārrakstīt. Šis ir pilnīgs bardaks," esošo situāciju raksturoja Kalvāns. Viņš norādīja, ka ir jāstrādā pie pašvadītas mācīšanās attīstības.
Jaunā vērtēšanas sistēma valdībā tika apstiprināta 2022.gadā un pēc plāna bija jāstājas spēkā pērn, taču, saprotot nozares bažas un to, ka pedagogi un skolēni nav jutušies gana sagatavoti izmaiņām, tika pieņemts lēmums atlikt jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanu par vienu gadu.
Jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma tiks dalīta četros veidos - formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.
Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses, un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu.
Monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana pirmsskolas, 3.klases un 6.klases vecuma posmos, kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.
Vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm - summatīvā vērtēšana - paredz sistemātisku izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sniegumu.
IZM norāda, ka, īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai izglītojamā zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā. Kā vienu no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai IZM piedāvā novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, liecībā.
Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.
IZM norāda, ka atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā.
Atbilstoši IZM redzējumam, 1.-3. klasē vērtējums tiktu apguves līmeņos - "sācis apgūt", "turpina apgūt", "apguvis" un "apguvis padziļināti", savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk.
Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.