2024.gada 6. oktobris

Monika, Zilga, Zilgma

Šodien svin Vasarsvētkus. Kristīgās tradīcijas un tautas ticējumi

Šodien svin Vasarsvētkus. Kristīgās tradīcijas un tautas ticējumi

Šodien, 19.maijā, kristīgā baznīca svin Vasarsvētkus jeb Svētā Gara svētkus, kas ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.

Vasarsvētkus svin piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, kas parasti iekrīt laikā no 10.maija līdz 13.jūnijam.

Vasarsvētkos baznīca svin Apustuļu darbu grāmatā aprakstīto notikumu, kad Dievs Kristus mācekļiem dāvināja Svēto Garu. Ziemassvētki ir Dieva Tēva diena, kad Tēvs dod pasaulei savu Dēlu, Lieldienas - Kristus svētki, viņa augšāmcelšanās un nāves uzvaras diena. Savukārt Vasarsvētki ir Svētā Gara svētki, Gara izliešanas svētki. Tādējādi šajos būtiskākajos baznīcas svētkos atklājas Svētā Trīsvienība, Dieva trīsvienīgā būtība, kas atšķir kristīgo reliģiju no citām.

Bībele stāsta, ka Vasarsvētku dienā Jēzus mācekļi bija sapulcējušies, kad pār viņiem tika izliets Svētais Gars. Apustuļi darbos šis notikums aprakstīts neparastos tēlos, t.i., ka namā, kur viņi sēdēja, «nāca rūkoņa, it kā pūstu stiprs vējš, (...) un parādījās uguns mēles.» Turklāt ļaudis, kurus līdz tam šķīra atšķirīgas valodas un pat domāšana, piepeši spēja viens otru saprast.

Vētra un uguns izsaka to, kādas izmaiņas rada Svētais Gars - Trīsvienīgā Dieva Trešā Persona. Svētais Gars vieno cilvēkus, saista kristiešus pie kristīgās kopības un dod spēku sludināšanai.

Vasarsvētki ir Baznīcas dzimšanas svētki. Līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēkus visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves.

Vasarsvētku notikums apliecina, ka Baznīca nav cilvēku veidota organizācija, bet gan Svētā Gara iedvesmotu cilvēku kopība, kura nāk kopā dievnamos, kalpo un liecina citiem par Kristu nevis pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka tā ir šo cilvēku garīga pārliecība un ticība.

Vasarsvētkos mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet, sākot no Vasarsvētkiem līdz par Mirušo piemiņas dienai rudenī, baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu.

Šodien draudzēs visā Latvijā notiks Vasarsvētku dievkalpojumi.

Vēl Vasarsvētki saistās ar meiju smaržu, līdzīgi kā Jāņos ir meijas (dzīvi augi ar ziediem), tā arī Vasarsvētkos ir meijas (dzīvi augi bez ziediem). Vasarsvētku sestdienā visi tīra un pušķo sētu, sakopj istabas, slauka pagalmus, izpušķo māju ar bērziem, ceriņiem. Istabās tiek ienesti bērzi un nolikti pie gultām, kur, reibinoši smaržodami, tie rada sajūtu, ka ir ienākusi vasaras pilnība. Daba ir atvērusies visā savā krāšņajā jaukumā, Vasarsvētki allaž tiek gaidīti ar skaidru, siltu un jauku laiku, kurš dabu jau ir pilnīgi uzmodinājis, tērpdams mežus un pļavas jaunā zaļumā.

Latviešu tautas ticējumi un tradīcijas Vasarsvētkos:

Ar bērzu zariem un meijām tiek rotātas istabas un saimniecības ēkas.

Vasarsvētku meijas pēc tam izmanto siena šķūnī, paliekot tās zem siena, lai tas nepelē.

Vasarsvētku rītā agri no rīta jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai seja būtu tīra un nekad neaizgulētos.

Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad nevedas ar lopiem.

Gan zālēm, gan meijām, ja tās saglabāja un izžāvēja, piemita dziednieciskas īpašības.

Peldēties un sēdēt uz kailas zemes senāk drīkstēja tikai pēc Vasarsvētkiem.

Ja pērkons ir piedzīvots pirms Vasarsvētkiem, tad ir gaidāma ražīga vasara.

Atstājiet komentāru