Atklātā vēstule par izmaiņām slimnīcu finansējuma modelī. Reģionālo slimnīcu vadītāji prasa nesamazināt tām finansējumu

Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli Veselības ministrijai (VM), Nacionālajam veselības dienestam (NVD), Saeimas sociālo un darba lietu komisijai un Ministru kabinetam, aicinot nesamazināt finansējumu reģionālajām slimnīcām.

Vēstulē uzsvērts, ka samazināsies maksājums par vienu ārstēto pacientu (DRG maksājums), daudzviet kritumam sasniedzot 8% līdz 21%. Piemēram, Tukuma slimnīcā viena pacienta DRG maksājumu paredzēts samazināt par 21% - no 1021,10 eiro 2025. gadā līdz 802,70 eiro 2026. gadā. Savukārt Līvānu slimnīcā - par 21% - no 806,60 līdz 635,80 eiro. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā samazinājums plānots par 19% - no 1157,50 līdz 940,70 eiro.

Reģionu slimnīcu vadītāji uzsver, ka personāla izmaksas ārstniecības iestādēs veido no 70% līdz 85% no kopējiem izdevumiem, un samazināt finansējumu citās pozīcijās neesot iespējams. Tādēļ, lai iekļautos plānotajos apjomos, slimnīcām var nākties pārtraukt diennakts operāciju bloku nodrošināšanu akūtām vajadzībām un līdz pat uz pusi samazināt aprūpes personālu diennakts stacionāros, kas apdraudēšot gan plānveida, gan neatliekamo pacientu ārstēšanu.

Reģionu slimnīcu vadītāji uzskata, ka lielākā daļa slimnīcu pēdējos gados ir veikušas ievērojamas investīcijas gan pārvaldības sistēmu uzlabošanā, gan medicīnas aprīkojumā un nepārtrauktā personāla kvalifikācijas paaugstināšanā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību un aprūpes kvalitāti, bet "šie fakti šobrīd no ierēdņu puses tiekot klaji ignorēti, jo ir saņemts tiešs uzdevums veikt finansējuma pārdali".

Lauku slimnīcu vadītāji aicina apturēt plānotās izmaiņas un pirms jebkādas reformas veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, piesaucot, ka izmaiņas esot "arī valsts drošības jautājums".

VM ir skaidrojusi, ka slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, proti, ja slimnīcai samazina finansējumu dzemdību aprūpei, tad tas tiekot darīts, jo attiecīgajā iestādē dzemdības tiek pieņemtas salīdzinoši reti. Savukārt par labu lielajām universitāšu slimnīcām finansējums tiekot pārvirzīts, jo tajās nonākot faktiski visi pacienti arī no reģioniem, kuriem nepieciešama augstāka līmeņa medicīniskā palīdzība un kuru reģionu iestādes nespēj sniegt.

Pieejamais finansējums stacionāru ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai 2026. gadam tiek plānots samazināt vismaz par 10% jeb vairāk kā 5 miljoniem eiro, kas ir ievērojams un pat kritisks līdzekļu samazinājums Latvijas reģionos dzīvojošu un speciālās aprūpes pakalpojumu kā dzemdniecības un traumatoloģijas pacientu ārstēšanai.

Šim, 2026.gadam, plānotais maksājums par vienu pacientu 2. un 3.līmeņa slimnīcām tiek plānots samazināt par 8-21% (skatīt 1.pielikumu). Lai iekļautos būtiski samazinātajā finansējumā, Slimnīcās būs nepieciešams pārtraukt diennakts operāciju bloka nodrošināšanu akūtajām vajadzībām, kā arī līdz pat 50% samazināt aprūpes personālu visos diennakts stacionāra profilos. Šīs darbības kritiski ietekmēs gan plānveida, gan neatliekamo pacientu veselības aprūpes kvalitāti un, kritiskās situācijās, arī pacientu dzīvību glābšanu.

Vēlamies uzsvērt, ka pilnvērtīga un uz pacientu vajadzībām vērsta veselības aprūpes sistēma nav tikai nācijas dzīvildzes un dzīves kvalitātes veicināšanas jautājumus, bet arī valsts drošības un pastāvēšanas jautājums esošajā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā.