Mūžībā devies valodnieks un folklorists Austris Grasis

Literatūras nozares portālā "Literatura.lv" vēstīts, ka 1944. gadā Grašu ģimene emigrējusi uz Vāciju un gandrīz 60 gadu Grasis dzīvojis trimdā.

Ar taisnu muguru un paceltu galvu. Valodniekam, folkloristam un globālajam latvietim Austrim Grasim – 80.

Iedziedāt sevi bērnos un mazbērnos. Folkloras balva «Austras koks» par mūža ieguldījumu Lidijai Jansonei un Austrim Grasim.

Austris Grasis beidzis Minsteres Latviešu ģimnāziju, studējis Minsteres universitātē mākslas vēsturi un arheoloģiju, Minhenes universitātē Āfrikas etnoloģiju, Eiropas folkloru un etnogrāfiju, Upsalas universitātē ieguvis maģistra grādu filoloģijā, strādājis par baltu valodu pasniedzēju Bonnas universitātē. 1987. gadā dibinājis Latviešu Tautas augstskolu "Abrene" Tūrā, Francijā.
 

Ar lekcijām par latviešu tautastērpu un valodu, ar koncertiem kopā ar brāli Uldi Grasi apbraukājis visu pasauli – Ameriku, Austrāliju, Eiropu.
 

2000. gadā Grasis pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
 

2012. gadā Grasim piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, bet 2019. gadā viņš saņēmis Ministru kabineta balvu par nozīmīgu ieguldījumu latviešu kopienas veidošanā un latviskās identitātes stiprināšanā.

Pērn aprīlī Grasis saņēma balvu "Austras koks" par mūža ieguldījumu folklorā.
 

Runājot par savu motivāciju, Austris Grasis stāstījis, ka galvenais pagrieziena punkts bijuši latviešu Dziesmu svētki Līdsā, Bredfordā: "Man personīgi izšķirošais bija Dziesmu svētki Līdsā, kur biju ar Ķelnes kori. Braucot atpakaļ no turienes, mēs runājām, ka tautasdziesmās tik bieži ir pieminētas bungas, bet neviens tās nespēlē. Nolēmām veidot tautas deju ansambli mūzikas pavadībā.

Nodibinājām ansambli "Ķelnes prāģeri". Tas bija izšķirošais brīdis, kad pievērsos aktīvai folkloras apgūšanai un izpildīšanai."