Iedzīvotāja: Pēc mednieku šāvieniem gaisā pacēlās vien divi pīļu pāri, bet pagalms pilns ar skrotīm

Radio1.lv saņēma vēstuli no jēkabpilietes Sandras, kuras vecāki dzīvo Daugavsalā un, kuriem ik rudeni sākoties pīļu medībām, jāpiedzīvo nepatīkami brīži.

Lūk, saņemtā vēstule:

“Labdien!

Kā jau savā ziņu portālā informējāt, šosestdien sākās kārtējā pīļu medību sezona. Šajā sakarā ir radies neērts jautājums par mednieku ētiku. Mani vecāki dzīvo Jēkabpilī, Daugavsalā.

Brīvdienās šeit atbrauc bērni, mazbērni, citi viesi. Visiem patīk baudīt gan gleznaino Daugavu, gan iekopto zaļo vidi. Tomēr, nemainīgi, katru gadu, lidz ar pīļu sezonas atklāšanu, dažkārt, ir jāpiedzīvo nepatīkami mirkļi. Tāpat arī šo sestdien un svētdien 3 mednieku grupa sāka pīļu medības Salas pagasta Sakas salas galā. Tas ir aptuveni 300 metri pāri Daugavai uz mūsu mājām un tikpat uz otru pusi, SCO mikrorajonu Jēkabpils pilsētā. Nezinu, ko šie mednieki vēlējās nomedīt, jo jau vairākus gadus pīļu šajā teritorijā ir ļoti maz. Pēc viņu šāvieniem gaisā pacelās vien divi pīļu pāri. Toties mūsu pagalms pilns ar skrotīm...!!! Vai medību noteikumos nekas nav teikts par šaušanu tuvu dzīvojamajai teritorijai??!! Pagaidām nevienam cilvēkam vēl nav trāpīts, bet, vai gaidīsim?! Skatoties binoklī, redzēju, ka arī upes pretējā pusē pa dambi pastaigājās cilvēki ar bērniem. Tas nozīmē, ka, ja kāda pīle lidotu uz pretējo pusi, ar skrotīm varētu trāpīt arī kādam garāmgājējam.. Vai šāda situācija ir pieļaujama? Nerunājot par to, ka šajā vietā dzīvo arī daudzas citas putnu sugas, kas pēc šaušanas tiek aizbaidītas, piemēram gārņi un gulbji. Saprotu, ka ieteiksiet zvanīt policijai. Tomēr, mums ir negatīva pieredze ar policijas vienaldzību šādos „ nenozīmīgos” jautājumos. Varbūt, varat ieteikt kādu risinājumu?”

Vēstules autore arī informēja, ka līgums par medību tiesību lietošanu nav slēgts ne ar vienu no medību kolektīviem. Daugavsala, uz kuras dzīvo vecāki, atrodas Jēkabpils pilsētas teritorijā, kur pīļu medības nav atļautas. Taču mednieki šauj no Sakas salas, kas ir Salas pagasta teritorija un kur drīkst medīt pīles. Taču abas šīs teritorijas atrodas cieši līdzās, tā, ka mednieku izšautās skrotis uz putniem lido pāri Daugavai - no pagasta uz pilsētu un krīt Daugavsalas iemītnieku māju pagalmos. Kā raksta sandra: “Vienkārši, tad, kad tās krīt, var dzirdēt kā atsitas pret mājas jumutu un pagalma krūmu lapām. Labi, ka neviens, pagaidām nav gadījies ceļā.”

Radio1.lv sazinājās ar Sļijas Virsmežniecības vecāko inspektoru Vladimiru Prisjaginu un lūdza komentēt šo situāciju, kā arī ieteikt, ko darīt iedzīvotājiem, ja uz galvas birst mednieku izšautās skrotis?

“Ņemot vērā vēstulē uzdotos jautājumus paskaidroju, ka Ministru kabineta noteikumu Nr.421 “Medību noteikumi” (turpmāk – Medību noteikumi) 63.punktā ir noteikts, ka mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Savukārt Medību noteikumu 91.10. nosaka, ka aizliegts šaut uz lidojošu medījamo putnu, ja tas atrodas leņķī, kas šaurāks par 30 grādiem no horizonta, un ja pārskatāmība šaušanas virzienā ir mazāka par 150 metriem. Tāpat ir aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens, izņemot ievainota putna piešaušanu, ja šaušanas virzienā 150 metru attālumā teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki (Medību noteikumu 91.11.punkts).

Vēstulē ir minēts fakts, ka mednieki medību laikā ir atradušies aptuveni 300 metrus no mājām un skrotis pēc šāvieniem ir kritušas mājas pagalmā. Jā, skrotis (diametrs 3,0-3,5 mm) ar kurām parasti medī ūdensputnus var nolidot 300 metrus, ar nosacījumu ja tās izšautas 20o – 35o leņķī (leņķis kurā skrotis lido vistālāk) . Skrotis, minētajā attālumā, lidojuma laikā gaisa pretestības dēļ zaudē lidojuma ātrumu un kinētisko enerģiju un nevar nodarīt būtisku kaitējumu nedz cilvēkam, nedz medījumam.

Ir saprotams vēstules autores sašutums, jo nevienam nav patīkami, kad uz galvas birst skrotis, kaut arī tas sevišķu kaitējumu nerada. Vēstulē minētie fakti liek domāt, ka iespējams ir pārkāpta gan mednieka ētika, gan arī medībās ievērojamās drošības prasības, kas protams ir nepieļaujami. Šajā sakarā par līdzīgiem gadījumiem, lūgums nekavējoši informēt gan Valsts policiju, gan arī Valsts meža dienestu, jo tikai operatīvi reaģējot var noskaidrot patiesos apstākļus un iespējams vainīgās personas,” informē vecākais inspektors Vladimirs Prisjagins.

Viņš arī aicināja Daugavsalas iedzīvotājus, ja vēl atkārtojās vēstulē aprakstītā situācija, nekavējoties, kamēr vēl mednieki uz vietas un notiek medības, zvanīt viņam pa tālruni 26592943 un informēt par notiekošo. Vladimirs Prisjagins sacīja, ka izbraucot uz notikuma vietu, kad notiek medības, varēs objektīvi izvērtēt situāciju.